Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. (Foto: Foto: Toms Grînbergs)

Cik postošs patiesībā varētu būt vulkāna izvirdums Islandē? Vai mums Latvijā arī jāgatavojas?

Sabiedrība
2023. gada 24. novembrī 06:34 2023. gada 24. novembrī 06:34
  Jauns.lv
Patlaban speciālisti nevar precīzi prognozēt, vai un cik liels tuvākajā laikā būs vulkāna izvirdums Islandes dienvidrietumos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis intervijā portālam Jauns.lv pieļāva, ka iespējams salīdzinoši nekaitīgs lavas izvirdums, taču nevar izslēgt arī postošāku scenāriju.

“Ir tāds teiciens: “Zeme, atveries!” Islandē šis teiciens ir spēkā katru dienu, jo tur tik tiešām zeme atveras. Kā mēs to varam saprast tiešā veidā? Islande atrodas tieši uz lielu tektonisku plātņu savienojuma vietas.


Ir Ziemeļamerikas plātne un ir Eirāzijas plātne, katrā no tām ietilpst gan kontinents, gan okeāns. Islande atrodas vietā, kur plātņu okeāniskās daļas tieši kontaktē savā starpā.

Islandē var redzēt atveri, kur plātnes atbīdās viena no otras

Kāpēc “Zeme, atveries!”? Tādēļ, ka tur ir vieta, lūzumu zona, kur plātnes atbīdās viena no otras. Daudzi, kas bijuši Islandē, ir devušies uz vietu, kur ir starp plātnēm esošs lūzums. Tur tik tiešām ir redzama tāda kā atvere, kur plātnes atbīdās viena no otras.

Tas notiek ļoti dziļu Zemes iekšējo spēku darbības rezultātā. Zemes mantijā notiek kustības, tostarp siltuma plūsmas. Šajā vietā siltuma plūsmas paceļas uz augšu. Spiediena samazināšanās rezultātā ieži izkūst un rodas magma, kas vēlāk ceļas uz augšu. Zemes garozas augšdaļā vēl samazinās spiediens, ļaujot magmai kļūt par lavu un atbrīvoties.

Lielākoties magma dus dziļi Zemes dzīlēs un neceļas uz augšu, bet vulkānisms ir tajos brīžos, kad Zemes garozā rodas vājinātas zonas un pazemes spiediens izlādējas. Tad notiek vulkānisms.”

Lielākā uzmanība patlaban pievērsta Rietumislandes vulkāniskajai zonai

Asociētais profesors skaidroja, ka Islande atrodas ne tikai uz Atlantijas okeāna vidusgrēdas, bet tajā ir arī vairākas papildu vulkāniskās zonas.

“Kopumā tur nodala trīs dažādas vulkāniskās joslas. Šī brīža notikumi ir ļoti loģiski un likumsakarīgi. Tie notiek tā sauktajā Rietumislandes vulkāniskajā zonā.”

Islandieši visu laiku dzīvo uz pulvera mucas

Runājot par pēdējā laika notikumiem Islandē, var teikt, ka speciālisti situāciju tur ļoti rūpīgi uzrauga.

“Ne jau velti vulkanologi tur ir ļoti augstā līmenī. Tas viņiem ir drauds praktiski katru dienu. Varētu teikt, ka Islande visu laiku dzīvo uz pulvera mucas. Nav skaidrs, kurā vietā notiks kāds vulkāna izvirdums.

Zeme kā pumpa nedaudz uzpūšas

Šobrīd tiek monitorēts apgabals ap mazo Grindavīkas pilsētiņu. Islandes rietumos ir apgabals, kurā notiek divas svarīgas lietas.

Pirmkārt, zeme pakāpeniski uzblīst. Var teikt, ka tā kā pumpa nedaudz uzpūšas. Tiesa, tas nenotiek ar ārkārtēji lielu ātrumu. Zemes garoza tur ir pietiekami noturīga. Nekas neliecina par to, ka tūlīt, tūlīt būs kāds liels [vulkāna] izvirdums.

Bažas par magmas celšanos uz augšu

Otrkārt, notiek lokālas izmaiņas ap to vietu, ko sauc par daiku. Tā būtībā ir lūzums, tāda plakne, kas stiepjas pazemē. Gar to uz augšu ceļas magma, aizpildot šo lūzumu ar magmas masu.

Pēc 10.novembra, kad sākās šie notikumi, [vulkānisma] draudi tika uzskatīti par ļoti augstiem, jo viss liecināja par to, ka tur visu laiku, katru dienu notiek zemestrīces. To magnitūda nav pārāk liela – līdz 3,5-4, taču zemestrīces notiek ļoti bieži un zeme trīc un vibrē tā, it kā kaut kas lauztos uz augšu.

Magma bija pacēlusies jau līdz 800 metru dziļumam

Magma cēlās uz augšu, un pēdējie dati liecināja, ka tā ir pacēlusies līdz aptuveni 800 metru dziļumam. Tas tiešam bija sekli! Tas liecināja, ka tūlīt varētu notikt vulkānisms.

