Viedokļi
2024. gada 12. aprīlis, 05:22

Lielais jautājums: "Vai Latvija ir gatava X stundai?"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka Rietumu un Krievijas bruņota konflikta iespējamība kļūst aizvien reālāka. Baltijas valstu augsta ranga militārpersonas gan aicina nekrist panikā un uzskata, ka negaidīts Krievijas uzbrukums nav iespējams. Taču skaidrs arī tas, ka Latvijai pašai vairāk jādomā par savu drošību un aizsardzību. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai Latvija ir gatava X stundai?”

To Jauns.lv jautāja viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Jurģis Liepnieks uzskata, ka mēs neesam un nekad nebūsim gatavi X stundai, jo Latvijas valdība, atšķirībā no mūsu sabiedrotajiem, izplata totālu dezinformāciju, ka mums nav iemesla uztraukties un nekādi apdraudējuma riski nepastāv. Savukārt Aigars Rostovskis saka, ka potenciālajai X stundai, lai tā nepienāktu, mums jāsagatavojas pēc iespējas maksimāli labāk, jo kā teicis senais ķīniešu karavadonis Suņdzi – karš jāuzvar bez kara.

Pēteris Šmidre teic, ka atklāta, konvencionāla kara iespējamība ar Krieviju mūsu valstij ir ļoti niecīga, bet mums jābūt gataviem hibrīdkaram, kura izpausmes jau pašreiz ir izteikti sajūtamas. Visspilgtāk to redzam uz austrumu robežām – tās ir bēgļu plūsmas, un tādēļ mums ar Krieviju un Baltkrieviju jābūvē daudz nopietnāks žogs, jo pašreiz uzbūvēto par īstu žogu nevar uzskatīt.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis vērtē Latvijas gatavību iespējamajai X stundai.

Jurģis Liepnieks: "Situācija kļūst pavisam sirreāla"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzskata, ka situācija Latvijā, salīdzinot ar nostāju mūsu tuvāko sabiedroto kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, ir pavisam dīvaina un šai ziņā mēs esam unikāli. Kamēr mūsu kaimiņi atklāti pauž, ka drošības situācija kļūst aizvien saspringtāka, Latvijas oficiālās amatpersonas gluži pretēji visus mierina un saka, ka mūsu valsts ir drošībā un tos, kuri izsaka bažas, pasludina gluži vai par Kremļa aģentiem.

“Tas ir jautājums, uz kuru atbildēt varam ikviens, nav jābūt nekādam ekspertam. Uzdodam sev jautājumu: “Vai es jūtos droši, vai man ir skaidrs, ko darīt apdraudējuma gadījumā, X stundā? Vai esmu pārliecināts, ka valdība dara visu iespējamo, lai mēs tam sagatavotos? Vai redzu, ka lielajās pilsētās, Rīgā, ir speciālas norādes uz sagatavotām bumbu patvertnēm, kā tas ir Helsinkos vai Tallinā?” Es to neredzu. Domāju, ka neviens to neredz. Un te arī ir tā atbilde,” saka Jurģis Liepnieks.

Viņš teica, ka situācija šai jomā kļūst pavisam sirreāla. Par to liecina tas, ka nesen Latvijas bruņotie spēki izplatīja oficiālu paziņojumu, kura vēstījums dublēja mūsu premjerministres un atbildīgo ministriju tekstus. Proti, ka Latvija ir drošāka nekā jebkad, ka mūsu drošības situācija ir tāda pati kā Spānijā, Itālijā vai Francijā. “Līdz ar to, kādas patvertnes, kāda civilā aizsardzība? Vai tad, teiksim, Itālijā šobrīd kāds īpaši rūpējas par patvertņu izbūvi un tamlīdzīgi,” retoriski jautā Jurģis Liepnieks.

