"Tas ir mīts, ka Latvijā ir iznīcināta rūpniecība!" pētījumā vērtē Latvijas 20 aizvadītos gadus ES
Šodien Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā deva iespēju attālināti piedalīties pētījuma "Latvijas Eiropas Savienībā - 20 gadi" prezentācijām, kurā izvērtēts šajā laika posmā paveiktais, ņemot vērā izaicinājumus.
Pētījuma autores ir Latvijas Universitātes (LU) vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa un LU profesore, domnīcas "LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka, kas pie pētījuma strādājušas kopā ar Latvijas Politologu biedrībau un Pētījumu centru SKDS.
Prezentācijā Šteinbuka īsumā ieskicēja pētnieču secinājumus, pievēršoties arī daļā sabiedrības joprojām iesakņojušajiem mītiem, un, kurus īpaši centīgi popularizē Krievijas propaganda, proti, ka Latvija ir neizdevusies, nabadzīga valsts un ka šeit ir iznīcināta rūpniecība.
"Dažbrīd mēreni, dažbrīd straujāk - bet mēs tomēr augam. Apgalvojumi, ka Latvija ir nabadzīga valsts ir mīts. Ir arī citi mīti, piemēram - ka Latvijā ir iznīcināta rūpniecība," pauda Šteinbuka.
"Rūpniecības daļa, ja skatāmies pievienoto vērtību, mums ir 30%, kas nebūt nav maz. Jā Lietuvai ir labāki rādītāji, bet tas nenozīmē, ka mūsu rūpniecība ir iznīcināta. Tie ir mīti ar kuriem ir jācīnās, tie ir jāatmasko. Tas ir dezinformācijas saturs," pauda Šteinbuka.
Savā uzrunā pētījuma prezentācijas ietvaros pētniece arī norādīja uz to, ka būtiski Latvijas izaugsmi un attīstību pēdējos gados ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Runājot par to, kāda Latvija varētu izskatīties šodien, ja pirms 20 gadiem nebūtu sperts solis ES saimē, Šteinbuka norādīja, ka, visticamāk, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis būtu pielīdzināms Baltkrievijas pašreizējai situācijai.
Latvijas pievienošanos ES Šteinbuka arī nodēvēja par pievienošanos "drošo valstu klubam".
62% uzskata, ka ES nākusi Latvijai par labu
Iezīmējot pētījuma tapšanas fonu, Šteinbuka norāda, ka kopš iestāšanās ES Latvija ir pieredzējusi pilna spektra ekonomisko attīstību - tā bijusi gan strauja, gan mērena, gan arī piedzīvoti lejupslīdes brīži, tomēr visus šos 20 gadus - gan veiksmju brīžos, gan ne tik labos laikos, esam rīkojušies ar pārliecību, ka piederam Eiropas saimei, ka mums ir visa Eiropas bloka stiprā aizmugure.
"Ieguldījumi no Eiropas budžeta, īpaši investīciju "dzīvības līnija" krīžu apstākļos, veicināja ekonomikas augšupejošu izaugsmi. Iedzīvotāju vērtējums par ekonomiskiem ieguvumiem no dalības ES kopumā ir atzinīgs un, neraugoties uz pēdējā laikā pārdzīvoto Covid-19, enerģētikas krīzi un inflāciju, atbalsts ES turpina palielināties," pauž Šteinbuka.
Savukārt uzsver, ka, atzīmējot Latvijas dalības ES divdesmit gadus, ir vērts aizdomāties, ka ir izaugusi paaudze, kura dzimusi ES, kura apzinās sevi kā daļu no Eiropas pilsoņu kopienas, kuriem izglītības iegūšana, profesionālā izaugsme un darba iespējas ir cieši saistītas ar tādiem dzīves principiem kā brīvība, tiesiskums un solidaritāte.
"Latvijas iedzīvotāji ir novērtējuši ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā - 62% atzinuši, ka ES nākusi Latvijai par labu. Jo īpaši iegūtās priekšrocības var novērtēt izaicinājumu un apdraudējumu laikā. Finanšu un migrācijas krīzes, Covid-19 krīze, Krievijas izraisītais karš Eiropas valstī Ukrainā, ģeopolitiskās situācijas saspīlējums pasaulē nav risināmi ar vienas valsts spēkiem. Bez visu ES dalībvalstu koordinētas un kopīgas rīcības nav panākama Eiropas drošības un labklājības ilgtspēja," akcentē LU vadošā pētniece.
Pētījumā analizēta gan finanšu krīzes pārvarēšana un desmit gadu pieredze, Latvijai esot eirozonas dalībvalstij, gan Covid-19 krīze un ES loma tās mazināšanā. Pētījums raugās arī uz inflācijas un izaugsmes izaicinājumiem un ES budžeta līdzekļu nozīmi Latvijas attīstībā. Tāpat pētījumā aplūkota sabiedrības attieksme pret demokrātiju, Eiropas atbilde dezinformācijai, sabiedrības uzticēšanās aspekts, kā arī Latvijas iesaiste Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā, Latvijas politikas paplašināšanās aspekti un drošības jomas izaicinājumi.
Pētījuma prezentācijas pasākuma tiešraidei no plkst.14 līdz 15 varēs sekot līdzi arī portālā "Delfi". Pētījums tapis ar EK pārstāvniecības Latvijā atbalstu. To brīvpieejā varēs atrast gan EK pārstāvniecības mājaslapā, gan to publicēs žurnālā "Latvijas intereses Eiropas Savienībā".
