Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

“Tas ir par traku!” Aicina pilnībā mainīt skatījumu uz vienu no svarīgākajām nozarēm Latvijā 7

Viedokļi
2023. gada 6. decembrī 05:28 2023. gada 6. decembrī 05:28
 
Galvenā problēma Latvijas mežu apsaimniekošanā ir tā, ka gan mežu nozare, gan atbildīgā Zemkopības ministrija uz mežu skatās kā uz ilgākas aprites lauksaimniecības kultūru. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, norādot, ka šāds skatījums būtu fundamentāli jāmaina. Viņš uzsvēra, ka mežu izciršana notiek pārāk intensīvi. Mežu apsaimniekošanā mums nevajadzētu ņemt piemēru no Skandināvijas valstīm.

Runājot par izskanējušajiem plāniem izcirst vecos mežus, viņš uzsvēra: “Ir svarīgi paturēt prātā, ka vides organizācijas nav pret mežu ciršanu kā tādu. Ir skaidrs, ka mums visiem vajag koksni.


Bet, pirmkārt, būtu saudzējami paši vecākie, vērīgākie un dabiskākie meži. Arī Eiropas Savienība kopumā savās stratēģijās ir apņēmusies, ka vecie meži būtu stingri aizsargājami – necērtami:

Vajadzētu atgriezties pie izlases cirtēm

Otrkārt, tajos mežos, ko cērt, vajadzētu atgriezties pie tā, ko mēs 90.gadu beigās plānojām, bet tā arī neīstenojām – mežu apsaimniekošanu ar dabai tuvākām metodēm.

Proti, vairāk nevis ar kailcirtēm, pēc kurām paliek plika vieta meža vietā, bet gan ar izlases cirtēm, kur mēs iegūstam koksni, bet koki joprojām turpina augt,” Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs aicināja.

Mežus izcērt pārāk intensīvi

Kā kopumā vērtējama Latvijas mežu apsaimniekošana, tostarp daudzās kailcirtes? “Mežu izciršana ir pārāk intensīva.

Bet, ja jūs mežu nozares pārstāvjiem teiksiet, ka tas ir par traku, tad viņi jums atbildēs ar skaitļiem par mežu platības pieaugumu vai par krājas, koksnes apjoma pieaugumu.

Statistikā mežu platības ietver arī izcirtumus

Taču ir vērts atcerēties divas lietas. Runājot par mežu platību, ir jāpatur prātā, ka pēc oficiālās statistikas tajā skaitās arī izcirtumi.

Respektīvi, jūs varat nocirst līdz pēdējam kokam Latvijā, bet mežu platība [statistikas datos] no tā nesamazinātos ne par vienu kvadrātmetru. Tādējādi mežu platība ir tukšs rādītājs.

Gandrīz neviens nevērtē mežu kubikmetros

Kas attiecas uz krāju, tad ir dažādi iemesli, kāpēc koksnes apjoms pieaug, tostarp ir dabas aizsardzība. Tur, kur netiek cirsts, koki turpina augt.

Bet neviens, izņemot pašus mežu nozares pārstāvjus, nevērtē mežu koksnes kubikmetros. Piemēram, jums jau nepaliek labāk no tā, ka pie jūsu mājas nocērt kailcirti, bet pasaka: “Redzi, blakus gabalā, kuru mēs nenocirtām, pa šo gadu ir pieauguši klāt tik un tik koksnes kubikmetri.”

Runa ir par mežu platību pēc būtības nevis dokumentos

Gan cilvēkiem, gan mežu iemītniekiem visbiežāk ir runa par mežu platību. Un nevis par statistisku mežu platību, bet gan par mežu platību pēc būtības. Mēs intuitīvi ar mežu saprotam vietas, kur aug lieli koki, nevis vietas, kur zemes lietošanas veids papīros ir mežs.

Turklāt dažādi dzīvnieki dzīvo dažādos mežos. Tas, kas cilvēkam ir mežs, var nebūt mežs, piemēram, mežirbei, jo tajā nav pameža, kur tā varētu dzīvot, baroties u.tml.

Galvenā problēma mežu apsaimniekošanā

Proti, galvenā problēma mežu apsaimniekošanā ir tā, ka gan mežu nozare, gan atbildīgā Zemkopības ministrija uz mežu skatās kā uz ilgākas aprites lauksaimniecības kultūru, kā uz platībām, kur mēs audzējam koksni.

Fundamentāli jāmaina skatījums uz mežiem

Šāds skatījums būtu jāmaina fundamentāli! Uz mežu mums vajadzētu skatīties kā uz ekosistēmu. Jā, mēs gribam gūt kaut kādu labumu no ekosistēmas, bet labumi, ko mēs gūstam, ir ļoti daudz. Tā nav tikai koksne!

Nevajadzētu uz koksnes iegūšanas rēķina upurēt visu pārējo, kas ir dzīvotnes augiem un dzīvniekiem, oglekļa piesaiste, ogas, tūrisms u.tt.

