Kā noturēt Latvijā radītās inovācijas un neļaut tām aizplūst uz ārzemēm? Vērtē eksperts
Zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu dibināšanas veicināšana ir tikai viens solis, daudz svarīgāk ir tos noturēt valstī ilgtermiņā, kad notiek investīciju piesaiste un tehnoloģiju attīstība, jo lielākie ieguvumi seko tikai pēc tam – diemžēl ar to mums valstī privātajā sektorā “klibo”, uzskata zinātnes komercializācijas platformas “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs. Publicējam viņa viedokli par aktuālo nozarē.
Atšķirībā no jaunuzņēmumiem, kas primāri balstīti IT tehnoloģijās un ir orientēti lielākoties uz kādas konkrētas nišas problēmas vai vajadzību risināšanu, zinātnē balstīto jaunuzņēmumu pamatā ir kāds atklājums, kam nereti sākumā pat vēl nav zināms viss pielietojuma potenciāls.
“Dziļo tehnoloģiju” jeb “deep-tech” jaunuzņēmumiem ir svarīgi veidot partnerību ar savas nozares līderiem, lai iespējami vairāk testētu savu risinājumu un veidotu prototipus, tā gūstot pārliecību, ka teorētiski izstrādātā un laboratorijā radītā tehnoloģija strādā arī dzīvē. Tas nozīmē to, ka nobriedušas kompānijas pasūtījumu veidā uzticētu kādas noteiktas savas problēmas, ražošanas vai servisa jomas uzlabošanu, līdz ar to sadarbība ir drīzāk simbioze, jaunuzņēmumam iekļaujoties piegādes vai ražošanas ķēdēs.
Latvijā daļa no TOP kapitāla uzņēmumiem pieder valstij vai pašvaldībām. Tāpēc mēs kā valsts vēlamies īstenot savas tautsaimniecības transformāciju uz viedo ekonomiku, un šis ir viens no soļiem, kā tuvoties šim mērķim, proti, stimulēt to, lai valsts un pašvaldību uzņēmumi izmantotu Latvijā radītās inovācijas.
Latvijā dažādu nozaru vadošie uzņēmumi diemžēl ir kūtri uz šāda veida sadarbību. Varētu domāt, ka mūsu uzņēmumi to risina ar iekšējiem resursiem, taču pērn publicētie “Eurostat” dati liecina, ka Latvijas ieguldījumi izpētē un attīstībā ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā.
Tāpat atbilstoši Eiropas Komisijas datiem European Innovatin Scoreboard 2023 jeb ES inovāciju indeksā Latvija no 27 dalībvalstīm ierindojas 25. vietā. Tas nozīmē, ka Latvijā inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ir zemāks nekā ES vidējais, turklāt pārskatā norādīts, ka plaisa starp ES un Latviju turpina palielināties.
Tehnoloģiju testēšana “dzīvā” vidē ir neatņemama zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu attīstības daļa, tāpēc, ja šādu sadarbību nav iespējams izveidot lokāli, tad nekas cits neatliek, kā raudzīties pēc partneriem ārvalstīs. Diemžēl tas nozīmē, ka viņu inovācijas, visticamāk, arī paliks turpat ārzemēs.
Piemēram, Latvijas zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu attīstības platformā “Commercialization Reactor” izveidotais jaunuzņēmums “Catalyco”, kas attīsta risinājumu cinka oksīda, ko visbiežāk izmanto gumijas produktu, tostarp, riepu ražošanā, otrreizējai izmantošanai. “Catalyco” piedāvā izmantot cinka oksīdu, kas atgūts no citu industriju blakusproduktiem, tā samazinot pirmreizējo materiāla ieguvi un padarot ražošanu ilgtspējīgāku. “Catalyco” ir iekļāvies lielo korporāciju “Lanxess”, “Saint-Gobain” un “Dunlop” piegāžu ķēdēs.
Šīs ārzemju kompānijas testē materiālu un vērtē jaunuzņēmumā radītā risinājuma turpmāko pielietojumu. “Catalyco” piemērs rāda, ja jaunuzņēmuma piedāvājums, pat vēl neesot gala izstrādes stadijā, var būt interesants lielajiem industrijas milžiem, viņi saskata tajā potenciālu. Šādā situācijā nonākt līdz prototipu testiem jau ir daudz vieglāk.
Cits platformā “Commercialization Reactor” izveidotais jaunuzņēmums “Adianano” izstrādājis tehnoloģiju, kas ļauj uzlabot akumulatoru kapacitāti, nepadarot tos lielākus un smagākus. Ir atrasts pilotpartneris Vācijā, un jaunuzņēmums gaida testēšanas rezultātus.
Taču ieguvējs ir ne tikai jaunuzņēmums. Ieguvējs ir arī industrijas milzis, kurš, sadarbojoties ar jaunuzņēmumu, var diversificēt riskus, ātrāk piekļūt inovācijām un talantiem.
Mums veidojas plaisa ne tikai starp Latviju un Eiropas Savienību inovāciju ziņā, bet arī starp mērķiem, kas ir valstij uz papīra, un rīcību realitātē. “Catalyco”, “Adianano” un vēl citu “deep-tech” kompāniju piemēri rada pārliecību, ka Latvijas jaunuzņēmumiem ir izaugsmes potenciāls, pat tāds, kurš var būtiski mainīt nozares. Tā nav teorija, tā ir prakse.
2023. gadā Ekonomikas ministrija publicēja pārskatu, kurā atzīmēts arī tas, ko mēs, radot jaunuzņēmumu attīstības platformu “Commercialization Reactor”, zinājām jau sen. Proti, mūsu reģions ir līdzvērtīgs Eiropas vadošajiem tehnoloģiju centriem un ir uz pareizā ceļa ar savām ambīcijām attīstīt Eiropas nākamo lielo vienradzi. Tāpēc jautājums ir par to, kā mainām rīcību un attieksmi, lai veicinātu savējo izaugsmi un palikšanu Latvijā. Atrisināsim to, un tam būs ilgtermiņa ietekme arī uz talantu un jauniešu noturēšanu valstī kopumā.
Jūs lasījāt autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.
