Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Attēlam ir ilustratīva nozīme. (Foto: LETA)

Noskaidroti Latvijas melnie punkti. To skaits beidzot samazinājies

112
2023. gada 5. septembrī 09:31 2023. gada 5. septembrī 09:31
  Jauns.lv
Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopoti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2020. līdz 2022. gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno punktu skaits ir samazinājies un 2020.–2022. gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 38 melnie punkti, informē Latvijas valsts ceļi.

Melnie punkti. (Foto: Latvijas Valsts Ceļi)

Desmit punkti sakrīt ar 2017.–2019. gada melnajiem punktiem. Pozitīvi ir arī tas, ka no 14 uz 7 ir samazinājies tādu melno punktu skaits, kur ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar bojāgājušajiem, un no 3 uz 2 tādu vietu skaits, kur vienā punktā bijuši vairāki bojāgājušie.

2020.–2022. gadā vairāki bojāgājušie vienā punktā bija uz Liepājas šosejas (A9) pie pagrieziena uz Annām (8. km) un Ventspils šoseja (A10) posms gar Varkaļiem un Ezerlīčiem (25. km). Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, melno punktu skaits turpina samazināties. No 2017. līdz 2019. gadam valsts ceļu tīklā bija 48 melnie punkti, bet vēl iepriekš no 2014. līdz 2016. gadam šādi punkti bija 99.

Intensitātes ietekme

Lielākā melno punktu koncentrācija ir Pierīgā, kur ir arī attiecīgi lielākā satiksmes intensitāte 2022. gadā tā bija vidēji 12 558 transporta vienības diennaktī uz vienu ceļa kilometru. Kopumā satiksmes plūsma uz valsts galvenajiem autoceļiem 2022. gadā palikusi gandrīz nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš un bija vidēji 6052 transporta vienības diennaktī uz vienu ceļa kilometru. Savukārt kravas transporta satiksmes plūsmas pieaugums bija 3,1%.

Runājot par CSNg iemesliem, galvenais smago CSNg iemesls joprojām ir sadursmes. Analizējot datus, secināts, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Visi satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi tajā skaitā horizontālie apzīmējumi, ir atrunāti normatīvajos aktos un ir domāti satiksmes drošības uzlabošanai. Vadītājiem ir jārēķinās ar to, ka noteiktā vietā tie ir uzstādīti vai uzmarķēti ne bez iemesla. Tomēr vēl joprojām ir daudz autovadītāju, kas neievēro ceļu satiksmes noteikumus un turpina pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.

Veikti uzlabojumi

Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams arī ar to, ka vairākos posmos ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, kas ir nesuši rezultātus. Vienas no būtiskākajām izmaiņām ir veiktas Tallinas šosejas (A1) sākumposmā, tādējādi likvidējot piecus melnos punktus, kas bija 2017.–2019. gada kartē. Tallina šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera aiz Gaujas tilta (0,00.–13,85. km) 2021. gadā veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieklājot jaunu ceļa marķējumu un uzstādot aprīkojumu. Kā arī samazināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums pamatā līdz 80 km/h. Izmaiņas nepalielināja šī posma caurlaides spēju, bet samazināja frontālu sadursmju iespējas, kā arī uzlaboja gājēju drošību Baltezerā.

Tāpat vairākos melnajos punktos ir veikta ceļazīmju pārskatīšana vai atjaunošana. Piemēram, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte) (A5) no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar Jelgavas šoseju (A8), uz Jelgavas šosejas (A8) no tilta pār Lielupi līdz Aizsargu ielai, Ventspils šosejas (A10) netālu no Smārdes kroga. Vēl vairākos melnajos punktos ir veiktas ceļa horizontālo apzīmējumu korekcijas – uz Vidzemes šosejas (A2) pie Laugām (59. km). Tāpat pamazām tiek likvidēti kreisie pagriezieni, kas īstermiņā var sagādāt neērtības, bet ilgtermiņā dod ieguldījumu drošībā. Taču ir arī tādas vietas, kur situācijas uzlabošanai ir nepieciešama ceļa rekonstrukcija. Piemēram, veidojot ceļus ar atdalītām brauktuvēm, bez pieslēgumiem uz blakus īpašumiem un nelielu krustojumu skaitu.

Vidējā ātruma radari

Smagu CSNg skaitu varētu palīdzēt samazināt arī vidējā ātruma kontroles posmu ieviešana. Pirmie šādi posmi sākuši darbu uz Rīgas apvedceļa Salaspils–Babīte (A5), uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km) un uz valsts reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km). Šogad kopumā pakāpeniski darbu uzsāks 16 šādi posmi. 

Saistītās ziņas

Atļauts traukties ar 113? Internetā brīnās par ceļu policijas radarā redzamo 3
Latvijā sāk darboties vidējā ātruma mērīšana - ar ko jārēķinās, iebraucot šādā posmā? 2
Vidējā ātruma kontroles iekārtas uzstādītas visos 16 posmos, bet ir kāda nianse 2

Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Nebūtu jābūt

Tomēr ir vietas, kur melnajiem punktiem nebūtu jāveidojas, jo infrastruktūra ir sakārtota un nodrošināti apstākļi, lai CSNg nenotiktu, tomēr, neskatoties uz to, negadījumi notiek. Lielākajā daļā šo gadījumu pie vainas ir cilvēciskais faktors un distances neievērošana. Līdz ar to ne vienmēr pie vainas ir slikta infrastruktūra, bet gan cilvēki paši ar savu rīcību izraisa negadījumus.

Citi šobrīd lasa

"Potenciālais uzvarētājs", "latviešu Robijs Viljamss" - ko par Donu un viņa Eirovīzijas dziesmu saka ārzemēs 13
Banki nosauc niansi, kas viņu neapmierināja spēlē pret Spāniju
"Elkor centrs" paziņo par maksātnespēju
Pievienot komentāru