Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. (Foto: LETA)

“Tā ir nesaprātīga doma!” Ornitologi kritizē ideju izcirst vecos mežus 3

Viedokļi
2023. gada 14. novembrī 06:42 2023. gada 14. novembrī 06:42
  Jauns.lv
Ir vairāki ļoti svarīgi iemesli, kāpēc Latvijas vecie meži būtu īpaši saudzējami un aizsargājami. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka nesen aktualizēta daudzus gadus virmojošā nesaprātīgā doma, ka klimata pārmaiņu mazināšanai mums vajadzētu izcirst vecos mežus un aizstāt tos ar jauniem mežiem.

Kāpēc veco mežu iznīcināšana būtu neprāts? Kas tajā būtu biedējošs un kāpēc mums jāsatraucas par veco mežu izciršanu?

Eiropā plāno vecos mežus stingri aizsargāt


“Tam ir vairāki iemesli. Ne jau velti tam visam fons ir tas, ka arī Eiropas Savienībā kopumā plānots, ka vecie meži būtu stingri aizsargājami.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vadlīnijām veco mežu identificēšanai un aizsardzībai.

Daļa augu un dzīvnieku var dzīvot tikai vecos mežos

Taču, nerunājot par papīriem, bet gan par būtību – vecie meži ir ļoti vērtīgas dzīvotnes. Raugoties no dabas viedokļa, mēs tos nosacīti saucam par veciem mežiem, jo dabā bez cilvēku iejaukšanās tie būtu vēl stipri, stipri vecāki.

Bet tie ir meži, kas ir tuvāki dabiskajai situācijai, dabiskajiem mežiem. Līdz ar to ir virkne augu un dzīvnieku sugu, kas tikai tur vien var dzīvot. Šādu mežu ir atlicis maz.

Nevar iestādīt vietā vecu mežu

Mēs zinām, ka vecu mežu nocirst var ļoti viegli, bet iestādīt vietā vecu mežu nevar. Ir jāpaiet gadsimtiem vai vismaz vienam gadsimtam, lai mežs atkal pieaugtu.

Pirmkārt, vecie meži ir ļoti svarīgi no dabas saglabāšanas viedokļa.

Kailcirtes nav ilgtspējīga saimniekošana

Otrkārt, ja mēs gribētu saimniekot ilgtspējīgi, kā tas ir arī rakstīts mūsu pašu papīros kopš 90.gadu beigām, tad mēs gribētu mežu apsaimniekošanā izmantot dabu atdarinošas metodes. Nevis cirst kailcirtes, bet cirst mežus tā, lai tas atdarinātu dabiskos traucējumus, piemēram, vējus, uguni u.tml.

Tad vecie, dabiskie meži mums būtu kā etalons, kas parādītu, kā izskatītos dabā, ja cilvēki neiejauktos, un mēs redzētu, kā varam dabu atdarināt.”

Ķerus arī piebilda, ka vecie meži būtu stingri aizsargājami un tajos nevajadzētu notikt nekādai ciršanai (arī izlases cirtēm nē).

Vecie meži ir svarīgs kultūras, ainavas un tūrisma objekts

“Treškārt, ņemot vērā reto veco, dabisko mežu sastopamību, tie ir arī dabas piemineklis. Tie kļūst par mūsu kultūras un ainavas svarīgu objektu, tādējādi arī par svarīgu tūrisma objektu.

Ne velti cilvēki brauc uz Slīteres Nacionālo parku, uz Ķemeru Nacionālo parku u.tml. Tas arī šādā ziņā ir cilvēkiem svarīgs objekts.

Tūristus neved uz priežu jaunaudzēm, bet gan uz vecajiem mežiem

Kad kāds tūrists atbrauks uz Rīgu, tad viņš droši vien nedosies uz Purvciemu, bet gan uz Vecrīgu, lai apskatītos [pilsētas] vecākās ēkas.

Tāpat mēs nevedīsim cilvēkus ekskursijā uz priežu jaunaudzi, bet droši vien vedīsim uz kādu no veco mežu aizsargājamām teritorijām.

Vecie meži ir ļoti svarīgi saistībā ar klimata pārmaiņām

Ceturtkārt, vecie meži ir svarīgi klimata kontekstā. Veci meži ilgi aug, līdz ar to savā ilgajā augšanas laikā tie ir uzkrājuši ļoti daudz oglekļa. Kā mēs zinām, tas ir svarīgs elements, runājot par klimata pārmaiņām.

