Kaitējuma mazināšanas pieeja - lēns, bet drošs ceļš projām no kaitīgiem ieradumiem

Smēķēšanas, alkohola un narkotiku problēmu saknē ir atkarības faktors. Ceļi, pa kādiem cilvēki nonāk līdz kaitīgiem ieradumiem, var būt dažādi, taču šādus apstākļus vieno pieradums un grūtības vai nespēja dzīvot bez konkrēto vielu lietošanas.

Attiecīgi vislabākais un produktīvākais veids, kā, domājot par sabiedrības kopējo veselību, strādāt ar šādiem cilvēkiem, ir - kaitējuma mazināšanas pieeja.

Tā balstās izpratnē, ka ar likumu un sodiem nepietiks, lai sabiedrību atturētu no kaitīgu vielu lietošanas - ir nepieciešams apzināties situāciju, kurā persona ir nonākusi un spert reālistiskus soļus pretējā virzienā.

Vēl jau arī fakts, ka uz pašām populārākajām kaitīgajām vielām - nikotīnu un alkoholu - attiecas vien vecuma ierobežojumi, nevis pilnīgi to iegādes un lietošanas aizliegumi. Un nav arī noslēpums, ka tās realitātē nelegālajā tirgū ir pārāk brīvi pieejamas arī tiem, kas nav sasnieguši pilngadību.

Tabakas produktu alternatīvas

Šobrīd īpaši aktuāla kaitējuma mazināšanas pieeja ir tabakas, nikotīna produktu lietošanas kontekstā, jo ir pieejamas tādas alternatīvas kā e-cigaretes, tabakas karsēšanas ierīces, beztabakas nikotīna spilventiņi un zelējamā tabaka jeb “snus” (kas faktiski ir pieejama jau ļoti sen, taču Eiropas Savienībā atļauta un legāli nopērkama tikai Zviedrijā).

Tabakas smēķēšana ir sena un iesakņojusies daudzu tautu kultūrās. Rietumos cigaretes ilgu laiku apvija prestiža un stila aura. Pieļaujams, ka tieši mēs - pateicoties populārajai kultūrai, mārketingam - šo kaitīgo ieradumu esam kultivējuši kā nekur citur.

Cigarete būtībā ir smalki sagriezta tabaka, kas ir sarullēta papīra salmiņā un paredzēta aizdedzināšanai. Pirms smēķētāja mutes, kura ievelk dūmus, tajās vēl ir iestrādāts filtrs.

Cigarete deg aptuveni 600 grādu (Celsija) temperatūrā, bet, smēķētājam ievelkot dūmu un radot gaisa vilkmi, tā var uzkarst pat līdz 800 grādiem (Celsija) un vairāk.

Degšanas procesā rodas dūmi, kas organismā ievada līdz pat 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām daudzas ir kancerogēnas un saslimšanas izraisošas. Tostarp dūmi satur tādas vielas kā darva, tvana gāze, svins, arsēns, benzopirēns un citas organismam kaitīgas vielas.

Tikmēr iepriekš pieminētās cigarešu alternatīvas nerada dūmus, jo - gluži vienkārši nededzina tabaku.

E-cigaretēs pat nav tabakas, ko dedzināt, tajās uzkarsē speciālu šķidrumu, kas bieži satur nikotīnu, lai veidotu aerosolu, ko cilvēki parasti dēvē par tvaiku "veipu" ("vapour", "vape" no angļu val.). Vēl jāpiemin - ne visās e-cigaretēs ir nikotīns, kas ir atkarību izraisoša viela, bet lielākā daļa to satur.

Savukārt tabakas karsēšanas ierīcēs tiek kontrolētā temperatūrā karsēta īpaši sagatavota tabaka un tāpēc, atšķirībā no parastajām cigaretēm, arī tajās degšanas process nenotiek, bet izdalās nikotīnu saturošs tvaiks.

Nededzinot tabaku, e-cigaretes un tabakas karsēšanas ierīces nerada dūmus un tāpēc to aerosolā vajadzētu būt mazāk kaitīgu ķimikāliju, salīdzinot ar cigarešu dūmiem.

Interesants stāsts ir Zviedrija. Tur nikotīna produktu lietotāju īpatsvars ir līdzīgs kā Latvijā, taču parastās cigaretes, kas ir viskaitīgākais tabakas produkts, smēķē tikai nedaudz virs 5% sabiedrības.

Šāda statistika pietuvina Zviedriju tā saucamajam "bezdūmu valsts" statusam. Nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes definē to kā apstākļus, kuros valstī ikdienas cigarešu smēķētāju īpatsvars nepārsniedz 5%.

