Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes foto (Foto: Margarita Germane).

Maijā noslēgsies vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” filmēšana

Kultūra
2023. gada 10. maijā 14:50 2023. gada 10. maijā 14:50
  Jauns.lv
Pēc vairāk nekā divus gadus ilguša darba uz filmēšanas laukuma šomēnes noslēgsies vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” uzņemšana, un pēdējos kadrus kameras fiksēs kinopilsētiņā "Cinevilla". Tajā rekonstruēta vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama aula, kur 1873. gadā ar Baumaņu Kārļa dziesmas “Dievs, svētī Latviju” pirmatskaņojumu tika atklāti pirmie Dziesmusvētki. Pēc šīs simboliskās ainas uzņemšanas filmas sagatavošana pāries montāžas un pēcapstrādes fāzē, lai jau šī gada novembrī filma par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem nonāktu uz kinoteātru ekrāniem.

Vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” noslēdzošais filmēšanas posms atklāts 5. maijā Rīgā, uzņemot ainas Vecrīgas ielās, kam sekoja filmēšana Jaunsātu pagastā. Pēdējā filmēšanas diena būs 14. maijā, kad kinopilsētiņā "Cinevilla" tiks īstenoti lielākie masu skati filmas uzņemšanas gaitā – lai atainotu pirmo latviešu dziedāšanas svētku atklāšanu Rīgas Latviešu biedrības nama aulā, filmēšanas laukumā pulcēsies ap 500 masu skatu dalībnieku.


"Filma “Zeme, kas dzied” top kā vērienīgs, kultūrnozīmīgs projekts – tās kulminatīvo epizožu filmēšana tuvinās šo sarežģīto, resursietilpīgo, bet būtisko projektu veiksmīgai pabeigšanai un pirmizrādei šā gada rudenī. “Zeme, kas dzied”, cerams, kļūs par nozīmīgu un paliekošu kino nozares ieguldījumu Dziesmusvētku jubilejas gada izskaņā – filmu, kura izstāstīs stāstu ne tikai par Dziesmusvētku tradīcijas rašanos, bet arī tās ieguldījumu Latvijas valstiskuma izveidē un stiprināšanā," projekta nozīmīgumu uzsver Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

“Simboliski, ka "Zeme, kas dzied" uzņemšanu noslēgsim ar ainām, kā pirmo reizi mūsu tautas vēsturē tika izpildīta "Dievs, svētī Latviju". Lai arī krievu lielvara Baumaņu Kārļa lūgsnu bija liegusi iekļaut svētku repertuārā, dziesma tomēr tika izpildīta, un Dziesmusvētku kustības rašanās mūsu tautai bija nozīmīgs solis pretī neatkarīgai valstij. Tagad priekšā ir pamatīgs darbs, lai novembrī filma nonāktu pie skatītājiem. Taču jau līdz šim paveiktais piecu gadu garumā nebūtu bijis iespējams bez mūsu draugiem – gan masu skatu dalībniekiem, kuri nesavtīgi atsaucās un iesaistījās filmas uzņemšanā, gan atbalstītājiem un partneriem, jo īpaši Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālā kino centra un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, kuri bijuši kopā ar mums visā filmas radošajā procesā,” teic filmas režisors Māris Martinsons.

Vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde paredzēta novembra sākumā, ieskandinot valsts svētku norises ar ekranizētu stāstu par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kas lika pamatu neatkarīgai Latvijas valstij. Līdztekus filmai top projekts "Dziesmusvētki. Neizstāstītie stāsti", kas ļaus plašākai sabiedrībai gūt plašāku izpratni par latviešu dzīvi 19. gadsimtā, kad tika iedibināta Dziesmusvētku kustība. Tajā iekļauts filmas scenārija autoru Daiņa Īvāna un Māra Martinsona kopīgi rakstītais vēsturiskais romāns "Zeme, kas dzied. 1873. gads" par pirmo dziedāšanas svētku rašanos, izglītojošā platforma

www.zemekasdzied.lv, kurā vienuviet pieejami populārzinātniski raksti un podkāsti, kā arī virtuālā dziesmu svētku kora vietne www.filmaibut.lv. Maija nogalē arī tiks atklāta filmai veltīta izstāde laukumā pie tirdzniecības centra "Origo".

Filmas “Zeme, kas dzied” tēlos iedzīvojas Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska, operdziedātāja Marina Rebeka, kā arī aktieri no Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators – Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. Komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmus veido Katrīna Liepa, grima māksliniece – Beata Rjabovska. Filma top studijā "K Films", producente - Linda Krūkle.

Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģiju partneris ir SIA "Latvijas Mobilais Telefons". Informatīvais atbalstītājs – Jauns.lv.

Citi šobrīd lasa

Karalis Čārlzs sagrauj prinča Viljama cerības kļūt par monarhu viņa dzīves laikā 3
Latviešu hokejistiem, kuri piedalās Putina atklātās sporta spēlēs Krievijā, atņemtas licences 3
FOTO: cilvēki pulcējas uz Lūsēna un Zālītes rokoperas "Sfinksa" pirmizrādi
Pievienot komentāru