Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Politiķi un NATO kaujas lidmašīnas F-16” radīts ar ar radošā mākslīgā intelekta lietotni MidJourney. (Foto: MidJourney)

Vai ģenerālsekretārs Kariņš?

Politika
2023. gada 21. novembrī 17:37 2023. gada 21. novembrī 17:37
  Sadarbības projekts
Medijos izskanējušais Artūra Krišjāņa Kariņa pieteikums NATO ģenerālsekretāra amatam ir izraisījis daudzu neviltotu interesi. Kā Kariņa izredzes izskatās Briseles varas gaiteņos, komentē Ivars Ijabs.

Tajos kabinetos, kuros lemj par NATO ģenerālsekretāru, es neuzturos. Tāpēc atļaušos uz šo jautājumu apskatīt  drīzāk analītiski.


Pirmkārt, Latvijai un Baltijas valstīm tiešām ir laiks būt pārstāvētām ES, NATO un pasaules institūciju augstākajā vadībā. Tāpēc arī savas kandidatūras tiem Latvija virzīja Vairas Vīķes-Freibergas personā (viņa “par mata tiesu” nekļuva par ANO ģenerālsekretāri), tāpēc sevi NATO ģenerālsekretāres darbam jau krietnu brīdi ir pieteikusi Igaunijas premjere Kaja Kallasa. 

Visticamāk, ka par NATO ģenerālsekretāra amatu Eiropas NATO valstu vadītāji lems  nākošā gada vasarā, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, “paketē” ar citiem augstākajiem amatiem Eiropā - Eiropas Komisijas, Eiropadomes, Eiropas Parlamenta, ES Augstā Pārstāvja ārlietās (un vēlāk arī Eirogrupas prezidenta) amatiem. Šo amatu sadale ir politisks process, kurā konsenss valstu starpā tiek meklēts, ievērojot vēlēšanu rezultātus, kandidātu pārstāvēto valstu lielumu, reģionu, politisko piederību, viņu starptautisko pieredzi un dzimumu. NATO ģenerālsekretāra amata gadījumā kritiski svarīgs ir arī ASV prezidenta viedoklis.

Latvijas interesēs ir stratēģiski novērtēt situāciju un koncentrēties ietekmīgākās pozīcijas iekarošanai reālākajam kandidātam un veltīt visus diplomātiskos resursus tieši viņas vai viņa virzīšanai augstajam amatam.

Manuprāt, šāds kandidāts no Latvijas drīzāk varētu būt Valdis Dombrovskis. To, šķiet, apzinās arī Krišjānis Kariņš - pagājušās svētdienas rītā Bloomberg nosūtītajā Kariņa preses pārstāvja paziņojumā ir teikts: “Ja Latvija izlems kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, tad  Dr.Kariņš ir gatavs piedalīties sacensībā par to.” 

Un tā ir tiesa -  Latvijas valdība vēl nav lēmusi, vai un ko virzīt uz kādu no vadošajiem ES vai NATO amatiem. Tas būtu stratēģisks lēmums, kuru valdība pieņemtu sadarbībā ar Valsts prezidentu un pēc konsultācijas ar iespējamiem sabiedrotajiem valstu vai Eiropas politisko saimju starpā. 

Cik man zināms, Briselē, Baltijā vai Ziemeļvalstīs šādas konsultācijas nav veiktas. Protams, tas ir delikāts process, kas varētu būtu arī privāti sācies bez īpaša valdības lēmuma. Piemērām,  priekšdarbus savai kandidēšanai varētu būtu veicis pats Kariņš.

Vienlaikus Eiropas diplomātijas vērotāji norāda uz šī paziņojuma interesanto veidu -  kādas svētdienas rītā to nosūtot aģentūrai Bloomberg, no kuras tad to pārpublicē AlArabiya, TASS,  tikai  jau pašā vakarā LETA. Iespējams, ka šo publicitātes veidu ir veicinājuši citu pēdējo dienu notikumi, kuros ekspremjera vārds Latvijas medijos izskanēja pavisam citos kontekstos. 

Tāpēc jācer, ka Latvijas valdība un Valsts prezidents jau visdrīzākajā laikā viesīs skaidrību, kāda ir mūsu diplomātiskā stratēģija cīņā par lielāko iespējamo ietekmi Latvijas kandidātam NATO un ES institūciju vadībā.

Latvijai un Baltijai patiesi ir pēdējais laiks būt pārstāvētiem NATO vadībā, lai ko arī skeptiķi neteiktu par “Krievijas robežvalstu” nepiemērotību tam.

Izziņa:  NATO ģenerālsekretāra kandidāti un kandidātes

Marks Rute - Nīderlandes premjers ar 13 gadu pieredzi, liberālis no nelielas proatlantiskas Rietumeiropas valsts, kuras teritorijā izvietoti ASV kodolieroči

Kaja Kallasa - Igaunijas premjere ar 3 gadu pieredzi, liberāle no nelielas Ziemeļaustrumeiropas valsts pie Krievijas robežas

Artūrs Krišjānis Kariņš  - Latvijas premjers ar 5 gadu pieredzi, konservatīvais no nelielas Ziemeļaustrumeiropas valsts pie Krievijas robežas

Mete Fredriksena - Dānijas premjere ar 5 gadu pieredzi, sociāldemokāte no nelielas Ziemeļeiropas valsts, kuras teritorijā ir stratēģiski nozīmīga ASV militārā bāze

Urzula fon der Leijene - EK Prezidente (5 gadus), Vācijas aizsardzības ministre (6 gadus), konservatīvā no ES lielākās valsts, kuras teritorijā atrodas nozīmīgākās ASV militārās vienības Eiropā

Kristija Frīlenda - Kanādas vicepremjere (4 gadus), liberāle no simboliski “ziemeļeiropeiskas” lielā septiņnieka (G7) valsts, viņas vecvecāki dzimuši Ukrainā. Tiesa, pret Frīlendas kandidatūru liecina līdzšinējā tradīcija, ka NATO ģenerālsekretārs nāk no Eiropas dalībvalsts.  

Ivars Ijabs Eiropas Parlamentā darbojas parlamenta delegācijā sadarbībai ar ASV un centriski liberālajā politiskajā grupā Renew Europe.

Citi šobrīd lasa

No kurzemnieces izkrāpti 160 tūkstoši eiro; policija brīdina par krāpnieku aktivitāti! 10
Karalis Čārlzs sagrauj prinča Viljama cerības kļūt par monarhu viņa dzīves laikā 3
VIDEO: Putins atkal iejūtas "alfa tēviņa" ādā - šoreiz pie stratēģiskā bumbvedēja "kloķiem" 1