Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinators Gatis Štolcers.

Kādreizējais deputāts atradis jaunu un interesantu darbu: “Šis ir pirmais darbs, kurā es nevaru noķert rutīnu!”

Sabiedrība
2023. gada 10. decembrī 07:17 2023. gada 10. decembrī 07:17
  Jauns.lv
“Šis ir pirmais darbs, kurā es nevaru noķert rutīnu!” Tā par savu darbu intervijā portālam Jauns.lv teica Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinators Gatis Štolcers. Iepriekš viņš darbojās dažādās jomās, tostarp bija Babītes novada deputāts, taču tagad ir priecīgs palīdzēt rīdziniekiem īstenot dažādus apkaimju uzlabošanas pasākumus.

Štolcers pastāstīja, ka viņam vienmēr paticis darbs ar pašvaldību lietām. “Man patīk šeit darboties. Pašvaldība ir vieta, kas rūpējas par iedzīvotājiem diezgan saprotamā līmenī. Nacionālā līmenī mēs redzam un varam komentēt, kā strādā valdība un Saeima.

Var redzēt sava darba augļus


Es saprotu iedzīvotājus, jo tās ir diezgan tālu, to pārstāvji nerunā, kā es saku, cilvēku valodā. Bieži vien ir abstrakti skaitļi, kas parasti cilvēkam neko neizsaka. 10 miljardi turp, 10 miljardi atpakaļ… Parastam cilvēkam tas neko neizsaka.

Savukārt pašvaldībās iedzīvotāji var redzēt darba augļus, piemēram, infrastruktūras lietas un to, kā viņi tiek iesaistīti. Ir individuāla pieeja ar katru pašvaldības iedzīvotāju.”

Gandarījums, ka izdodas savest kopā domubiedrus

Štolcers pauda gandarījumu par situācijām, kad izdevies savest kopā cilvēkus, kas iepriekš nav bijuši pazīstami, bet pēc tam kopā realizējuši labas idejas. “Kaut ko ļoti skaistu, kas līdz šim nav bijis iespējams tikai tāpēc, ka viņi iepriekš nav bijuši savstarpēji pazīstami, viņiem nav bijusi iedvesma vai spēja uzņemties līderību, lai novadītu projektus.”

Viņš pieminēja Līdzdalības budžetu, kas ir viena no Apkaimju iedzīvotāju centra darbības jomām, un pauda prieku par kādu vecu Iļģuciema sporta laukumu, ko varētu atjaunot un labiekārtot pēc iedzīvotāju iniciatīvas.

Pie Štolcera vērsās vairāki savstarpēji nesaistīti cilvēki ar vēlmi padarīt šo vietu skaistāku un patīkamāku, lai jaunieši tur varētu pavadīt savu brīvo laiku. “Ja viens cilvēks ar to vēršas, es to ņemu vērā un strādāju ar to, bet, ja pie manis vēršas 2 un vairāk cilvēki, tad es saprotu, ka, visticamāk, tam ir kaut kas apakšā un jāpievērš papildu uzmanība.”

Būs prieks parādīt saviem bērniem

Koordinators pauda cerību, ka šo projektu izdosies īstenot. “Ja arī es pēc 5 gadiem vairs pašvaldībā nestrādātu un šis projekts tiktu realizēts, es varētu uz turieni aizvest savus bērnus un teikt, ka arī mana roka šajā projektā ir pielikta.”

Štolcers pats nenodarbojas ar projektu rakstīšanu un vadīšanu, taču pauda prieku, ka izdevās šajā projektā savest kopā vairākas ieinteresētās puses. “No sanākšanas kopā var rasties kaut kas skaists un ilgtermiņā paliekošs.”

Jāuzlabo savstarpējā komunikācija

Runājot par lielākajiem darba izaicinājumiem un grūtībām, viņš teica: “Lai cik tas muļķīgi nebūtu, tā ir iekšējā komunikācija [starp pašvaldības darbiniekiem]. Pašvaldība ir liela, speciālistu ir daudz.

Lai arī mēs visi strādājam pēc vieniem normatīviem un pašvaldības iedzīvotāju labā, tomēr cilvēki ir dažādi un ar dažādiem viedokļiem. Lai arī ir viens normatīvs, mēdz atšķirties interpretācijas par atsevišķām lietām.

Mums ir jāstrādā pie iekšējās komunikācijas, lai padarītu to veiksmīgāku. Lai visi pašvaldības darbinieki beigu beigās nonāktu pie secinājuma, ka mēs strādājam rīdzinieku labā un tas mums ir vissvarīgākais.