Viņš uzskata, ka šai ziņā mūsu bruņoto spēku un valdības nostāja ir ārkārtēji īpatnēja: “Faktiski valdība ir izplatījusi absolūti totālu dezinformāciju. Vai tādēļ, ka mēs esam drošāki nekā jebkad Somija un Zviedrija nolēma iestāties NATO? Vai tādēļ, ka mēs būtu drošāki nekā jebkad pierobežas valstīs ar Krieviju palielina aizsardzības budžetu līdz vēl neredzētiem apjomiem?

Mēs neesam drošāki nekā jebkad, mēs esam apdraudētāki nekā jebkad! Tāda ir patiesā situācija. Tas ir mans viedokli, un to var novērot arī reālajā politikā Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un citās valstī. Tā kā Latvija šai ziņā ieņem unikālu vietu: mums nekāda apdraudējuma nav, bet igauņiem, lietuviešiem, zviedriem, somiem un poļiem ir...”

Un šo Latvijas bezatbildīgo vieglprātību apliecinājis arī Valsts kontroles atzinums, kurš visas runas par gatavošanos civilajai aizsardzībai un patvertņu izveidi nodēvējis tikai par pļāpām – nekas šai jomā nav izdarīts, kritisks ir Jurģis Liepnieks. Pie tam Bruņoto spēku paziņojumā ir dots skaidrs mājiens uz to, ka visi tie, kuri saka, ka var būt kaut kādi riski, ka jāgatavojas kādai potenciāli riskantai situācijai, faktiski ir kaut kādi Kremļa aģenti, ka viņi palīdz Kremlim, uzsver rakstnieks:

“Tātad tie, kuri saka, ka riski pastāv, tostarp vesela  virkne amerikāņu un Vācijas ģenerāļu, ir Kremļa aģenti! Un tie, kuri saka, ka nekādu risku nav, ka nekas nav jādara, viss ir mierīgi, viss norit pēc plāna, ka nekādu problēmu nav, nav Kremļa aģenti.” Viņš saka, ka mēs X stundai neesam gatavi un arī nebūsim tam gatavi, jo mums jau nav kam gatavoties – nav nekādu risku.

Viens no valdības argumentiem šādai “nomierināšanas pozīcijai” ir tas, ka mūsu izlūkdienests jau par visu ziņo un visu vērtē. Ja šobrīd pie Latvijas robežas nav novērota būtiska Krievijas armijas koncentrācija, tad līdz ar to skaidrs, ka tā tāda nebūs nekad - ja tagad nav, tad jau nav par ko uztraukties. “Pat vienā teikumā min Ukrainas piemēru, ka tur 2022. gada janvārī kļuva zināms, ka pie robežas bija liela Krievijas armijas koncentrācija. Respektīvi: tad, kad būs atlicis mēnesis, tad arī sāksim kaut ko darīt. Tad tur būs Krievijas karaspēks, nez ko tas grib? Varbūt jāsāk kaut ko domāt? Tāda ir tā oficiālā politika! Nu tas ir dīvaini,” savas domas rezumē Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: "Bez panikas lēkmēm"

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim ir sajūta, ka atbildīgie par X stundu – armija un drošības struktūras – ir gatavi ārkārtas situācijai, bet civiliedzīvotāju līmenī vēl ir daudz ko darīt. Uzmanība tam ir jāpievērš, bet bez īpašām panikas lēkmēm. Viņš atgādina senā ķīniešu karavadoņa Suņdzi vēl pirms mūsu ēras teikto, ka karš jāuzvar bez kara.

“Mana sajūta ir tāda, ka tieši atbildīgie par X stundu – armija un drošības struktūras – ir gatavi, bet civiliedzīvotāju līmenī, manuprāt, vēl ir daudz ko darīt. Šai ziņā vairāk prasītos pēc padomiem un tamlīdzīgi, kas palīdzētu cilvēkiem. Ir tāds teiciens – jo cilvēks labāk sagatavojies, jo viņš ir arī mierīgāks par kaut kādu situāciju. Tā kā papildus uzmanība ir noderīga, bet tāda bez panikas lēkmēm.

