Pēterbaznīcas “afēra”: 3. stāsts. Noslēpumainais dievnama saimnieks - Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums
Jaunie Pēterbaznīcas saimnieki - Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums pagājušā gada sākumā solīja, ka dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbi varētu sākties jau šī gada vasarā. Tomēr nekas neliecina, ka tā arī varētu patiešām notikt. Tikmēr draudzes priekšnieks Stefans Meisners iekūlies kārtējās nepatikšanās un par parādiem tiek pārdota viņa un viņa dzīvesbiedrei, arī draudzes nodibinājuma aktīvistei, piederošā privātmāja Jelgavas novada Ozolniekos.
Vairāk nekā piecus gadus ilgusī shēmošana ap Rīgas Pēterbaznīcas īpašumtiesībām pirms diviem gadiem rezultējās ar to, ka Latvijas galvaspilsētas dominante no valsts pārgāja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) īpašumā. Daudzi domā, ka tā bija viltīga shēma, lai LELB iegūtu nevis vietu savai tiešajai misijai, bet gan ienesīgu nekustamo īpašumu. Jauns.lv šonedēļ vairāku rakstu sērijā aplūko šī darījuma peripetijas un ielūkojas aiz baznīcas mūriem. Trešajā stāstā par Pēterbaznīcas apsaimniekošanai speciāli izveidoto veidojumu - Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumu.
Vācu luterāņi pēckara Latvijā
Vācu luterāņu draudžu jeb baznīcas ietekme Latvijā bija izteikti jūtama ne tikai līdz Otrajam pasaules karam, bet arī padomju okupācijas laikā, jo tad Rīgā (Jēzus baznīcā) atradās visu PSRS vāciešu luterāņu garīgā pārvalde, kas rūpējās par viņu garīgo aprūpi ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Krievijā (Pievolgā), Kazahstāna, uz kurieni viņi bija izsūtīti Staļina represiju laikā, un citviet. Līdz ar to Rīga savā ziņā bija kļuvusi par padomijā dzīvojošo vāciešu garīgo centru.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā nodibinājās neatkarīgā Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā, kura nu apvienoja Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Dobelē un Liepājā esošās salīdzinoši mazskaitlīgās draudzes. 2001. gadā nodibinājās Rīgas 1., 2., un 3. vācu draudzes, no kurām viena 2017. gadā pārsaucās par Svētā Pētera draudzi, tā īpaši norādot savu saistību ar kādreizējo Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kurā vācieši savus dievkalpojumus noturēja līdz repatriācijai uz Vāciju 1939. gadā. Tad arī šī draudze sāka izteikt savas pretenzijas uz Pēterbaznīcu, kas atradās pašvaldības pārziņā, jo Saeima nebija pieņēmusi jau pirms daudziem gadiem solīto likumu par Pēterbaznīcas statusu.
Tad arī LELB apzinājās, ka tai būtu izdevīgi pārvaldīt šo tūristu iecienīto un ienākumus nesošo celtni. Tā kā vācu luterāņu draudze neietilpa LELB sastāvā, tad ne viena, ne otra tā īsti nevarēja pretendēt uz Pēterbaznīcu. Un tad pēkšņi vācu Svētā Pētera draudze pievienojās LELB un tika nodibināts LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums (Stiftung St. Petrikirche Riga), kas nu varēja pretendēt uz Pēterbaznīcu.
Sasteigtais darījums
Daudzi vēl atminas, kā pirms dažiem gadiem notika šis skandalozais darījums, kā Saeimas deputātu vairākums Covid-19 pandēmijas laikā nobalsoja, ka Pēterbaznīca ar visām tajā esošām vērtībām nododama Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, kuru pārvaldīja pieci cilvēki – draudzes priekšnieks Stefans Meisners un vēl četri cilvēki (trīs vācieši un viens LELB pārstāvis – latvietis).
Zīmīgi, ka Pēterbaznīcas vācu draudzes priekšnieks Stefans Meisners ieguva vienpersoniskas tiesības pārstāvēt nodibinājumu, bet pārējie četri izšķirošo lēmumu varēja pieņemt tikai tad, ja visi par to vienojās. Bet tā kā šo četru vidū ir arī Stefana Meisnera dzīvesbiedre Ingrīda Millere, tad savā ziņā šo nodibinājumu var uzskatīt par „ģimenes uzņēmumu”.
Baznīcas celtnes nodošana draudzes nodibinājumam tika sasteigta, lai to pieskaņotu Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera vizītei Latvijā 2022. gada jūnija otrajā pusē un baznīcā strādājošie vairāk nekā divdesmit pašvaldības darbinieki steigšus, mēnesi ātrāk nekā bija paredzēts tika atlaisti no darba, lai vietu dotu vāciešu pārstāvjiem un Vācijas prezidents varētu smuki kopā ar toreizējo Latvijas prezidentu Egilu Levitu un Rīgas mēru Mārtiņu Staķi nodot sakrālā tempļa atslēgas Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.
“Uz telefona zvaniem neatsaucās”
Pret šādu baznīcas nodošanu protestēja daudzi, arī kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF), kuras priekšsēdētājs Aldis Misēvič sarunā ar Jauns.lv atminējās: „LKDAF sekoja līdzi, kā tiks pārtrauktas darba attiecības ar Kultūras iestāžu apvienību (KIA), vai darbinieki saņems visas tiem pienākošās kompensācijas. Arodbiedrība arī aicināja KIA meklēt iespējas atlaižamos darbiniekus nodarbināt kādā citā kultūras iestādē.