Neražot tipveida atbildes, bet iedziļināties un sniegt labāko

Nav stāsts par to, ka kāds ir neizdarīgs un kāds nodarbojas ar kaitniecību, bet gan par katra darbinieka ieguldījumu, ko viņš atstāj savā darba vietā.

Nevis tikai atražo tipveida atbildes, bet arī iedziļinās šajos jautājumos un sniedz labāko, kāpēc ir šeit ar savām zināšanām un pieredzi. Tas būtu uzlabojams.”

Iepriekš strādāja Valsts policijā un Babītes novada pašvaldībā

Iepriekš Štolcers īsu brīdi strādāja Valsts policijas projektu vadībā. Viņš strādāja arī Valsts vides dienestā, kur nodarbojās ar depozīta sistēmas ieviesēju atlasi. Tāpat viņš bijis Babītes novada pašvaldības deputāts un Attīstības komitejas priekšsēdētājs.

Iepriekšējā darba pieredze viņam palīdz arī šodienas darbā Apkaimju iedzīvotāju centrā. “Ir zināms spēles laukums no dažādām pusēm, tāpēc ir nedaudz vieglāk.”

Būtu lieli izaicinājumi, ja tikko pabeigtas studijas

Viņš domājis, vai koordinatora darbs būtu piemērots arī cilvēkiem, kas tikko beiguši studijas, vai tomēr vajadzīga arī iepriekšēja darba pieredze. “Es par šo esmu domājis, sākot darbu. Ja es būtu bijis tālu no pašvaldībām vai ja es nāktu no privātā sektora, tad man šis darbs varētu būt izaicinošs.

Nesaku, ka tas ir neiespējami. Viss ir iespējams! Jebkurš cilvēks ir aizvietojams, par to šaubu nav! Bet [iepriekšējā pieredze] palīdz reaģēt ātrāk.” Ja iepriekš ir izlasīts Pašvaldību likums un ir zināmas svarīgākās lietas par pašvaldībām, ir vieglāk strādāt, viņš skaidroja.

Katram savs īpašs tvērums

Štolcers pastāstīja, ka centra koordinatoru iepriekšējā darba pieredze ir ļoti dažāda. “Es tik ļoti nepārzinu citu koordinatoru biogrāfijas, bet zinu, ka mēs nākam no ļoti dažādām vietām. Katram ir sava pievienotā vērtība.” Pozitīvi, ka, regulāri tiekoties, koordinatori spēj ātri vienoties par dažādām lietām, kaut arī katram ir sava perspektīva.

Ir koordinatori, kas nāk no Pilsētas attīstības departamenta, un viņam ir vairāk zināšanu par pilsētplānošanas jautājumiem. Cits nāk no Juridiskās pārvaldes un labi zina juridisko tvērumu. Tāpat ir darbinieki no Personāldaļas, Mājokļu un vides departamenta, kā arī citām jomām, kas nav bijušas saistītas ar Rīgas pašvaldību.

Cenšas strādāt ar empātiju

“Es nāku no ārpuses, bet arī tam ir sava pievienotā vērtība. Es varu daudz iemācīties no saviem kolēģiem, kā arī varu dot savu redzējumu. Tīri no skolas sola būtu grūti atnākt un sākt strādāt, bet es nesaku, ka tas ir neiespējami.”

Jāsaprot, ka cilvēku interešu loks un pieeja darbam atšķiras. Štolcers cenšas darbu veikt ar empātiju. “Mēs pašvaldībā varam daudz ko izdomāt, bet beigu beigās iedzīvotājs būs tas, kurš pateiks, vai viņam to vajag vai nevajag.”

Jāatrod kopējs risinājums

Viņa izglītība ir saistīta ar telpisko attīstības plānošanu, tāpēc saprotot, kāda nozīme ir apkaimju attīstībai ne tikai no vietējo iedzīvotāju, bet arī valsts un pašvaldību viedokļa.

Ir ļoti svarīgi, lai ieinteresētās puses kopā sarunātos. “Mēs katrs varam nākt no sava sektora, piemēram, transporta, sociālās palīdzības, inženierzinātnes, žurnālistikas jomas, un katrs savas jomas profesionālis šo jautājumu var redzēt citādāk. Piemēram, mežsaimniecībā vieni redz tikai peļņu, bet dabas draugi to nespēj pieņemt.