Vienmēr var sagatavoties labāk un ir ļoti labi, ka šī diskusija sabiedrībā notiek. Tas savā ziņā ir arī spiediens uz politiķiem un ierēdņiem aizvien labāk sagatavoties. Ja lielajām valstīm X stunda ir kaut kāds izaicinājums, varbūt arī kāda sadursme, tad Latvijai šis ir eksistenciāls jautājums. Mums nosacītajai X stundai ir jāsagatavojas maksimāli labi, jo karavadonis Suņdzi ir teicis, ka karš ir jāuzvar bez kara. Respektīvi – ja mēs labāk sagatavosimies, jo ticamāk, ka tā X stunda nepienāks,” saka Aigars Rostovskis.

Viņš uzsver, ka šobrīd pasaulē pieaug nenoteiktība dēļ ASV pozīcijas, ka tā nekādīgi nevar Ukrainai atvēlēt kārtējo militārās palīdzības paketi 60 miljardu ASV dolāru apjomā. Tādēļ Eiropā aizvien vairāk rodas sapratne, ka tai pašai kaut kas lietas labā jādara:

“Un visa šī kopējā neskaidrība “ceļ augšā” ažiotāžu. Daudzi ar viennozīmīgiem izteicieniem, ka tūlīt būs karš, mudina sabiedrību. Un otra lieta ir tāda, ka ar šādiem izteicieniem, daudziem ir iespēja sev pievērst uzmanību. Ja tu šādi izsakies, tad  tu uzreiz nonāc mediju uzmanībā.”

Pēteris Šmidre: "Šitais nav nekāds žogs"

Uzņēmējs Pēteris Šmidre domā, ka atklāta militāra konflikta – konvencionālā kara – varbūtība ar Krieviju mums ir ļoti niecīga, bet tad nenozīmē, ka mums tam nav jābūt gataviem. Bet to, vai tādai iespējai esam gatavi vai nē, varam novērtēt pēc tā, vai spējam tikt galā ar jau šobrīd praktiski notiekošā hibrīdkara izpausmēm, kura spilgtākā iezīme ir bēgļu plūsmas uz mūsu robežām ar Baltkrieviju un Krieviju.

“Ja mēs X stundu uzskatām par atklātu, konvencionālu karu (tanki pāri žogiem un tā tālāk) ar Krieviju, tad domāju, ka šāda varbūtība ir diezgan maza.

Kāpēc tā domāju? Pirmām kārtā NATO robeža ir NATO robeža. NATO karaspēka pārspēks pār Krieviju, kā vērtē eksperti, ir 12 reizes lielāks. Tādēļ šāda uzbrukuma varbūtība ir ļoti maza,” saka Pēteris Šmidre. Viņš domā, ka krievu karaspēka uzbrukums NATO spēkiem būtu “vienkārši nenopietns”. Bet tas nenozīmē, ka par to nevajag domāt, ka nav jārīkojas, lai šādu scenāriju nepieļautu, kaut arī varbūtība tam ir ļoti niecīga.

Savukārt pašreiz mums ir jābūt gataviem hibrīdkaram, kurš jau tagad praktiski notiek. Jautājums ir par to, vai mēs šobrīd esam vai neesam hibrīdkara stāvoklī, saka Pēteris Šmidre un atbild:

“Kas ir hibrīdkarš? Sākums, protams, ir informatīvais uzbrukums, kuru mēs jau tagad šeit redzam un jūtam. Un pašlaik pati spilgtākā tā izpausme ir uz robežas – bēgļi no Baltkrievijas un Krievijas.

Līdz ar to atbildēt uz jautājumu, esam gatavi X stundai vai nē, varam vērtējot to, vai tiekam galā ar bēgļiem uz robežas. Ja netiekam galā, tad droši vien, ka nē, bet, bet ja tiekam, tad varam uzskatīt, ka esam gatavi.”

Un uzņēmējs piebilst, ka mums uz robežas jābūvē daudz nopietnāku žogu, ja pašreizējo par nekādu īsto žogu jau nevar uzskatīt.

Kā Jurģis Liepnieks, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre vērtē Latvijas gatavību iespējamajai X stundai, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.