LKDAF priekšsēdētājs arī sazvanījās ar LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieku Stefanu Meisneru un aicināja noteikt tikšanās laiku, lai pārrunātu iespējamo esošo darbinieku turpmāko nodarbinātību baznīcā. Meisnera kungs teica, lai pazvanu pēc pāris dienām, bet pēc tam vairs uz telefona zvaniem neatsaucās.
Darbinieki jau bija sameklējuši citas darba vietas un tagad strādā citur. Kopumā Svētā Pētera baznīcas nodošanu vācu draudzei vērtēju negatīvi – tas ir mans personiskais viedoklis.”
Izsola draudzes priekšnieka māju
Kultūras darbinieku un pašvaldības darbinieku sašutumu izraisīja ne tikai tas, ka nu viena no pilsētas dominantēm nonāk ārvalsts pilsoņa pārziņā, bet arī viņa ne īpaši skaidrie saimnieciskie darījumi. Izskanēja, ka vairāki viņa saimnieciskie darījumi, kas Latvijā saistīti ar lauksaimniecības un citām nozarēm, cietuši fiasko. Konkrēti saimnieciskie pierādījumi gan netika minēti. Bet, ka īpaši veiksmīgi tie nav bijuši, liecina tas, ka oktobra sākumā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” tika izsludināta izsolē, kurā par parādiem tika pārdota nodibināja vadītāja un viņa dzīvesbiedres privātmāja Jelgavas novada Ozolniekos:
„Zemgales apgabaltiesas 107. iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka rīko Stefanam Gerhardam Meisneram (1/2 domājamā daļa) un Ingrīdai Anetei Millerei (1/2 domājamā daļa) piederošā nekustamā īpašuma Mika iela 3, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Jelgavas nov., pirmo izsoli. Piedzinējs - AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”.”
Ka abiem īpaši nesokas ar saimniecības sakārtošanu liecina, arī kāds 2001. gada nogalē publicēts oficiāls tiesas paziņojums: „Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas lietvedībā atrodas civillieta Alec Bourne prasībā pret I. Milleri un S. Meisneru par izlikšanu, kas tiks izskatīta 2002. gada 17. janvārī pulksten 14:00 Rīgā. Lūdzam S. Meisneru ierasties uz tiesas sēdi. Neierašanās gadījumā lieta tiks izskatīta bez jūsu klātbūtnes.”
2021. gada 9. decembra Saeimas sēdē deputāte Eva Mārtuža (“Jaunie konservatīvie”) arī izteica šaubas par Vācu draudzes nodibinājumā iesaistīto saimniecisko reputāciju: “Un vai komisija var uzrādīt izziņu no Uzņēmumu reģistra par nodibinājumā iesaistīto personu līdzšinējo saimniecisko darbību... par kurām nudien ir visnotaļ lielas šaubas kā par personām ar gauži apšaubāmu reputāciju.”
Milzīga peļņa, skaidrības nekādas
Tas varētu liecināt par pāra laicīgajām neveiksmēm, bet kā ir ar garīgajām lietām? Jauns.lv LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam jautāja, kā tam sokas ar Pēterbaznīcas apsaimniekošanu un kāda ir tās ienākumu/izdevumu bilance. Ingrīda Millere atbildēja:
„Pēc īpašuma pārņemšanas no Rīgas pašvaldības, Rīgas Svētā Pētera baznīca ir atvērta katru dienu, ieskaitot pirmdienas. Papildus piektdienu un sestdienu vakaros skatu tornis atvērts līdz pulksten 22:00.
Katru svētdienu notiek vismaz divi dievkalpojumi. Pēterbaznīcā regulāri notiek koncerti un dažādi kultūras pasākumi. Atsevišķi koncerti par ziedojumiem tiek speciāli organizēti vēsturisko ērģeļu atjaunošanai. Nodibinājums nodrošina Pēterbaznīcas uzturēšanu un likumā noteikto funkciju veikšanu. Līdzšinējo darbu vērtējam pozitīvi un aktīvi gatavojamies gaidāmajiem pasākumiem un būvdarbiem.
Vācijas Bundestāgs ir paredzējis budžeta līdzekļus 33 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu plānotos Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas darbus.”
Tomēr pagaidām noslēpumainības miglā ir tīti gan Pēterbaznīcas finanšu tāme, gan attīstības koncepcija. Vismaz publiski no tā nekas nav atklāts. Kultūras ministrijā Jauns.lv vien norādīja, ka koncepcija tiek izstrādāta.
Pagaidām atklātībā vien pieejams LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājuma pērnā gada sākuma finanšu pārskata uzmetums, kas nosūtīts Kultūras ministrijai. 2022. gada pirmajā pusgadā tas ieņēmis 515 000 eiro, bet 2023. gadā plānotie ieņēmumi – 750 000 eiro, teju visi ieņēmumi - no tūrisma, no kultūras pasākumu rīkošanas – ikgadu vien 3000 eiro. Trešā daļa no 2023. gada ieņēmumiem bija paredzēti darba algām, ar objekta uzturēšanu un atjaunošanu - 400 00 eiro, bet „precēm un pakalpojumu uzturēšanai” – 200 000 eiro.
Rīt, 25. janvārī, Jauns.lv turpinās rakstu sēriju ap kolīzijām Pēterbaznīcas sakarā ar ieskatu tajā ko par Pēterbaznīcas stāvokli saka kultūras mantojuma sargi, bet pēc tam - ar kādiem skandāliem risinājās Pēterbaznīcas īpašumtiesību kārtošana.
