Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens. (Foto: LETA)

Briškens: "Rail Baltica" īstenošanas pirmajā posmā Rīgai ir jābūt iekļautai

Viedokļi
2023. gada 22. novembrī 08:41 2023. gada 22. novembrī 08:41
  Jauns.lv/LETA
Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanas pirmajā posmā Rīgai ir jābūt iekļautai, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka "Rail Baltica" ieviesēji izskata variantus projekta pirmajā etapā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu, lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt Eiropas Komisijas (EK) prasības.

Ministrs informēja, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz 2023.gada decembra vidum iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu, kurā tiks vēstīs par Latvijai vēlamo "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju līdz 2030.gadam. "Jau šobrīd varu teikt, ka mēs noteikti piedāvāsim scenāriju, kas nodrošina Rīgas integrāciju," uzsvēra Briškens.


Viņš norādīja, ka šobrīd apspriešanā ir septiņi scenāriji "Rail Baltica" ieviešanai pirmajā posmā, proti, līdz 2030.gadam, tostarp ir vairāki scenāriji, kas nav pieņemami, jo paredz, ka "Rail Baltica" pamattrase neiebrauc Rīgā. 

Saistītās ziņas

"Rail Baltica" bez Rīgas? 3
"Rail Baltica" ātrvilciens varētu Rīgai cauri nemaz nebraukt 5
“Rail Baltica” projektu kavē tiesu darbi un izmaksu lēciens

"Faktiski tiek izveidota Kauņas-Tallinas līnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 20230.gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē (..), vai Salaspilī. Skaidrs, ka tas ir absolūti nepieņemams risinājums Latvijai," sacīja Briškens, vienlaikus gan arī atzīstot, ka šāds risinājums dotu zināmu līdzekļi ekonomiju.

Ministrs arī norādīja, ka ar attiecīgajiem scenārijiem šobrīd strādā ārējs konsultants.

"Katrā gadījumā Latvija nevienam no šiem scenārijiem nav piekritusi," uzsvēra Briškens, piebilstot, ka viņš ir lūdzis vērtēt arī tādu scenāriju, kas paredz vismaz daļēju Rīgas integrāciju. 

Tāpat ministrs minēja, ka SM plāno piedāvāt veikt arī būtiskas izmaiņas projekta pārvaldībā, lai noteiktu atbildīgos operacionālā līmenī un "beigtos kolektīvā bezatbildība".

Viņš skaidroja, ka projektam nepieciešamās investīcijas šobrīd ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts, kā arī projekta pārvaldības mehānisms izrādījies neilgtspējīgs. "Esam nonākuši situācijā, kad šīs sadrumstalotās pārvaldības dēļ projekts gan kavējas, gan būtiski ir pieaugušas investīciju vajadzības," sacīja Briškens.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Citi šobrīd lasa

Ģimenes ārsts atklāj spēcīgu diētu, kas var samazināt vēža, demences un sirds slimību risku
Kolaborants atklāj, kā notika ukraiņu deportācijas
Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte
Pievienot komentāru