Vēl draudus apstiprināja sēra gāzu fiksācija. Sēra oksīds tieši liecina par vulkāniskiem procesiem. Islandē reģistrē šīs gāzu izplūdes.

Draudu līmenis nav paaugstināts

Bet pēc šī brīža situācijas izskatās, ka viss ir daudz maz norimis.

Islandes Meteoroloģijas birojs, kurš veic arī ģeoloģiskos, seismiskos novērojumus, savā mājas lapā publicējis informāciju, ka pastāv lieli vulkānisma draudi, bet nekas nav konkretizēts. Katrā ziņā draudu līmenis nav paaugstināts!

Pat rodas iespaids, ka viss ir daudz maz nomierinājies. Pastāv risks [situācijai saasināties], bet varētu teikt, ka nekas nevirzās uz notikuma kulmināciju šajā brīdī.”

Daba var nomierināties, un izvirdums var nenotikt

Stinkulis atzina: var gadīties, ka daba šajā vietā vienkārši pati no sevis pakāpeniski norimst. “Jā, tā var notikt. Tā daudzkārt ir noticis arī Islandē. Magma rosās Zemes dzīlēs, bet spiediens samazinās un viss norimst.

Mēs, ģeologi, pētām dažādus iežus. Ir tā sauktie intruzīvie ieži un vulkāniskie ieži. Magma ilgā laika posmā vispār var kristalizēties un formēt cietu, blīvu iežu masu. Pat vulkānu kanālos ieži var kristalizēties un sacietēt. Plūsma var apstāties.

Protams, tā var būt. Viss notiek pazemes spiediena rezultātā. Spiediens var izlīdzināties, magma var aiziet pa citiem kanāliem un izvirdums var nenotikt.”

Lielākoties Islandē nav biedējošākais vulkānisma veids

Runājot par Islandes vulkāniem kopumā, speciālists norādīja, ka šajā salā pārsvarā nav biedējošākais vulkānisma veids.

“Ir ļoti dažāda veida vulkāni. Var teikt, ka ir divas galējības. Viena no šīm galējībām ir šķidrās lavas izplūde, kas, protams, rada draudus mājām un cilvēkiem. Bet no tām var evakuēties, tas ir lēns un pakāpenisks process, kas tiešus draudus uzreiz nerada.

Ir arī ļoti draudīgs un iznīcinošs vulkānisma veids

Bet otra galējība ir eksplozīvie jeb sprādziena veida vulkānu izvirdumi. Eksplozīvais vulkānisms ir, piemēram, tā sauktajos stratovulkānos (slāņotas uzbūves vulkānos) Krakatau, Etnā un Vezuvā.

Tajos notiek liels sprādziens, tiek norauta vulkāna augša un var izveidoties krāteris vai pat liela kaldera. Gaisā tiek raidīts liels mākonis ar vulkāniskiem pelniem, indīgām gāzēm un vulkāniskām bumbām. Ir tā sauktās piroklastiskās plūsmas, kas gāžas lejup pa vulkāna nogāzi. Tas ir ļoti draudīgs un iznīcinošs vulkānisma veids.

Postošais Laki vulkāna izvirdums

Islandei eksplozīvais vulkānisms nav raksturīgs. Ir bijuši tikai reti gadījumi, kad tā ir noticis.

Dramatiskākais piemērs ir Laki vulkāns. 1783.-1784.gadā notika iespaidīgs vulkāna izvirdums un vulkāniskie pelni izplatījās plašā teritorijā. Tad bija liels bads, gāja bojā mājlopi un bija arī cilvēku upuri. Patiesībā tas skāra lielu daļu Eiropas teritorijas.”

2011.gadā Islandes vulkāna izvirdums ietekmēja arī Latvijas iedzīvotājus

Savukārt 2011.gadā Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja neērtības saistībā ar Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdumu. Tas arī bija eksplozīva veida izvirdums.

“Globālā mērogā lūkojoties, tas bija tīrais nieks, jo gaisā tika izmests mazāk par vienu kubikkilometru vulkānisko pelnu. Izklausās daudz, bet, piemēram, no Tamboras kalna vulkāna 1815.gadā tika izmests vairāk par simts kubikkilometriem vulkānisko pelnu. No Krakatau 1883.gadā izvirda aptuveni 25 kubikkilometri vulkānisko pelnu.”

Vulkāniskie pelni traucēja aviosatiksmi

Bet saistībā ar vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdumu lielākās neērtības bija tādēļ, ka tika traucēta aviosatiksme.

“Ir ļoti bīstami pārvietoties ar lidmašīnām cauri vulkāniskiem pelniem. Principā to nedrīkst. Pelni iekļūst lidmašīnu dzinējos, un ne tikai. Var rasties ļoti lielas briesmas.”