Ieguvumi nākotnes vārdā

Ir jāatrod kopējais risinājums, kompromisi, tāpēc mēs esam šeit un varam kaut kādā mērā rast kompromisus starp dažādām iesaistītām pusēm. Tas nav darbs tikai starp iedzīvotājiem un departamentiem, mums šad un tad ir jāved kopā arī departamenti, lai runātu, piemēram, par darāmo zaļajās teritorijās.”

Ir jārunā, vai zaļajās teritorijās atļaut bezizmēra būves, cik tālu var iet ar dabas daudzveidības aizsardzību u.tml. “Ir jāved kopā šie cilvēki, un dienas beigās es tajā saskatu labo, kāpēc es šeit esmu. Ieguvumi, tostarp man privāti, kaut kādā ziņā ir nākotnes vārdā. Sabiedrībai ir jādzīvo līdzi laikam.”

Patīkamā rutīnas laušana

Štolcers atzina, ka darbs Apkaimju iedzīvotāju centrā ir interesants. “Jā. Šis ir pirmais darbs, kurā es nevaru noķert rutīnu! Ja arī kaut kad parādās rutīna, tad tā ļoti ātri tiek aizpūsta projām, jo jautājumu loks ir tiešām plašs. Ja jūties rutinēts vienā jomā, tad paņem nākamo darbu, kas ir sarakstā. Tur ir pilnīgi cits jautājums un uzsvari.”

Ja cilvēkam patīk rutīnas darbs, tad strādāšana Apkaimju iedzīvotāju centrā viņam nebūs piemērota, bet, ja patīk lauzt rutīnu, visu laiku uzzināt kaut ko jaunu un sekot līdzi dažādām lietām, tad centrs varētu būt piemērota darba vieta. “Nav nekādas vainas! Nesūdzos!”

Ideja par iedzīvotāju advokātiem nāk no uzņēmējdarbības vides

Turklāt ar darbu Apkaimju iedzīvotāju centrā darbinieki var nopelnīt arī pienācīgu iztiku. “Es teiktu, ka jā [atalgojums ir konkurētspējīgs].” Privātajā sektorā ir grūti atrast līdzīgu amatu tam, ko Štolcers patlaban dara pašvaldībā.

“Iedzīvotāju advokāts [kā koordinatorus mēdz saukt iedzīvotāji] savā ziņā nāk no uzņēmēju vides. Tur to sauc par klientu advokātu – uzņēmums maksā darbiniekam, kas skatās, kādas ir klientu vēlmes, vajadzības, pārstāvot klientu uzņēmuma iekšienē. Tā ir tuvākā analoģija, bet, protams, privātā sektorā ir citādāk.”

Viņš nenoliedza, ka kopumā pašvaldībās un publiskajā sektorā darbinieku atalgojums ir zemāks nekā privātajos uzņēmumos, “bet es neteiktu, ka ir tik slikti”.

Ļoti novērtē personīgas sarunas

Štolcers arī izteica vērtējumu, ka Rīgas iedzīvotājiem, kas vēršas Apkaimju iedzīvotāju centrā, ļoti nozīmīga ir komunikācija. “Protams, neviens neraksta oficiālas pateicības, bet redzu, ka cilvēki ir ļoti priecīgi, ka pie viņiem vēršas gandrīz privāti.” Sarunās ar koordinatoriem iedzīvotāji bieži vien norāda: “Mēs varam sarunāties, lietojot uzrunu “tu”.”

“Parasti pašvaldību pārstāvjus un speciālistus uzrunā ar “jūs”. “Bet iedzīvotājiem ļoti patīk lietot uzrunu “tu”. Šad un tad es viņiem iedodu savu subjektīvo skatījumu, protams, cenšos nenosvērt svaru kausus un rīkoties korekti. Iedodot subjektīvo viedokli, var rast lielāku empātiju. Ir svarīgi, lai mēs ne tikai izskatītos empātiski, bet patiešām iedziļinātos [iedzīvotāju problēmās].”

Dažkārt sazvanās arī pēc darba laika

Dažkārt iedzīvotāju norādītajos jautājumos nav iespējams vienkāršs risinājums, bet vajadzīgs konkrētās apkaimes vai pat vairāku apkaimju komplekss risinājums, kas var ietekmēt daudzu cilvēku dzīves.

