foto: PantherMedia / Craig Robinson
Asociācija: arī alkohola un narkotiku lietotāji būtu jāiekļauj pašatteikušos reģistrā
Sabiedrība
2024. gada 13. marts, 05:37

Asociācija: arī alkohola un narkotiku lietotāji būtu jāiekļauj pašatteikušos reģistrā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pašatteikušos personu reģistrā būtu jāiekļauj cilvēki, kuriem noteikti piespiedu ārstniecības līdzekļi - alkoholisms, narkotikas, kā arī personas ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, diskusijā "Atturēšana un atturēšanās no azartspēlēm" sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne stāsta, ka kopš reģistra ieviešanas iesaistīto personu skaits nepārtraukti pieaug. Tāpat atgādina, ka reģistrs ir brīvprātīgs veids, kā sevi pasargāt no iespējamiem riskiem. Savukārt cilvēki, kuri nemaksā uzturlīdzekļus un ir parādā valstij, piespiedu kārtā tiek atturēti no azartspēļu spēlēšanas. 

Vai reģistru var apiet?

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents ieskicē, ka cilvēki sevi reģistrā var iekļaut dažādu mērķu vadīti un pēc pāris dienām atgriezties, sakot, ka ir pārdomājuši un grib atsākt. “Ir tādi, kuri situāciju pieņem, bet ir arī tādi, kuri fiziski un vārdiski pretojas. Ne apsargu piekukuļošana, ne vardarbības izpausmes nepalīdzēs “apiet” reģistru,” sacīja Vērzemnieks
Tāpat ir konstatēti gadījumi, kad persona cenšas iekļūt spēļu zālē ar viltotiem dokumentiem vai kāda cita “līdzīga” cilvēka dokumentiem. Tādos gadījumos tūlītēji tiek ziņots policijai, jo tas ir nopietns pārkāpums.

Ļoti reti, bet ir sastopami cilvēki, kuriem reģistrēta dubultpilsonība. Atnākot uz zāli, persona parāda citas valsts dokumentu, visbiežāk Igaunijas vai Lietuvas un tiek iekšā. “Kad reģistrs darbosies Baltijas valstu līmenī, tad šādi starpgadījumi nebūs novērojami,” cer Vērzemnieks.

Kā uzlabot reģistru?

Pēc Vērzemnieka domām jāpapildina to cilvēku skaitu, kuriem ir liegta ieeja. “Jāiekļauj cilvēki, kuriem noteikti piespiedu ārstniecības līdzekļi (alkoholisms, narkotikas), tāpat personas, kurām noteikts maznodrošināts vai trūcīgs statuss.” 

“Ja Tu no pašvaldības saņem atbalstu, Tev nav jāizklaidējas spēlējot azartspēles,” piebilda Vērzemnieks.

Vēl viena problēma ir internetā esošo azartspēļu pieejamība arī tiem, kuri iekļāvuši sevi pašatteikušos personu reģistrā otrdien, uzsvēra eksperts.  “Nepieciešams legālo azartspēļu industriju regulēt, lai tā funkcionē, jo tiklīdz zudīs līdzsvars no jauna uzplauks nelegālais azartspēļu tirgus - azartspēles nepazūd, mainās līdzsvars starp legālo un nelegālo tirgu,” norāda Vērzemnieks.

Atkarīgā profils

Atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem koordinatore Santa Laimiņa noraksturo “vidējo” zvanītāju, kurš vēršas pēc palīdzības. Vairāk nekā 60% gadījumu tas ir vīrietis, kurš saskāries ar atkarības sekām un gandrīz 80% situāciju viņam jāsniedz tūlītējs padoms un atbalsts. 

“Zvana arī tie, kuri ir līdzatkarīgi un grib palīdzēt kādam, kurš pats vairs netiek galā. Reģistrā pievienoties var tikai pats cilvēks - ne ģimenes locekļi, ne citi atbildīgie šādu soli veikt nedrīkst,” neslēpj Laimiņa.

Atbalsta tālruņa koordinatore saka, ka ikdienā nākas saskārties arī ar citām atkarībām, taču 91% zvanītāju vēršas pēc palīdzības saistībā ar azartspēlēm.

Kā uzlabot situāciju?

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents aicina Veselības ministriju izstrādāt programmu, kas palīdzētu gada laikā, kad reģistrs liedz spēlēt azartspēles, palīdzēt cilvēkam pilnībā izārstēties un atveseļoties.

Vērzemnieks uzskata -  azartspēļu nozare maksā lielus nodokļus (2023. gadā ap 40 miljoniem) un daļu no tās naudas varētu novirzīt atkarību ārstēšanai.
Nākotnē visam sekos līdzi mākslīgais internets ieviešot “gudrās kartes”, pēc kurām varēs par spēlētāju uzzināt ļoti daudz informācijas. 

Šogad aprit četri gadi, kopš Latvijā darbu sācis Pašatteikušos personu reģistrs, kas tika ieviests 2020. gada 1. janvārī. Tajā iekļautas personas, kuras sev liegušas iespēju apmeklēt azartspēļu vietas un interaktīvo azartspēļu vietnes uz 2024. gada 4. martu - 32 292 personas, kā arī uzturlīdzekļu nemaksātāji ap 40 000 personām.