Ja mēs vecos mežus nocērtam, tad lielais oglekļa apjoms aiziet atpakaļ atmosfērā un jauni meži to vēl ilgi nevarēs piesaistīt atpakaļ.

Tās ir galvenās lietas, kāpēc vecie meži būtu īpaši saudzējami.”

Ir dažādi vecie meži

Kādi meži Latvijā uzskatāmi par veciem mežiem un būtu īpaši aizsargājami? Ķerus skaidroja: “Ar robežšķirtni nav tik vienkārši. Arī Eiropas Komisijas vadlīnijās nav noteikta robežšķirtne, piemēram, ka jāpaiet 100 gadiem, lai mežs būtu vecs.

Runājot par vecu mežu, pirmkārt, tas ir atkarīgs no valdošās koku sugas. Ir koku sugas, kas aug ātrāk un, ja tā var teikt, noveco ātrāk. Piemēram, vecu apses mežu mēs varētu dabūt ātrāk. Bet ir koku sugas, kas dzīvo ilgāk, līdz ar to šiem mežiem vecums ir lielākā gadu skaitlī.

Runājot par veciem mežiem, svarīgs ir ne tikai koku vecums, bet arī ekosistēmas vecums, neskartība – vai tur ir veciem mežiem raksturīgās struktūras, piemēram, daudz mirušu koku utt.”

Vecie meži ir mazāk par 10%

Viņš norādīja, ka, neanalizējot datus, kuru varētu trūkt, neviens nevarēs precīzi pateikt, cik šobrīd Latvijā ir vecu mežu.

“Tā aptuveni vērtējot, vecie meži varētu būt zem 10%. Manā izpratnē tuvākais tam, ko mēs zinām par vecajiem mežiem, ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie mežu biotopi. Tā ir izlase, kas pēdējos gados dabas skaitīšanas projekta rezultātā ir apzināta. Ir apzināts, kuri ir dabiskākie meži. Kā jau teicu, tad vecums iet roku rokā ar dabiskumu.

Diemžēl daļa veco mežu jau ir nocirsta

Es teiktu, ka ne visi aizsargājamie biotopi būtu vecie meži, bet, visticamāk, visi vecie meži būs šie biotopi. Ja man atmiņa neviļ, tad šie biotopi tika identificēti aptuveni 10% mežu.

Diemžēl daļa šobrīd jau ir nocirsta, jo to aizsardzība vēl nav nodrošināta. Tādējādi mazāk nekā 10% mežu Latvijā ir vecie meži.”

Aizbrauciet un apskatiet paši!

“Bet vecus mežus droši vien labāk par vienu noteiktu gadu slieksni var novērtēt, aizbraucot un apskatot tos. Pats tuvākais vecais mežs, ko varētu apskatīt, atrodas pie Rīgas apvedceļa, Skultes. Tur ir Beberbeķu dabas parks, kur var redzēt vecus priežu mežus.

Ķemeru Nacionālajā parkā pie administrācijas ēkas atrodas veci melnalkšņu meži. Ir arī Slīteres Nacionālais parks.” Tāpat veci priežu meži ir apskatāmi Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā.

Vecie meži nav kā parki, kuros atstāti tikai vecie koki

“Vēl viena būtiska lieta, ko es gribētu pieminēt: vecs mežs nenozīmē tikai vecus kokus. Ja mežs ir ilgstoši neskarts un tam ļauj dzīvot dabiski, tad tajā ir dažāda vecuma koki.

Tas nav parks, kur mazos kokus un krūmus izcērtam un kurā ir tikai lieli, veci koki. Vecā mežā ir dažāda vecuma koki – gan jauni, gan veci.” 

Iespējams, ministrs izrunājās nepārdomāti atklāti

Kas vides organizācijas satrauc saistībā ar izskanējušo informāciju, ka Klimata un enerģētikas ministrijas plānos ir izcirst vecos mežus? Ķerus atgādināja, ka nesen TV3 bija raidījums, kur klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS) jautāja, vai ir plāns izcirst vecus mežus, nomainīt tos ar jauniem mežiem un vai tas ir prātīgi.

