Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalās preses konferencē pēc Saeimas ārkārtas sēdes, kurā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. (Foto: LETA)

Prezidenta vēlēšanu ticamākais iznākums tomēr nenojuka; bijuši mēģinājumi balsojumu par Rinkēviču noraut

Politika
2023. gada 4. jūnijā 20:54 2023. gada 4. jūnijā 20:54
  LTV "de facto"
Lai gan Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums šoreiz izšķīrās diezgan ātri – trīs balsojumu kārtās – un lielākā intriga pazuda jau pēc pirmā balsojuma, tomēr arī vēlēšanu dienā Saeimas kuluāros izplatījās versijas, ka varētu būt gaidāmi kādi pārsteigumi. Arī Edgars Rinkēvičs īsu brīdi pirms kļūšanas par jaunievēlēto prezidentu Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” atturējās prognozēt iznākumu, norādot, ka Latvijas politikā ir iespējami visādi pārsteigumi. Savukārt citi politiķi piemin mēģinājumus noraut balsojumu par Rinkēviču, uzrunājot atsevišķus deputātus.

Kad visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti – Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs – bija ieradušies, sasveicinājušies un apsēdušies Saeimas sēžu zāles viesu sektorā, sākās debates. “Progresīvo” deputāti slavēja savu kandidāti Pinto. Pīlēnam atbalstu solīja viņa virzītāji no “Apvienotā saraksta” (AS) un vairāki “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputāti. Savukārt par “Jaunās Vienotības” (JV) virzīto Edgaru Rinkēviču pašā sēdes sākumā frakcijas vārdā pozitīvi izteicās vien tās vadītājs Ainars Latkovskis – pārējie tās deputāti tribīnē nekāpa, vēsta "de facto"


Tāpēc lielāko klātesošo interesi radīja otras lielākās frakcijas – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – vadītāja Viktora Valaiņa uzstāšanās. Viņš piesauca gan ģeopolitisko situāciju, gan iekšpolitiskās problēmas, kuru risināšanā būtu jāiesaistās Valsts prezidentam, taču runas noslēgumā visas kārtis neatklāja un saglabāja intrigu līdz pat pirmās kārtas oficiālajam rezultātam: “Godātie kolēģi! Mēs esam izdarījuši savu izvēli un šodien balsosim par mūsuprāt atbilstošāko kandidātu šajā amatā. Mēs šo izvēli izdarījām kopā ar mūsu pašvaldību vadītājiem, un mēs esam vienoti šajā izvēlē. Paldies!”

Uzreiz pēc debatēm vaicāts, kāpēc savā runā viņš nenosauca ZZS atbalstītā kandidāta uzvārdu, Valainis “de facto” skaidroja: “Nu, pirmām kārtām, lai visi, kas seko šim procesam, pievērstu vairāk uzmanības tam, kāpēc mēs izdarījām tādu izvēli, nevis, par ko mēs balsosim. Un es domāju, ka vien retais nepamanīs to un noteikti arī iedziļināsies tajos argumentos, kurus mēs izvirzījām priekšplānā, lai izdarītu savu izvēli šodien.”

Rinkēvičs uzreiz pēc debatēm kopā ar padomniekiem aizsteidzās uz Ārlietu ministriju un “de facto” komentāru nesniedza. Vēlāk viņš gan skaidroja, ka bija devies paēst. Savukārt Pīlēns “de facto” apgalvoja, ka par gaidāmo rezultātu jūtoties labi, taču viņu pavadošais Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks neizskatījās tik optimistisks. Tikmēr Pinto gan šķita visai relaksēta, uz jautājumu par prognozēm ar smaidu vien atbildot: “Kafijas biezumos grūti zīlēt, gaidīsim balsojuma rezultātu.”

Jau pēc brīža tika paziņoti pirmās kārtas rezultāti: 42 balsis par Rinkēviču no “Jaunās Vienotības” un ZZS. Pīlēnam bija 25 balsis no Apvienotā saraksta, “Latvija pirmajā vietā” un Glorijas Grevcovas, bet Pinto – 10 “Progresīvo” balsis. Neviens nesasniedza ievēlēšanai nepieciešamo 51 balss minimumu, un jābalso bija par visiem trim kandidātiem vēlreiz.