Var būt ļoti dažādi

Vai tad, ja daba Islandē nenorimst un tuvākajā laikā notiek vulkāna izvirdums, tas varētu ietekmēt arī citās valstīs dzīvojošos? Vai tomēr tam varētu būt tikai lokāla ietekme?

Speciālists atbildēja: “Var būt ļoti dažādi. Diemžēl to neviens īsti nevar prognozēt. Visticamākā versija ir tāda: ja tur kaut kas notiks, tad tas būs šķidrās lavas izvirdums.

Parasti Islandes vulkānu virspusē nokļūst šķidra lava

Islandei raksturīgs tā sauktais bazaltu vulkānisms, kad Zemes virspusē nokļūst relatīvi šķidra lava, kurā ir samērā maz gāzu. Šī šķidrā lava nesabiezē vulkāna kanālā kā tāds korķis.

Sabiezēšana un korķa veidošanās vairāk raksturīga eksplozīvajam vulkānismam. Tur ir citi lavas veidi, tajā ir vairāk silīcija oksīda.

Islandes teritorijai tas nav raksturīgi. Vispār tas nav raksturīgs teritorijām, kur atbīdās tektoniskās plātnes. Arī Havaju salām tas nav raksturīgi. Tām raksturīgi citi procesi – vulkānisms notiek virs tā sauktajiem mantijas karstajiem punktiem. Tādēļ, ja kaut ko ļoti relatīvi var prognozēt, tad, visticamāk, [Islandē no vulkāna tuvākajā laikā] varētu izlīt lava.

Nevar izslēgt arī traģisko Laki vulkāna variantu

Tomēr var gadīties, ka spiediens ātri izlādējas un ka magma ir sevī asimilējusi cita sastāva iežus no malām. Tas viss ir ļoti dinamisks process. Magmas kambarī var iekrist iežu gabali no sāniem un magmas sastāvs var mainīties uz tādu, kas vairs nav tik šķidra, bet kas ir viskozāka, biezāka.

Ja magma sabiezē, veido tādu kā korķi un spiediens ik pa laikam palielinās, tad neviens neizslēdz Laki vulkāna variantu vai kaut ko līdzīgu. Diemžēl pagaidām prognozes ir neskaidras.”

Mēs nevaram novērst vulkāna izvirdumu

Vai cilvēki var kaut kā ietekmēt vulkānu darbības gaitu? Vai tomēr varam tikai monitorēt un uzraudzīt situāciju?

Stinkulis skaidroja: “Daba ir stiprāka par mums. Zemes dzīlēs mēs nevaram neko ietekmēt! Domājams, ka arī neko sliktu mēs vulkānam nevaram izdarīt. Tik daudz mums arī nav spēka. Protams, ja mēs speciāli urbsim un mēģināsim tracināt vulkānu, varētu būt slikti.

Bet diemžēl mēs nevaram darīt neko lietas labā [lai mazinātu vulkānu aktivitāti] .

Vienīgais mierinājums ir tāds, ka vulkānus noteikti ir vieglāk monitorēt nekā zemestrīces. Zemestrīces ir viens no vulkānisma priekšvēstnešiem.” 

Zeme Grindavīkas apkārtnē pamatīgi cilājas

Profesors norādīja, ka vulkānu izpētes un novērošanas metodes pasaulē ir ļoti, ļoti interesantas un inovatīvas. Piemēram, ir satelītnovērojumi un citi ļoti precīzi mērījumi, kā Zeme un tās virsma kustas. Mērījumu precizitāte sasniedz vienu milimetru.

Islandē novērots, ka zeme Grindavīkas apkārtnē pāris dienu laikā vertikāli cilājusies par 0,5-1,5 metriem. Zemē ir radušās arī plaisas.

Notiek arī mērījumi ar optiskās šķiedras kabeli, kas ir inovatīva seismisko procesu mērīšanas metode. Tāpat mēra gāzu izplūdes.

Slikto laikapstākļu dēļ seismogrāfi var nesniegt precīzu informāciju

“Viņi paši mājas lapā raksta, ka ļoti rūpīgie un precīzie seismiskie (zemestrīču) mērījumi ir atkarīgi arī no laikapstākļiem. Ne jau tā, ka laikapstākļi ietekmē zemestrīces. Tas galīgi nav saistīts! Bet laikapstākļi ietekmē aparātu darbību.

Viņi saka, ka pēdējās dienās situācija ir mierīgāka, bet jāņem vērā, kā pēdējās dienās Islandē ir slikti laikapstākļi, tādēļ seismogrāfi var nesniegt pietiekami precīzu informāciju,” eksperts norādīja.

Citi šobrīd lasa

Britu karaļnams kliedē baumas par sazvērestības teoriju, ka princese Ketrīna it kā atrodoties komā
Francijas policija var ielikt cietumā Kanjes Vesta sievu. Kāpēc?
VIDEO: skats, kā bērnu ved auto Viļņā, pārsteidz pat pieredzējušos policistus
Pievienot komentāru