foto: Ieva Leiniša/LETA
Apvienotais saraksts vienojas pret „vienotību”
Apvienotais saraksts Eiroparlamenta vēlēšanās startē ar politikā pieredzējušu personību komandu: Viļums (no kreisās), Agnese Geduševa, Reinis Pozņaks un Česlavs Batņa.
Politika
2024. gada 2. maijs, 06:25

Apvienotais saraksts vienojas pret „vienotību”

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Liepājas uzņēmēja Ulda Pīlēna aizpērn izveidotais "Apvienotais saraksts", kurā kopā ar Reģionu apvienību uz Eiropas Parlamentu startē arī no "Zaļo un zemnieku savienības" Aivara Lemberga dēļ aizmukušās Liepājas un Zaļo partijas, kandidē ar 8. kārtas numuru. Pēdējos mēnešus "Apvienotais saraksts" izcēlies ar dažādām aktivitātēm, viena no kurām ir pie varas esošās „Jaunās vienotības” gremdēšana.

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, astotajā stāstā, par "Apvienoto sarakstu", kurš deputātu kandidātos iekļāvis virkni pazīstamu politiķu, izņemot tikai pārīti, kuri gan, iespējams, ir daudz labāk zināmi par pašreizējiem politiķiem. To noteikti var teikt par saraksta lokomotīvi – Tvitera konvoja palīdzības Ukrainai radītāju un īstenotāju Reini Pozņaku.

Baltiskais politiķu saraksts

foto: Ieva Leiniša/LETA
Apvienotais saraksts ir viena retajām listēm, kurā kandidāti nav kautrējušies no savas etniskās piederības – tajā ir 17 latvieši un viens lietuvietis.

Aiz Reiņa Pozņaka seko virkne 14. Saeimas deputātu - Juris Viļums, Raimonds Bergmanis, Edgars Putra un Māris Sprindžuks, mazliet zemāk - Andris Kulbergs un Česlavs Batņa, bet listi ar 18. numuru noslēdz bijušais premjers Māris Kučinskis. Starp 18 kandidātiem septiņi ir pašreizējās Saeimas deputāti.

Starp viņiem arī seši dažādu līmeņu pašvaldību deputāti, starp kuriem pazīstamākie ir Rīgas domniece Ieva Brante un viņai ar septīto numuru sekojošais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Sarakstā arī Jūrmalas domes deputāte, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, Salaspils novada domnieks, kādreizējais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns un Limbažu novada domes deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriju izvērtēšanas nodaļas vadītājs Dāvis Melnalksnis.

Ir arī partijas darbinieces - Latvijas Reģionu apvienības valdes locekles Agnese Geduševa un Ilze Ortveina. Ar 13. numuru startē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, bet priekšpēdējais - 17. numurs – ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, kādreizējais Latvijas Tautas frontes līderis Romualds Ražuks.

Saraksts ir visnotaļ latvisks. Apvienotais saraksts ir viens no četriem EP vēlēšanās startējošiem, kurā neviens nav kautrējies no savas etniskās piederības norādīšanas: starp 17 latviešiem ir tikai viens „citādais” – lietuvietis Romualds Ražuks.

Trīskāršās aizsardzības politika

foto: Rojs Maizītis
Apvienotais saraksts uzskata, ka bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis varētu būt labs Eiropas Savienības aizsardzības komisārs.

Apvienotā saraksta programma varētu šķist pievilcīga gan tiem, kuri interesējas par globālo politiku, gan tiem, kuru prioritāte ir lokālā reģiona politika. Tā Reinis Pozņaks un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis varētu būt tie, kuri konsekventi iestāsies par palīdzību Ukrainai un aizsardzības spēju stiprināšanu.

Apvienotā saraksta programma iesākas ar vārdiem: „Karš Eiropā ir radījis jaunu realitāti. Realitāti, kurā Eiropas vērtību nosargāšanai ir nepieciešams spēks. Spēks, lai nosargātu cilvēktiesības, vienlīdzību un demokrātiju. Nākamie pieci gadi būs izšķiroši drošai Eiropas nākotnei, tās pastāvēšanai un kļūšanai par patiesi spēcīgu pasaules demokrātijas centru. Krievija, kura nu jau neslēpj savas impērijas atjaunošanas plānus un audzē militāro potenciālu, saprot tikai vienu valodu. Spēku.”

Saraksta programma balstās uz trīs pīlāriem jeb „Trīskāršo aizsardzību” – Ekonomisko, Pilsonisko un Militāro. Lūk, tikai pāris programmatiskie uzstādījumi:

* Banku politikas izmaiņas par labu militārai industrijai, jaunas prasības bankām. Finanšu garantiju pieejamība militārai industrijai.

* ES atbalsts civilās aizsardzības infrastruktūras izbūvei. Ir jāfinansē esošo telpu pielāgošana patvertnēm, to projektēšanai un izbūvei jaunbūvējamās ēkās, kā arī privātmājās.

* Iedzīvotājiem jābūt praktiskām zināšanām veselības pratībā un neatliekamajā palīdzībā, lai krīzes situācijā viņi varētu parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem.