“Viņi to novērtē. Ir atsevišķi biedrību pārstāvji, kas man piezvana arī pēc darba laika. Lielākoties es neierobežoju savu darba laiku. Atsevišķi biedrību pārstāvji man var piezvanīt pulksten 20, mēs varam aprunāties un runāt pusstundu.” Arī tad, ja koordinatoram nepieciešama kāda informācija, viņš var operatīvi piezvanīt biedrību pārstāvjiem un saņemt vajadzīgos datus.

Atbild arī uz “WhatsApp” ziņām

“Es neteiktu, ka mēs esam ieguvuši draugu statusu, bet Apkaimju iedzīvotāju centrs ir vieglāks kontaktpunkts.”

Štolcers neapstrādā klasiskus iedzīvotāju iesniegumus. Aptuveni gada laikā, kopš speciālists strādā centrā, viņš saņēmis tikai 1-2 klasiskus iesniegumus.

“Man lielākoties atsūta “WhatsApp” aplikācijā bildi un tekstu, piemēram: “Te ir problēma. Te kaut ko taisa. Man tas nepatīk. Te ir nozāģēti koki. Ko te rok?” Tāda komunikācija noteikti ir daudz ātrāka un produktīvāka.”

Nevēlas mūžīgu saraksti

Vieglai pašvaldības komunikācijai ar iedzīvotājiem ir savi ieguvumi. “Protams, iedzīvotājs varētu  man uzrakstīt iesniegumu par atsevišķu gadījumu, piemēram, par koku zāģēšanu. Tad paietu 30 dienas, kurās man jāsniedz atbilde, un es varētu to novilkt līdz pēdējam.”

Tādā veidā process var būtiski ieilgt, jo iedzīvotājs var rakstīt koordinatoram vairākkārt un pašvaldība ik reizi var atbildēt likumā noteikto 30 dienu laikā.

“Tā mēs varam mūžīgi sarakstīties ar iedzīvotājiem, bet tad risinājuma bieži vien nav. Ja man iedzīvotājs atsūta bildi “WhatsApp”, es negaidīšu 30 dienas, lai viņam atbildētu. Es to izdarīšu tajā pašā dienā, iedodot vismaz kaut kādu informāciju, vai tik drīz, cik vien varēšu.”

Brīvdienās darba telefonu atstāj atvilktnē

Vai nav tā, ka iedzīvotāji mēdz izmantot koordinatorus, sūtot viņiem ziņas arī brīvdienās un vēlu vakaros? “Tas ir stāsts par to, cik ļoti mēs mākam norobežot savu darba laiku no privātās dzīves. Man ar brīvdienām ir vieglāk – tad es darba telefonam izslēdzu skaņu un nolieku to atvilktnē. Ar to man problēmu nav.”

Štolcers nemēdz vakaros pēc darba laika beigām risināt iedzīvotāju ārkārtas situācijas. “Man rastos problēmas, ja nāktos pēc darba laika risināt kaut kādas ārkārtas situācijas. Tad tas tiešām būtu apgrūtinājums un es izvērtētu savu iesaisti.

Nav grūtu uzspiest īkšķīti, skatoties televizoru

Bet, ja man pulksten 19 atsūta situācijas aprakstu, ka nav nopļauta zāle kādā Rīgas vietā, visticamāk, es nākamajā dienā to nodošu [atbildīgajam darbiniekam]. Tāpat es varu iedzīvotājam atbildēt tajā brīdi, piemēram, “WhatsApp” nospiežot īkšķīti vai uzrakstot: “Labi, paldies. Šo jautājumu rīt skatīsim pirmo.” Man tas nerada tik lielas problēmas.

Jautājums ir par to, cik ļoti mēs varam nošķirt privāto dzīvi no darba. Ja vakars ir tiešām aizņemts, tad ārpus darba laika es privāto dzīvi noteikti nolikšu augstākā prioritātē. Bet, ja esmu ceļā, daru kaut ko nenozīmīgu vai sēžu un skatos televizoru, man nav grūti atvērt darba telefonu,” koordinators raksturoja savu darba stilu.

Citi šobrīd lasa

Sievietei ir laimīga kopdzīve ar ideālu vīru, bet viņa krāpj viņu ar bravūrīgu baikeri. Kāpēc?
FOTO: masonu noslēpumi Rīgas centrā: Latvijā top brīvmūrniecības muzejs - tā kolekcija ir apbrīnas vērta
Kaunoties atzīties, ka dzīve ārvalstīs ir šausmu pilna, latviešu sievietes turpina dzīvot necilvēcīgos apstākļos 3
Tēmas: Saeima, WhatsApp
Pievienot komentāru