“Uz šiem jautājumiem ministrs atbildēja: “Jā, līdz tam mēs esam nonākuši.” Interesanti, ka [pēc tam] Latvijas Radio viņš teica, ka tādu plānu nav.

Bet es domāju, ka varbūt ministra pieredzes trūkuma dēļ viņš nepārdomāti atklāti izrunājās TV3 raidījumā un tad mēģināja kāpties atpakaļ.

Tā ir nesaprātīga doma

Nesaprātīgā doma, ka klimata pārmaiņu mazināšanai mums vajadzētu izcirst vecos mežus un aizstāt tos ar jauniem mežiem, virmo jau daudz gadu. Vienkārši ir jautājums, kurā brīdī kāds ministrs to pasaka.

Kas attiecas uz pašu plānu, par kuru bija runa TV3 un Latvijas Radio, tad mēs esam izlasījuši to, un patiesībā tajā ir ļoti neskaidrs, kas tad īsti ir plānots.

Vecos mežus vaino oglekļa piesaistes samazinājumā

Tajā ir plānotas dažādas dīvainas lietas, piemēram, mežu mēslošana u.tml. Bet, kas attiecas uz vecajiem mežiem, tad tur it kā nav tiešā tekstā pateikts: “Vecos mežus izcirst.” Bet, mežsaimnieciskā terminoloģijā runājot, tur tiek vainoti pieauguši un pārauguši meži tajā, ka mazinās oglekļa piesaiste Latvijas mežos.

Tā nav taisnība, jo vainojams ir ciršanas apjoma pieaugums, nevis pieaugušu un pāraugušu mežu platības palielināšanās.

Visticamāk, šie vārdi slēpj veco mežu izciršanas plānus

Tāpat tiek runāts par to, ka ir nepieciešama mērķtiecīga mežu apsaimniekošana. Respektīvi, aiz šiem vārdiem ar lielu varbūtību slēpjas veco mežu izciršana. Mēs pasakām, ka mums ir pārāk daudz pāraugušu mežu un vajag mērķtiecīgu mežu apsaimniekošanu, lai šo problēmu risinātu.

Bet tur nav tiešā tekstā pateikts: “Vecie meži jāizcērt.””

Tas varētu nozīmēt intensīvāku mežu izciršanu

Ķerus piekrita, ka Latvijā mežu apsaimniekošana bieži nozīmē mežu izciršanu. “Jā. Tur ir runa par mērķtiecīgu mežu apsaimniekošanu.

Tā kā mēs esam bijuši šajās diskusijās gana ilgi, tad ir liels pamats domāts, ka mērķtiecīga mežu apsaimniekošana šajā saimnieciskajā terminoloģijā nozīmē intensīvāku mežu izciršanu nekā līdz šim.”

Viņš atgādināja, ka iepriekšējos gados bija daudz diskusiju par jaunāku un tievāku koku ciršanu. Par to vēl jālemj Satversmes tiesai.

Vecākie, vērīgākie un dabiskākie meži ir jāsaudzē

“Bet ir svarīgi paturēt prātā, ka vides organizācijas nav pret mežu ciršanu kā tādu. Ir skaidrs, ka mums visiem vajag koksni.

Bet, pirmkārt, būtu saudzējami paši vecākie, vērīgākie un dabiskākie meži. Kā jau teicu, arī Eiropas Savienība kopumā savās stratēģijās ir apņēmusies, ka vecie meži būtu stingri aizsargājami - necērtami.

Vajadzētu atgriezties pie izlases cirtēm

Otrkārt, tajos mežos, ko cērt, vajadzētu atgriezties pie tā, ko mēs 90.gadu beigās plānojām, bet tā arī neīstenojām – mežu apsaimniekošanu ar dabai tuvākām metodēm.

Proti, vairāk nevis ar kailcirtēm, kur paliek plika vieta meža vietā, bet ar izlases cirtēm, kur mēs iegūstam koksni, bet koki joprojām turpina augt,” Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs aicināja.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantu dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši jau vairāk nekā 410 tūkstošus 18
Īstajā brīdī satiksi vajadzīgos cilvēkus - horoskops visām zodiaka zīmēm no 26.02. līdz 3.03.
Ģimenes ārsts atklāj spēcīgu diētu, kas var samazināt vēža, demences un sirds slimību risku
Skatīt visus komentārus