* Ir vajadzīgas pārmaiņas ES vadības struktūrā. Vajadzīgi atbildīgi drošības stiprināšanas līderi, jābūt par aizsardzību tieši atbildīgam Eiropas Komisijas komisāram, un Eiropas Parlamentam jāveido drošības un aizsardzības komiteja.

Ticības atjaunotāji pret „Jauno vienotību”

foto: Zane Bitere/LETA
Uzņēmēja Ulda Pīlēna (no kreisās) izlolotais Apvienotais saraksts bija viens no tiem, kurš panāca Krišjāņa Kariņa (no labās) atkāpšanos no ārlietu ministra amata.

Aprīļa vidū notikušais Zaļās partijas kongress ieskicēja, ar kādām domām uz Briseli dosies saraksta kandidāti. Reģionu apvienības līderis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kurš pats gan EP vēlēšanās nestartē, veltīja asu kritiku pašreiz pie varas esošajiem politiķiem.

Atsevišķiem pie varas esošajiem esot sajukušas valsts budžeta un personīgās kabatas intereses, no valdošās koalīcijas puses tiekot bradāts pāri Nacionālās drošības koncepcijai, Edvardam Smiltēnam uzsverot, ka varas koalīcijā ir oligarhi un koalīcijas sabiedrotais esot arī Ainārs Šlesers. Vārdu sakot pie varas esošie nedomā ne par Latvijas, ne Eiropas interesēm. Kā vienu no piemēriem viņš minēja nespēju īstenot „Rail Baltica” projektu.

Vienlaikus Apvienotais saraksts arī nāk klajā un sava elektorāta priekšā uzvar ar sabiedrībai patīkamām idejām. Par tā uzvaru noteikti var minēt bijušā premjera Krišjāņa Kariņa atkāpšanos no ārlietu ministra amata. Viņa demisiju noteikti veicināja Apvienotā saraksta politiķu nemitīgā „knābāšana” gan „Jaunajai Vienotībai”, gan pašam Krišjānim Kariņam par viņa bezgaldārgajiem avio pārlidojumiem.

Tāpat daļai ārpus Rīgas dzīvojošajiem pie sirds iet Apvienotā saraksta politiķu iestāšanās par to, ka jāpārskata novadu robežas un patstāvība jāatdod Babītei, Carnikavai, Kandavai un dažiem citiem „vardarbīgi” apvienotajiem novadiem. Lai arī Eiropas Parlaments nelemj par dalībvalstu administratīvā iedalījuma karti, ierindas vēlētājiem šīs iniciatīvas lieku reizi atgādina Apvienotā saraksta nosaukumu.

Savukārt kuluāros melš, ka šajā priekšvēlēšanu laikā viens no galvenajiem Apvienotā saraksta uzdevumiem un panākumiem esot vienīgi no panckām ārā lamāt „Jauno vienotību”, nepiedāvājot nekādus alternatīvus risinājumus. Savukārt Apvienotā saraksta „tēvs” Uldis Pīlēns, kurš gan no publiskās politiskās skatuves paslēpies, Zaļās partijas kongresā norādīja uz publiski izskanējušo informāciju par demokrātiju degradējošu, ar Rietumu pieeju nesavienojamu rīcību no atsevišķu pie varas esošo puses. Apvienotā saraksta dibinātājs aicināja pašlaik koncentrēties uz startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai pēc tām uzreiz sāktu gatavoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām: „Mēģināsim savest kārtībā demokrātijas sistēmu un atjaunot ticību.”

Ukrainas kārts

foto: Rojs Maizītis
Apvienotā saraksta lokomotīve Eiroparlamenta vēlēšanām – Tviterkonvoja radītājs un īstenotājs Reinis Pozņaks.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Apvienotais saraksts pārvar piecu procentu barjeru, un ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad vienu vietu tas Briseles plenārsēžu zālē varētu dabūt, kaut arī tā reitingi lēkā. Bet līdz šim tie vienmēr bijuši pāri piecu procentu barjerai: šī gada martā – 8,2%. pērnā gada decembrī – 5,6%, bet 2023. gada februārī – 6,7%.

Jūnija sākumā vēlētāji apliecinās, vai viņu teiktais aptaujās atbilst arī reālajai situācijai. Apvienotā saraksta popularitātes reitings savā ziņā ir atkarīgs no Reiņa Pozņaka personības. It nebūt nenoniecinot, bet gan tieši otrādi, uzteicot Reiņa Pozņaka darbību, tomēr jāatceras, ka „Ukrainas kārts” pavisam nesen Apvienotajam sarakstam lika vilties.

14. Saeimas vēlēšanās saraksts kā vienu no Rīgas saraksta līderiem izvirzīja Sauszemes spēku komandieri, atvaļināto pulkvedi Igoru Rajevu, kurš sabiedrībā bija kļuvis populārs ar saviem ikvakara Ukrainas frontes apskatiem televīzijā. Viņš arī iekļuva parlamentā, bet pēc Krišjāņa Kariņa gāšanas no premjera amata krēsla, atstāja Apvienotā saraksta frakciju un kļuva par neatkarīgo deputātu, jo uzskatīja, ka jāturpina darbs „Jaunās vienotības” pārstāves Evikas Siliņas valdībā.