Šobrīd tas [skatījums uz mežu] ir orientēts tīri uz koksnes ieguvi. Tā arī ilgtspēja tiek mērīta – visbiežāk kā koksnes plūsmas nodrošinājums. Bet tas nav tas, kā to vajadzētu darīt.”  

Aptuveni 90% ir kailcirtes

Vai Latvijā vispār notiek mežu izlases ciršana? Vai tomēr mūsu mežu apsaimniekošanā dominē kailcirtes? Ķerus sacīja: “Ir ļoti maz [izlases ciršu]. Ja pareizi atceros, tad aptuveni 90% mežu cērt nevis tāpēc, lai uzlabotu situāciju, bet gan lai iegūtu koksni. Aptuveni 90% ir kailcirtes.

Izlases cirtes vairāk ir tur, kur nav atļautas kailcirtes, proti, daļā aizsargājamo dabas teritoriju. Daļā arī ir atļautas kailcirtes. Bet ir aizsargājamas dabas teritorijas, kur izlases cirtes ir atļautas, bet kailcirtes – nē. Tur izlases cirtes tiek veiktas.

Arī neprasmīgas izlases cirtes var sacūkot mežu

Jāsaka, ka, arī neprasmīgi veicot izlases cirti, mežu var sacūkot. Tādējādi vienkārši nosaukuma pēc izlases cirte nav universāls risinājums.

Uģis Rotbergs kādreiz teica, ka meži jācērt ar galvu. Tas nozīmē, ka ir jādomā par dabas vērtību saglabāšanu arī izlases cirtēs. Ir jāsaglabā veci koki u.tml.

Par mežu ir jādomā kā par ekosistēmu

Ja jūs man jautātu, cik daudz ir tādu mežu īpašnieku, kas prasmīgi cērt izlases cirtes, tad es teiktu, ka tādu ir ļoti, ļoti maz. Raimonds Mežaks ir daudz popularizējis izlases ciršu metodi un tā saimnieko arī savā mežā.

Tiešām – nevis skatoties uz izlases cirti, kurā man ir atļauts nocirst tik un tik kubikmetrus, un tad es tos arī nocērtu, bet arī domājot par mežu kā par ekosistēmu. Skatoties, kas tajā pēc manis paliks, nevis uz to, ko es izņemšu ārā.”

Diemžēl arī Igaunijā situācija ir ļoti līdzīga

Vai Latvijas situācija saistībā ar mežu izciršanu ir unikāla, vai tomēr līdzīgā situācijā ir arī kaimiņvalstis, kurās saduras ministriju un dabas aizstāvju viedokļi? Biedrības vadītājs teica: “Latvijas situācija galīgi nav unikāla.

Es domāju, ka līdzīga situācija ir arī citās valstīs, kur valsts ekonomika lielā mērā balstīta uz mežiem. Ja skatāmies uz Igauniju, tad redzam, ka gan vēsturisku, gan ekoloģisku iemeslu dēļ situācija ar mežiem tajā ir ļoti, ļoti, ļoti līdzīga Latvijai.

Reizēm klausoties, kā igauņu kolēģi stāsta par mežu problēmām savā valstī, varam aizstāt vārdu Igaunija ar Latviju – tas pats viens būs!

Nekādā gadījumā nevajag mācīties no Skandināviem

Vēl senāk mežu, koksnes audzēšana notiek Zviedrijā un Somijā, kur dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji saka, ka mums nekādā gadījumā nevajadzētu no viņiem mācīties.

Diemžēl viņi savā mežu noplacināšanā ir gājuši mums pa priekšu.

Somi pārsteigti par mūsu mežiem ar lieliem kokiem

Mežu platība Somijā, ja mēs skatītos pēc [oficiālo datu] īpatsvara, ir lielāka nekā Latvijā. Pie mums tie formāli ir aptuveni 50%, bet Somijā vairāk par 70%. Bet dabisku mežu, lielu koku viņiem ir ļoti maz.

Reizēm Skandināvijas iedzīvotāji atbrauc [uz Latviju] un skatās: “O, jums vēl ārpus rezervātiem ir meži ar lieliem kokiem!””

Latvijā patlaban izskatās tā, kā Zviedrijā bija pirms 100 gadiem!

“Diemžēl no [mūsu] mežu nozares mēs dzirdām, ka Somija un Zviedrija ir tas piemērs, uz ko mums vajag tiekties.

Tikmēr zviedri savulaik savos materiālos rakstīja: “Atbrauciet uz Latviju – tā Zviedrija izskatījās pirms 100 gadiem,”” Ķerus teica un piekrita, ka bieži vien Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka mums jāseko Skandināvijas valstu paraugam dažādās jomās, tostarp mežu apsaimniekošanā.

“Diemžēl tā tas ir. Diemžēl mežu ziņā mēs arvien vairāk viņiem sekojam…”

Citi šobrīd lasa

Īstajā brīdī satiksi vajadzīgos cilvēkus - horoskops visām zodiaka zīmēm no 26.02. līdz 3.03.
Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte
Kā tad tā?! Nodokļu atmaksu par medicīnas un izglītības izdevumiem Latvijā vēlas atcelt
Skatīt visus komentārus