Šovmenis Ēriks Loks nekādi nevar atrast algotu darbu
“Tiklīdz esi vecumā ap 50 gadiem, tā darba tirgū nevienam vairs neesi vajadzīgs!” - šo skumjo faktu uz savas ādas izjūt Ēriks Loks, kas nesen nosvinējis 59. dzimšanas dienu.
Kā vēsta žurtnāls "Kas Jauns", kādreiz tik populārais radio dīdžejs un šovmenis Ēriks Loks beidzamajos gados meklējis visdažādāko darbu, taču vienmēr saņēmis atteikumu. Iemesli bijuši visādi.
“Vienā vietā man pateica, ka es esot pārāk radošs! Tas bija būvmateriālu uzņēmums, kas piedāvā akustiskos paneļus. Man likās interesanti, turklāt šķita, ka savā ziņā atbilst arī manai muzikālajai darbībai. Biju uz vairākām darba intervijām, līdz man atteica, jo esot pārāk radošs. Tā arī nesapratu, ko tas nozīmē,” smej Ēriks, piebilstot, ka vispopulārākais teksts, ar kādu tiek pamatots atteikums, esot: “Tu esi ļoti labs kandidāts, un mums tieši tādu cilvēku vajag! Tikai šobrīd mums nav brīvas tādas pozīcijas, bet, kad atbrīvosies, noteikti vērsīsimies pie tevis.” Šādu atteikumu esmu saņēmis dažādās sfērās. Turklāt neskaitāmas reizes. Un tā arī man nav piezvanīts.”
Ēriks pat pieļāvis, ka nākšoties nomainīt identitāti. “Tiklīdz darba devējs ierauga, ka tas taču ir “tas Ēriks Loks”, tā uzreiz iestājas dažādi stereotipi. Manas agrākās publiskās darbības "Zvaigznīšu brīdī" un citās radio programmās daudziem par mani nav atstājušas nopietnu iespaidu, vieni domā, ka nebūšu atbildīgs, bet citi, ka visu laiku dzeršu un nenākšu uz darbu. Tas nekas, ka manā dzīvē tādas lietas nekad nav bijušas. Bet pats galvenais ir mūsu sabiedrībā valdošais jaunības kults.
Ir jābūt milzu veiksmei, lai cilvēki vecumā pēc 50 gadiem dabūtu kādu darbu – diemžēl darba devējam vairs neesi vajadzīgs.
Tas nekas, ka visu laiku tiek ziņots, ka uzņēmumiem pietrūkst darbaroku, ka nepieciešams Latvijā ievest viesstrādniekus... Un otra problēma ir samaksa. Protams, visi grib saņemt normālu algu, bet daudzviet piedāvā tik kritiski mazu samaksu par darbu, ka izdevīgāk ir pat nestrādāt!” pēc paša pieredzes zina teikt Ēriks.
Loks ir gatavs veikt visvienkāršāko darbu. Reiz tādu arī dabūjis. “Gods godam, kur mani pieņēma, tā bija Rīgas lidosta. Mans amats bija aģents cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Izgāju apmācības kursu, sāku pat strādāt – mans uzdevums bija palīdzēt cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām. Taču tad pats saskāros ar veselības likstām, hroniskas traumas dēļ pašam tobrīd bija lielas problēmas pastaigāt. Nācās no šī darba atteikties. Bet tagad jau atkal esmu staigātājs. Starp citu, esmu pieteicies arī ekskursiju vadītāja darbam, jo domāju, ka varētu būt lielisks gids – esmu atraktīvs, zinu vairākas valodas –, taču tā arī neesmu saņēmis pat atbildi,” nopūšas Loks. Taču viņš izmisumā nekrīt, maizītei nopelna ar muzikālo darbību. Viņš jau vairākus gadus ir dziesminieks, apguvis ģitāras spēli, sacer dziesmas un regulāri uzstājas koncertos Latvijas novados.
