FOTO; VIDEO: diriģenti pret Loginu – mākslinieki Dziesmu svētku konferencē ceļas kājās, ūjina un dzied
Negaidīti kareivīgi iesākās šodien ieplānotā šovasar aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums".
Konferences oficiālā daļa sākās pēc skaista, enerģiska un asprātīga Suitu sievu dziedājuma, kurā tika īsumā pārskatīta aizvadīto svētku gaita.
To atklāja kultūras ministre Agnese Logina (P), kura savā uzrunā daudzināja aizvadītos svētkus un pateicās to organizatoriem, kā arī dalībniekiem.
Īsi pēc kultūras ministres Agneses Loginas (P) uzstāšanās un mēģinājuma nokāpt no skatuves, viņu pusceļā apturēja Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.
Diriģenti Dziesmu svētku konferencē konfrontē Loginu
Negaidīti kareivīgi iesākās šodien ieplānotā šovasar aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums".
“Vai aizstāvēsiet mūs?”
Jau tobrīd radās iespaids, ka ministri šis gājiens ir pārsteidzis nesagatavotu.
“Izmantošu iespēju, jo diez vai šīs dienas laikā mums iznāks uzdot kādu jautājumu. Šis ir jautājums, kurš profesionāļu vidu tiešām satrauc – tas ir jautājums par kolektīvu vadītāju atalgojumu,” pauda Klišāns.
“Mūsu kopējā vēlme ir noskaidrot, vai Kultūras ministrija ir iekļāvusi nākamajā budžetā kā prioritāti šo atalgojuma jautājumu, un vai jūs esat gatava šo jautājumu aizstāvēt?” ministri konfrontēja diriģents.
Ministre visupirms reaģēja sakot: “Šī ir tāda interesanta situācija.”
“Īsi sakot, mēs par šo turpinām tikties. Rīt ir darba grupas tikšanās, kur mēs par šo turpinām runāt. Es ceru, ka mēs tiekamies arī ar jums,” turpināja Logina.
“Es ceru, jā. Un atbilde - bet vai jūs aizstāvēsiet mūs?” uzstāja Klišāns.
Ministre atkārtoja: “Kā es jau teicu, mēs pie tā strādājam, mēs rīt tiekamies...”
Tieši šajā brīdī uz momentu atskanēja gan šķidri aplausi, gan īsa “ūjināšana” un tad – Jāzepa Vītola kora dziesma “Gaismas pils”, kas šoreiz bez šaubām sākās uz protesta nots.
Šajā laikā kājās stāvēja gan diriģenti, gan citi konferences dalībnieki un arī ministre. Pēc dziesmas izskanēšanas konferences vadītāja paziņoja, ka šis pavērsiens “neesot bijis scenārijā”.
Iepriekš vēstīts, ka Nacionālās apvienības (NA) frakcija aicināja kultūras ministri Loginu uz tikšanos, lai sniegtu skaidrojumu par plānoto finansējumu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam, neiekļaujot to budžeta prioritāšu sarakstā.
NA atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts "milzīgs un, iespējams, liktenīgs" solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā.
Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.
Kā norāda politiskais spēks, patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji. Savukārt pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties.
Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustības ilgtspēju, Kultūras ministrija (KM) kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, iesaistot nozari un Latvijas Pašvaldību savienību, vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē valsts un pašvaldību finansiālo atbildību.
Iepriekšējais kultūras ministrs, NA politiķis Nauris Puntulis šim mērķim 2024. gada valsts budžetā bija ieplānojis 4,9 miljonus eiro, klāsta partija, apgalvojot, ka tikai pāris mēnešu pēc XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma KM vadība Dziesmu svētku ilgtspēju neuzskatot par būtisku mērķi un nav pārliecinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus par atalgojuma palielināšanas nepieciešamību, kā rezultātā šī pozīcija nav iekļauta valsts budžeta prioritātēs, un finansējums tam nav paredzēts.
NA uzskata, ka valstij un KM ir pienākums rūpēties par Dziesmu svētku ilgtspēju ne vien svētku gadā, kad tiem pievērsta visas Latvijas un citu valstu uzmanība, bet arī ikdienā.
Ziņot arī, ka šodien Rīgā, pasākumu centrā "Fantadroms"no pulksten 9.30 līdz pat 17.30 norisinās šovasar aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums".
Konferences laikā plānots diskutēt par izaicinājumiem un risinājumiem svētku sagatavošanā un norisē, par jaunām tendencēm Dziesmu svētku nozarēs un kopienas iesaisti, savstarpēju sadarbību starpsvētku periodā un svētku norises laikā, par svētku nākotnes scenārijiem, kā arī analizēs koprepertuāra nozaru pasākumu māksliniecisko aspektu.
Svētku izpilddirektore Daina Markova norāda, ka konferences fokusā izvirzīti jautājumi, kas bija aktuāli ceļā uz svētkiem un svētku laikā.
Konferences mērķis ir izvērtēt kopīgi padarīto, kā arī iezīmēt attīstības virzienus nākamajiem pieciem gadiem, kā un vai tradīciju ietekmē un turpmāk ietekmēs laikmeta tendences, sabiedrības paradumu un uzvedības modeļu maiņa, sadarbība visos sabiedrības un svētku kustības līmeņos.
"Tieši šobrīd ir svarīgi paraudzīties, kas ir izdevies un kas maināms, uzlabojams turpmākajos piecos gados visās Dziesmusvētku kustības nozarēs gan no mākslinieciskās, gan no organizatoriskās puses. Konferencē gan klātienē, gan attālinātā formātā tiek aicināts piedalīties ikviens interesents," akcentē Markova.
