Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Bumbu patvertne Dnipro pilsētā Ukrainā. (Foto: Mykola Miakshykov/UKRINFO/SIPA)

Patvertņu ierīkošanu Latvijā kavē nekustamo īpašumu attīstītāji un neziņa par izskatu

Sabiedrība
2023. gada 19. novembrī 21:32 2023. gada 19. novembrī 21:32
  Jauns.lv
Vairāk kā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām nav skaidrība par Latvijas plāniem bumbu patvertņu ierīkošanā. Kā noskaidroja LTV raidījums “de facto”, nekustamo īpašumu attīstītājiem nepatīk ideja par obligātu patvertņu ierīkošanu jaunajos projektos. Šis ir viens no kavēšanās iemesliem.

Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde, apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas pilsētā. Šajā sarakstā ir gan tādas patvertnes, kas ir uzprojektētas, bet nav uzbūvētas, gan tādas, kas jau ir nojauktas, gan tādas, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām.


Pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons lēš, ka no apzinātajām patvertnēm aptuveni 10 ir salīdzinoši labā stāvoklī. Viena no tādām ir 1936. gadā celtās māsu skolas Rīgā, Jāņa Asara ielā pagrabā, kur, mācoties no Pirmā Pasaules kara pieredzes, tika izbūvēta gāzu droša pazemes slimnīca, kas var dot patvērumu 300 cilvēku.

Savest kārtībā vecās un izveidot jaunas patvertnes pašlaik neļauj tas, ka nav skaidras prasības, kādām tām jāizskatās. Ekonomikas ministrija, balstoties uz Somijas pieredzi, ir izstrādājusi jaunu būvnormatīvu, taču dokuments nav apstiprināts, jo paralēli patvertņu attīstības plānu gatavo Iekšlietu ministrija. Kamēr tas nav pabeigts, tiek piebremzēts arī būvnormatīvs.

Runājot ar iesaistītajiem, var noprast, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar strīdu, vai patvertņu izbūve būtu jānosaka kā obligāta jaunajām daudzstāvu dzīvojamām mājām.

“Tas, kas šobrīd ir domāts, nerisina globāli problēmu. Tikai jaunajiem projektiem, kas varbūt būs pēc dažiem gadiem,” saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Ints Dālderis, kurš nesen vēl bija finanšu ministra padomnieks. Alianse, kas apvieno vairāk nekā 30 attīstītājus, jau iepriekšējās valdības laikā nosūtīja Ekonomikas ministrijai vēstuli ar vairākām iebildēm pret obligātu patvertņu būvniecību jaunajos projektos. Organizācija prognozēja, ka šāda prasība sadārdzinātu mājokļu cenas vismaz par 10%, pieaugtu nomas maksas, investīcijas aizplūstu uz kaimiņvalstīm.

“Tas diezgan nopietni varētu ietekmēt šobrīd jau tā dēļ augstajām kredītlikmēm iedragāto patērētāju jeb pircēju pārliecību, ka viņiem jāiegādājas jauni mājokļi,” saka Dālderis. 

Šim viedoklim piekrīt Ekonomikas ministrijā, kur aprēķini par obligātu patvertņu negatīvo ietekmi uz mājokļu izmaksām ir vēl pesimistiskāki. “Mēs sarēķinājām, ka jēgpilnas patvertnes izveidošana atkarībā no mājas, var radīt sadārdzinājumu līdz pat 30%,” saka ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane un skaidro, ka pašlaik ļoti daudz māju tiek būvētas bez ekspluatējamiem pagrabiem.

Ministrijas pārstāve atzīmē, ka jaunas dzīvojamās ēkas veido niecīgu daļu no kopējā mājokļu apjoma. Un tā vietā, lai domātu par patvertnēm, kuras varētu izmantot tikai konkrētās mājas iemītnieki, viņa aicina veidot visiem pieejamas.

“Tas, ko mēs esam ieteikuši arī Iekšlietu ministrijai, kam, es ceru, ka viņi piekrīt, ka mums primāri ir jādomā par esošā fonda izmantošanu, pielāgošanu, pārbūvi cilvēku patveršanai šādos gadījumos. Un jāskatās, kurās jaunajās mājās. Publiskajās tiešām būtu jāizveido patvertnes, bet attiecībā uz dzīvojamām būtu diskutējams,” uzskata Feldmane.

Iekšlietu ministrijā skaidro, ka pašlaik turpinās ekspertu diskusija par to, vai Ekonomikas ministrijas pieņēmums par ietekmi uz jaunajiem objektiem ir pietiekams. Vienlaikus, attiecībā uz esošajiem sērijveida objektiem tiek paredzēta vadlīniju izstrāde ēku pielāgošanai, tāpat arī sniedzot rekomendācijas privāto objektu īpašniekiem.

“Šī prioritāte būtu uz jauno objektu, jauno telpu izveidi, bet vienlaikus, paturot prātā arī esošo infrastruktūru izmantot, cik vien tas ir iespējams,” ieceri skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Rīgas pašvaldībā tikmēr uzskata, ka patvertņu jautājuma izskatīšana valdībā tiek nepiedodami novilcināta. Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”) piekrīt, ka patvertņu izbūve privātajiem attīstītājiem kaut ko maksās, taču viņa no tā redz arī ieguvumus.

“Tādās neformālās sarunās es neesmu dzirdējuši, ka tāpēc attīstītāji būs mazāk motivēti attīstīt jaunus objektus galvaspilsētā. Tieši pretēji – es teiktu, ka es kā potenciāls nekustamā īpašums pircējs vērtētu to kā papildu bonusu, ja jaunajā ēkā būtu drošas atvērumam piemērotas telpas. Jā, varbūt par kādu procentu tas sadārdzina izmaksas, bet drošība maksā,” saka Ozola

Iekšlietu ministrijas pārstāvji pagaidām nevar atbildēt, kad tieši informatīvais ziņojums par patvertnēm nonāks uz valdības galda. Ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs daļēji piekrīt, ka rīcība patvertņu jautājumu bijusi lēna, bet viņš atgādina, ka pagājušais bijis vēlēšanu gads, tādēļ pašreizējais Saeimas sasaukums nodarbojoties ar to, ka labo iepriekš pieņemtos likumus. 

Citi šobrīd lasa

"Man tikko izdega smadzenes!" – "Rīgas satiksmes" jaunie uzlabojumi mājaslapā sanikno lietotājus 6
Igaunijā atklāts grupējums, kas darbojies Krievijas specdienestu uzdevumā
Putins: "Krievijas karaspēks virzīsies dziļāk Ukrainā" 2
Pievienot komentāru