Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
default

“Savā meža iecirknī darbojos kā savā dārziņā.” Ko par darbu LVM saka mežkopji?

Sabiedrība
2023. gada 28. novembrī 11:12 2023. gada 28. novembrī 11:12
  Reklāmas projekts
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) ir viens no populārākajiem darba devējiem Latvijā. Kā ir strādāt “Latvijas valsts mežos”? Stāsta divi šī uzņēmuma darbinieki – vecākais mežkopis Jānis Kokins un mežkopības meistars Roberts Gļauda.

Sapnis par darbu LVM


“Kad vēl mācījos skolā, “Latvijas valsts meži” man likās teju vai pats augstākais punkts, kur es varētu strādāt. Turklāt tolaik tur strādāja mans tēvs. Var teikt, ka visa mana dzīve bija saistīta ar mežiem, jo mājas atradās meža vidū, bieži gāju tēvam līdzi uz darbu vai medībām,” atceras vecākais mežkopis Jānis Kokins (30).“Tādēļ darba pieteikumus es sūtīju LVM vakancēm, jo tās likās interesantākas. Bija gan brīdis, kad varēju aiziet strādāt citur, bija jau jāparaksta darba līgums, taču tad pavērās iespēja tikt LVM.” Jānis šajā uzņēmumā nostrādājis jau sešus gadus.

“Es LVM nonācu savā ziņā nejauši, jo līdz tam nekādas saistības ar mežkopību nebija. Tiesa, tēvs un abi vectēvi bija mednieki, tādēļ pavisam svešs man mežs nebija. Kad beidzu vidusskolu un bija jādomā, ko darīt tālāk, tēvs ieteica iet uz Jelgavu studēt Meža fakultātē. Un, kad studijas bija gandrīz galā, parādījās vakance LVM, uz ko tad arī pieteicos. Pēc mēneša jau bija pirmā darba diena,” stāsta mežkopības meistars Roberts Gļauda (24), kurš LVM nostrādājis nu jau pusotru gadu, bet patlaban darbu apvieno ar uzņēmējdarbības studijām maģistrantūrā. Būtiski, ka pusi mācību maksas sedz LVM, ja tas nepieciešams, turklāt nav obligāti jāizvēlas ar meža nozari saistītas programmas.

Mežkopības meistars Roberts Gļauda.

Jānis vairāk nodarbojas ar mežkopības darbu plānošanu, savukārt Roberts – ar šo saplānoto darbu organizēšanu un izpildi. “Jānis mežā apskatās, kādus  darbus un kad nepieciešams darīt, un ievada šos datus “LVM GEO” sistēmā, bet manā ziņā ir komunikācija ar darbu tiešajiem veicējiem un uzraudzīšana, kā viņi ievēro LVM noteiktās prasības. Braucu uz mežu, runājos ar pakalpojumu sniedzējiem un risinu nesaprašanās, ja tādas rodas, kā arī pārbaudu paveikto,” īsumā ieskicē Gļauda. Aci pret aci gan abiem satikties sanāk reti, pārsvarā komunikācija ir pa telefonu vai e-pastu.

Elastīgs darba grafiks

Kas ir tas, kas abus jauniešus pievilinājis un notur darbā LVM? Būtiski, ka darbs ir interesants, savukārt darba grafiks – pietiekami elastīgs. “Var teikt, ka savā iecirknī es darbojos kā savā dārziņā, protams, ievērojot visas uzņēmuma noteiktās vadlīnijas. Varu izdomāt, uz kuru pusi braukšu, ko apskatīšu, kādus darbus darīšu. Ir grafiks, kas jāievēro, taču prioritātes varu sakārtot pats. Nevaru iedomāties, kā būtu, ja caurām dienām vajadzētu sēdēt pie datora. Laiku pa laikam jau arī man ir jāpasēž, taču varu arī kārtīgi izstaigāties un izvēdināt galvu,” stāsta Kokins.

Vecākais mežkopis Jānis Kokins.

Gļaudam ir līdzīgi: “Lielākais pluss tiešām ir elastīgais darba laiks. Līgumā ir noteikts, ka laikā no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā man ir jāstrādā astoņas stundas, taču laiku plānot es varu pats. Galvenais, lai apjoms būtu paveikts un darbi izdarīti, taču nav svarīgi, cikos tieši es to daru. Protams, ir jāprot plānot savu laiku. Kā birojs man kalpo mājas, kur atrodas dators, bet daudz iznāk arī staigāt pa mežu.”

Laiku pa laikam ir vajadzība aizbraukt arī uz reģionālo biroju. Robertam tad jāmēro garāks ceļa gabals, jo viņš ir no Bauskas, bet klientu centrs atrodas Koknesē, taču uz turieni parasti sanāk doties reizi mēnesī vai pat divos. Jānim nav tik tālu jābrauc, jo līdz birojam ir tikai kādi 60 kilometri, taču biežas šīs vizītes nav. “Visus darbus varu paveikt no mājām, un reizēm gadās tā – ja aizbraucu uz biroju, tad satieku sen neredzētus kolēģus, un, kamēr ar visiem izrunājies, tikmēr nepaspēj izdarīt to, ko biji iecerējis.”

Izklausās pēc ideāla darba cilvēkiem, kuriem nepatīk burzīties pa pilsētām un kurus kaitina ļaužu masas. “Tā gluži nav,” saka Jānis. “Savu reizi arī es aizbraucu uz pilsētu. Pirms kāda laika mums darba pasākumā uzstājās Jānis Skutelis, un man ļoti patika viena viņa replika – parasti cilvēki uz mežu brauc atpūsties, bet kā atpūšaties jūs, kas caurām dienām staigā pa mežu? Braucat uz pilsētu sēdēt sastrēgumos? Patiesībā es esmu mednieks un arī makšķernieks, tādēļ man arī brīvajā laikā patīk atrasties pie dabas.” Līdzīgi ir Robertam – viņš arī ir mednieks un makšķernieks.

Laiks darbam, laiks mācībām, laiks atpūtai

Reizi gadā katrā LVM reģionā tiek organizētas apmācības, kuru noslēgumā ir arī atpūta ar gaļas cepšanu un saviesīgām sarunām. Tā ir iespēja satikt tos kolēģus, ar kuriem ikdienā nesanāk kontaktēties. Katru gadu notiek arī reģiona darbinieku Ziemassvētku sanākšana, arī citi pasākumi – kopīgas medības vai izbraucieni ar velosipēdiem. Mazāka mēroga apmācības notiek vairākas reizes gadā. Piemēram, ir iespēja iegūt drona pilota apliecību.

Vai LVM ir tā vieta, kur varētu strādāt līdz pat pensijas gadiem? Jānis saka – jā, varbūt tikai ar laiku varētu pakāpties pa karjeras kāpnēm un pamazām vairāk laika sākt pavadīt birojā. Līdzīgi domā arī Roberts – darbavieta pilnībā apmierina, vēlāk varētu arī pamēģināt spēkus citā postenī. “Darbinieku rotācija uzņēmumā notiek bieži, un, sekojot vakancēm, ir iespējas pāriet uz citu struktūrvienību vai arī kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm. Katrā ziņā līdz pensijai mierīgi te varētu palikt.”

Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.

Citi šobrīd lasa

"Vienaldzība ir vardarbība,"- Uģis Joksts par darbu televīzijā, tiešraidēm un nemieru
Dzeramnaudas pasaulē un Latvijā: cik atstāt, lai neaizvainotu apkalpotājus 5
Alla Pugačova instagramā sveic dzelteno ziedu svētkos un publicē zīmīgu tekstu