Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"Women4Cyber Latvia" dibinātāja un biedrības "Riga TechGirls" līdzradītāja Elīna Smilga.

Vientulības dēļ labi izglītota sieviete uzķeras “Āfrikas prinča” piedāvājumam internetā un pazaudē naudu 2

Sabiedrība
2023. gada 2. septembrī 07:34 2023. gada 2. septembrī 07:34
  Jauns.lv
Lai gan Latvijā daudz un regulāri tiek runāts par drošību internetā, diemžēl mūsu vidū joprojām ir cilvēki, kas uzķeras dažādiem krāpnieku piedāvājumiem, piemēram, stāstiem par “Āfrikas prinčiem”. Organizācijas "Women4Cyber Latvia" dibinātāja un biedrības "Riga TechGirls" līdzradītāja Elīna Smilga intervijā portālam Jauns.lv iezīmēja iedzīvotāju biežāk pieļautās kļūdas, darbojoties internetā.

Kā vienu no biežām kļūdām var minēt to, ka daļa iedzīvotāju savus drošības kodus joprojām glabā uz lapiņas, kas pielīmēta telefona otrā pusē vai ievietota naudas makā vai blociņā. 

Viegli uzminamas paroles 


Tāpat pieļaujam kļūdas, daudzviet rakstot pārāk vienkāršas un pat vienādas paroles. “Nepietiek paroles vienu reizi uzrakstīt, jo tās pēc laika ir jāatjauno. 

Tāpat, ja lietojam viedtālruņus vai datorus, ir jāseko līdzi programmatūras atjaunināšanai. 

Internets nav anonīms 

Vēl ir tāda kļūda, ka cilvēki dažkārt domā: digitālajā vidē viņi ir anonīmi. 

Manuprāt, digitālajā vidē neviens nav anonīms pat tad, ja neuzraksta vārdu un uzvārdu, bet kādu iesauku. Tas tā nav!”

Domāt līdzi, kā iepērkamies internetā 

Vēl Smilga atgādināja, ka ir jāseko līdzi, kādas aplikācijas un programmas cilvēki lejupielādē savās ierīcēs un kā iepērkas internetā. “Pandēmijas laikā tas kļuva ļoti aktuāli – cilvēki daudz vairāk sāka iepirkties interneta veikalos. 

Ir jāseko līdzi, uz kādām reklāmām mēs spiežam. Ir jāatceras: jo kliedzošāks sauklis, jo lielākas var būt lamatas. 

Ir 7 reizes jāpārdomā, vai spiest uz konkrētām saitēm. Kuram gan negribas uzzināt, kā aplikācija parādīs viņa izskatu vecumdienās vai kā viņš izskatītos kā kaķis vai kāds cits dzīvnieks?” Tomēr, pirms izmantot šādas iespējas, vajadzētu padomāt arī par drošību. 

“Es pati “Facebook” nelietoju, jo man ir svarīgi zināt, kur aiziet mani dati un kā organizācijas izmanto manus datus,” viņa teica. 

Kāpēc jāpadomā, pirms spiest uz kliedzošiem virsrakstiem? 

Kas gan slikts, ka cilvēks regulāri klikšķina uz saitēm ar kliedzošiem virsrakstiem? “Pirmkārt, jums arvien vairāk parādīsies līdzīga informācija, jo sāks strādāt interneta algoritmi. 

Pieredzēts, ka, lasot kādu portālu un uzspiežot uz reklāmas, kurā redzama, piemēram, smuka kleita, pēc kāda laika šajā portālā visas reklāmas gar rakstu malām ir vienveidīgas [piemēram, tajās reklamē apģērbus]. 

Turklāt kādā brīdī jūs varat neuzmanības dēļ uzspiest uz neīstā veikala saiti. Tas arī ir risks.” 

Joprojām uzķeramies uz pikšķerēšanas e-pastiem

Vēl Smilga atgādināja, ka jāatceras par pikšķerēšanas e-pastiem. “Ir ļoti daudz runāts un stāstīts par pikšķerēšanas e-pastiem, bet dažreiz cilvēki neuzmanības vai ziņkāres dēļ atver to pielikumus vai saites. 

Laiku pa laikam redzam, ka arī bankas un “Cert.lv” ziņo, ka atkal ir izsūtīti kaut kādi e-pasti ar nepatiesu informāciju. 

“Jūsu HIV tests ir pozitīvs”

Nesen cilvēkiem īsziņās bija atsūtīta informācija ar tekstu: “Jūsu HIV tests ir pozitīvs”. Protams, tas ir ļoti satraucošs fakts, it sevišķi tad, ja sakrīt, ka cilvēks patiešām nesen nodeva asins analīzes. Cilvēks var uz tā uzķerties. 

Ir ļoti labi, ja pamana, saprot un spēj atšķirt [ka tā ir nepatiesa informācija], bet steidzināšana un cilvēku sabaidīšana nereti var likt izdarīt nepareizus soļus.

Vientulības dēļ uzķeras “Āfrikas prinča” piedāvājumam 

Tagad mazliet pieklususi informācija par naudas izkrāpējiem, bet katru mēnesi ir pieejami ziņojumi par to, cik daudz naudas krāpnieki ir izkrāpuši. 

It kā par to tiek runāts ļoti daudz, bet tāpat cilvēki joprojām uzķeras uz “Āfrikas prinčiem” vai “Indijas prinčiem”. 

Daudzi jūtas vientuļi 

Man liekas, ka šeit jārunā arī par kādu citu faktoru, jo pat ļoti izglītoti cilvēki uzķeras. Tur ir cilvēciskais un psiholoģiskais faktors. 

Manuprāt, daudz cilvēku jūtas ārkārtīgi vientuļi, tāpēc dažreiz uzķeras uz skaistiem solījumiem un ir gatavi pat pārskaitīt naudu [krāpniekiem]. Tam apakšā ir vesela zinātne, virziens “Social engineering” (“sociālā inženierija”), kad cilvēks tiek psiholoģiski apstrādāts. Tas nav stāsts tikai par sievietēm, bet arī par vīriešiem.” 

Mūsu izpratne par kiberdrošību ir jāpalielina 

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Latvijas sabiedrības kopējais izglītības un izpratnes līmenis par kiberdrošību nav pietiekoši augsts un tas ir jāpalielina. 

“Es domāju, ka noteikti! Nav slikti, bet, ņemot vērā pasaules attīstību un mākslīgā intelekta strauju lēcienu tieši pēdējā gada laikā, mums viennozīmīgi ir jāspēj pielāgoties. 

Nepietiek ar to, ka vienu reizi kādā mācību stundā skolēniem vai kādā pasākumā pieaugušiem izstāsta par kiberdrošību. Tā ir jāpatur prātā visu laiku un jāpilnveido,” eksperte sacīja.  

Citi šobrīd lasa

"Vienaldzība ir vardarbība,"- Uģis Joksts par darbu televīzijā, tiešraidēm un nemieru
Četri "veselīgi" pārtikas produkti, kas nodara vairāk ļauna nekā laba
Dārza darbi martā: kas šomēnes jāpagūst izdarīt?
Skatīt visus komentārus