Pīlēns viņam ne pārāk cerīgo rezultātu komentēja šādi: “Nu, man laikam tas nav liels pārsteigums, jo acīmredzot kaut kādas baumas, kas klīst, pārvēršas par kaut kādu reālu rezultātu. Man liekas, ka tās vērtības, ko pārstāv Apvienotais saraksts un es pats, ir svarīgas, ļoti svarīgas, man liekas, arī šobrīd Latvijas sabiedrībai. Un tāpēc arī tas rezultāts balsojumā par pirmo kārtu ir ļoti labs. Es nevaru neko sliktu teikt. Tas iezīmē kaut kādas līnijas, un man ir prieks, ka tie, kuri teica, ka viņi balsos par mani, arī balso par mani.”

Jau pirmā kārta parādīja arī to, ka “Stabilitātei” balso pret visiem, bet Nacionālā apvienība (NA) balsojumā nepiedalās – arī tās deputāts un balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols, kurš “de facto” teica: “Ja kādam kādreiz bija šaubas, ka NA jau ir kā komanda, tad šī būs tā diena, kas apgāzīs jebkādas šādas šaubas. Mēs esam tomēr komanda, un mēs kopīgi pieņemam lēmumus un pieturamies pie tā. Nekādi burkāni vai vēl kaut kas nedarbosies.”

Pēc otrās kārtas rezultāts nemainījās, un Pinto, kā vismazāk balsis saņēmusī kandidāte, no cīņas turpinājuma tika izslēgta. Sacīkste pārvērtās duelī starp Rinkēviču un Pīlēnu. To, kā rīkosies tālāk, “Progresīvie” pirms balsojuma neatklāja. Savukārt ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis neslēpa, ka arī trešajā kārtā ZZS balsos par Rinkēviču: “Viņš tver laukumu visās sfērās: tautsaimniecība, ārlietas, iekšlietas. Nu, viņš ir profesionāls cilvēks šajā jomā, politikā, un tas, man liekas, nav mazsvarīgi. Plus vēl klāt tas, ka viņam tomēr ir diezgan šajā sakarā ir ļoti liela ārzemju pieredze, darbs ar veselu virkni struktūru, tas ir,  NATO, Eiropas Savienība. Nu tas viss tomēr spēlē galveno lomu šajā situācijā.”

Gaidot trešo kārtu, nu arī Rinkēvičs komentēja starprezultātu. Viņš atzina, ka līdz pēdējam nebija pārliecināts, vai visa ZZS frakcija par viņu nobalsos. “de facto” Rinkēvičam atgādināja 12 gadus senos notikumus, kad viņš bija Valda Zatlera prezidenta kancelejas vadītājs. Prezidenta vēlēšanu priekšvakarā uz otro termiņu kandidējošais Zatlers paziņoja par savu “Rīkojumu numur 2”, ar kuru tika uzsākta 10. Saeimas atlaišanas procedūra, pamatojot to ar cīņu pret oligarhiem, valsts nozagšanu un šauru personu grupu patvaļu. Viens no asākajiem Zatlera lēmuma kritiķiem bija toreizējais un arī tagadējais ZZS premjera amata kandidāts, vairākos amata noziegumos apsūdzētais un šobrīd pirmajā instancē notiesājošu spriedumu saņēmušais Ventspils politiķis Aivars Lembergs, skaidro LTV raidījums

Uz “de facto” jautājumu, kā ir tagad – vai oligarhi vēl nosaka politiku Latvijā, piemēram, prezidenta vēlēšanās, Rinkēvičs atbildēja šādi: “Ziniet, es domāju, ka tomēr pa 12 gadiem ir notikusi politiskās dzīves evolūcija. Mums ir bijuši diezgan nopietni papildinājumi un grozījumi mūsu politiskajā procesā. Kaut vai Valsts prezidenta vēlēšanas, kas tagad notiek atklāti. Vieni saka, ka tas ir slikti, jo, redziet, var izdarīt spiedienu uz deputātiem frakcijas disciplīnas vārdā, citi saka – tas ir labi, jo tu nevari manipulēt un jebkuram deputātam tad ir jāskaidro sabiedrībai, savam vēlētājam, ko viņš ir darījis. Mums ir bijusi, teiksim, politisko partiju finansēšana, ne pārāk populārs pasākums, bet tomēr, manuprāt, tas politisko procesu ir nostabilizējis. Nav tā situācija 2023. gadā tāda, kāda tā bija 2011. gadā.”

Trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičs saņēma 52 balsis un tika ievēlēts par nākamo Valsts prezidentu. Par viņu nobalsoja arī “Progresīvie” – līdz ar to visas trīs partijas, kuru vadība pirms trim nedēļām tikās Ārlietu ministrijā, satraucot “Jaunās Vienotības” tagadējos koalīcijas partnerus. “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs atzīst, ka par “plānu B” gadījumam, ja Pinto izkrīt, frakcija bija izlēmusi jau iepriekš: “Mēs, protams, arī informējām mūsu partijas biedrus, jo mums likās, ka tas ir pietiekami svarīgs [lēmums]. Ņemot vērā, ka “Progresīvie” pirmo reizi piedalījās šādās vēlēšanās un tas ir pietiekami nozīmīgs lēmums mums, tad mēs dienu pirms tam noturējām valdes sēdi, kur mēs pastāstījām biedriem savu lēmumu un savu skaidrojumu tam, bet nevienai citai partijai nē.”

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ar “de facto” runāja pēc tam, kad viņa pārstāvētā AS kandidātu Pīlēnu jau bija pārspējis JV Rinkēvičs. Kamēr fonā JV frakcijas pārstāvji priecīgi pulcējās kopbildei ar premjeru Krišjāni Kariņu un jaunievēlēto prezidentu, Smiltēns noraidīja versiju, ka tagadējo politisko situāciju būtu izraisījis pats AS, nepiekrizdams Levita pārvēlēšanai, vēsta "de facto".

“Šodien es to varu pateikt – man decembrī un janvārī bija skaidrs, ka nav plānā Egils Levits ar vairākuma balsīm kā Latvijas Valsts prezidents. Katra partija jau plānoja virzīt savu kandidātu. Vienkārši Apvienotais saraksts negribēja palikt pastarīša lomā. Otrkārt, mums bija saistības pret vēlētāju – mēs bijām solījuši, ka mēs virzīsim savu kandidātu, un mēs to arī izdarījām. Un “Vienotība” arī virzīja savu kandidātu,” klāsta Smiltēns.

JV frakcijas vadītājs Latkovskis savukārt joprojām uzsver, ka tieši viņš, nevis NA pārstāvji, sākotnēji esot gājis gan pie “Progresīvajiem”, gan ZZS, lai runātu par atbalstu Levitam. Latkovskis arī apgalvo, ka par Rinkēviča iespējām uzvarēt pārliecības viņam nebija vēl pat priekšvēlēšanu vakarā: “Vai pēdējās dienās bija mēģinājumi uzrunāt arī pie tiešo no cilvēkiem ārpus Saeimas manas frakcijas deputātus? Jā, bija mēģinājumi uzrunāt. (..) Es nesaukšu vārdus, ja. Bet šoreiz kas bija interesanti? (..) Šoreiz jau tai pusē, kas bija ieinteresēta nograut kaut ko, bija interese vienkārši, ka kāds konkrēts deputāts neierodas uz sēdi vai nebalso. Nemaz nevajadzēja balsis kādam no mūsu konkurentiem.”

“Ja pirms tam sarunās ar citām frakcijām šāda informācija parādījās, tad es to uztvēru vairāk kā par tādu, nu, ziniet, sarunās tiek izmantots – “ir grūti” un tamlīdzīgi. Bet tad, kad es šādu informāciju saņēmu arī no saviem kolēģiem, es sapratu, ka interese, lai mūsu kandidāts netiktu ievēlēts, ir liela. No rīta situācija mainījās, arī runājot ar tām frakcijām, kas nenobalsoja par mūsu kandidātu, un tad radās pārliecība, ka varētu būt šīs 52 balsis,” par pirmsvēlēšanu pēdējo dienu norisi stāsta Latkovskis.

Latkovskis atklāj vien to, ka interese par prezidenta vēlēšanām bijusi “izbijušiem politiķiem”. Neoficiāli vairāki avoti “de facto” piesauca “Dzirnavu ielu” – Latvijas politikas žargonā ar to parasti saprot ekspremjeru Andri Šķēli, jo šai ielā atrodas viņa birojs.

Citi šobrīd lasa

Viss, kas tev jāzina par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu
Bejonsa atzinusies, ka visu mūžu cieš no slimības, kas iznīcina viņas matus 1
Negaidīts un jauns izskats - kā pēc šķiršanās mainījusies Lelde Ceriņa
Pievienot komentāru