Liela daļa zviedru vienkārši dod priekšroku zelējamajai tabakai, kas Zviedrijā zināma kā "snus". Šāds produkts neparedz tabakas dedzināšanu un attiecīgā 7000 kaitīgo vielu "kokteiļa" atbrīvošanu.

Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41% mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs. Zviedriem ir arī gandrīz par 40% zemāks mirstības līmenis no tabakas smēķēšanas izraisītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.

Kaitējuma mazināšanas pieeja tādās valstīs kā Zviedrijā (labs piemērs ir arī Lielbritānija) izpaužas kā valsts politika, regulas, kas atzīst šo smēķēšanas alternatīvu potenciālu virzīt sabiedrību projām no cigarešu smēķēšanas, kas jau sen ir pierādīts kā kaitīgākais tabakas lietošanas veids.

Turklāt pavisam nesen - 21. februārī - Zviedrijas likumdevējs ir pieņēmis visnotaļ neparastu lēmumu - par akcīzes nodokļu samazināšanu alternatīviem nikotīna produktiem par 20%.

Starptautiski smēķēšanas kaitējuma mazināšanas eksperti šādu soli ir augsti novērtējuši, nodēvējot Zviedriju par acīmredzamu rezultatīvas smēķēšanas ierobežošanas politikas paraugu un līderi pasaules mērogā.

Vai bezalkoholiskā alus popularitāte ir pieejamības jautājums?

Līdzīgi izskatās arī kaitējuma mazināšanas pieeja, risinot pārlieku liela alkohola patēriņa problēmu.

Nesenā pētījumā, kurš izpelnījies britu mediju uzmanību, norādīts, ka plašāka bezalkoholiskā alus pieejamība bāros un izklaides vietās varētu būtiski ietekmēt arī to cilvēku izvēli, kuri tipiskos apstākļos drīzāk izvēlētos alkoholiskos dzērienus.

Bristoles Universitātes pētījumā konstatēts, ka šādu bezalkoholisko alternatīvu plašāka pieejamība blakus tradicionālajam alum, būtiski palielināja klientu interesi un patēriņu.

Pētījumā, kurā iesaistījās 14 britu krogi, noskaidrojās, ka periodos, kad klientiem tika piedāvāts bezalkoholiskais alus, parastā alus pārdošana samazinājās par 29 litriem nedēļā jeb 5%.

Zaudējumus gan kompensēja cilvēku nopirktā bezalkoholiskā alus daudzums. Pētnieki norāda, ka šādi ir uzskatāmi parādīts, kā ieviešot salīdzinoši nelielas izmaiņas, iespējams koriģēt un panākt, ka cilvēki pielāgo savu ierasto uzvedību un izvēles, dodot priekšroku veselīgākām ieradumu alternatīvām.

Alus garša gan nav vienīgā, kurai ir radītas alkoholu nesaturošas alternatīvas. Dažādi ražotāji visā pasaulē jau labu laiku piedāvā arī bezalkoholisku sidru, vīnu, rumu, džinu, kas arī ir solis kaitējuma mazināšanas virzienā.

Kaitējuma mazināšanas pieejas princips gan var darboties arī ārpus tabakas un alkohola sfēras.

Arī pārtikas produktu ražotāji, kuri piedāvā bezglutēna, bezlaktozes alternatīvas, produktus ar samazinātu tauku saturu, dzērienus ar samazinātu cukura saturu būtībā pieļauj dažādu ar uzturu saistītu, veselībai potenciāli kaitīgu paradumu koriģēšanu.

Labs piemērs ir augu valsts produkti, kas radīti ar mērķi piedāvāt alternatīvas gaļas, piena produktiem un kuros balstās vegānisks uzturs.

Šāda veida aizvietotāj-produktos ir zemāks piesātināto tauku un augstāks šķiedrvielu saturs, saskaņā ar pētījumiem.

Vienlaikus šāda veida produktu ražošana atstāj daudz mazāku ietekmi uz klimatu. Pētnieki gan norāda, ka katra šāda produkta uzturvērtībai ir jāpievērš lielāka uzmanība, ņemot vērā iespējamību, ka tā ievērojami atšķiras.

Līdzīgi ir arī ar aizvietotājiem cukurotiem dzērieniem, īpaši cilvēkiem, kuri seko līdzi savam svaram un veselībai, kā arī piekopj veselīgu dzīvesveidu.

Bezcukura alternatīvas satur nesalīdzināmi mazāk kaloriju, turklāt cukura neesamība izslēdz, ka šādu atspirdzinājumu baudīšana paaugstinās cukura līmeni asinīs.