Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Egils Levits. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Vai Egilam Levitam ir kaut mazākās izredzes kļūt par Valsts prezidentu uz nākamajiem četriem gadiem? 10

Politika
2023. gada 15. februārī 06:52 2023. gada 15. februārī 06:52
  Jauns.lv
Šovasar gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc skaidrojām, kādas ir tagadējā prezidenta Egila Levita un citu neoficiāli minēto kandidātu izredzes cīņā par Valsts prezidenta krēslu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka iespējami dažādi scenāriji, tostarp pagaidām publiski neminētu kandidātu parādīšanās.

Vispirms viņa norādīja, ka oficiālie kandidāti cīņā par Valsts prezidenta amatu varētu parādīties maija otrajā nedēļā, jo likums paredz, ka 60-55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta termiņa beigām visām ieinteresētajām pusēm ir jāizvirza savi kandidāti. Līdz ar to pagaidām par oficiāliem kandidātiem vēl nevar runāt.

Esam ļoti nežēlīgi pret kandidātiem


Jārēķinās ar to, ka gan sabiedrība, gan politiskā elite ir ļoti nežēlīga pret dažādiem kandidātiem. Tādējādi politiskie spēki bieži vien ir izteikti piesardzīgi nosaukt savus kandidātus.

Ir jautājums, kāpēc vēl neizskan oficiāli kandidātu vārdi. “Iespējams, tieši tāpēc, lai šos kandidātus tik šausmīgi publiski neizķidātu. Dažkārt tas nav labākajā nozīmē, proti, mēs tik ļoti šos cilvēkus, iespējams, pat publiski pazemojam ar kaut kādiem viņu privātās dzīves vai citiem aspektiem (iespējams, pat nepatiesi), ka viņi vienkārši izvēlas pēc tam atteikties no šī posteņa, jo saprot, ka emocionālais pārdzīvojums neatsver potenciālo prieku kandidēt uz šo amatu.”

Izskanējušas vairākas neoficiālas kandidatūras

Politoloģe norādīja uz vairākām neoficiālām nominācijām. Piemēram, no tiesnešu vidus minēta Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Taču Metla-Rozentāle izteica šaubas par viņu iespējām nokļūt Valsts prezidenta amatā.

Viņa atgādināja, ka iepriekšējā Saeima neatstiprināja Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi saistībā ar viņas salīdzinoši liberālajiem uzskatiem par viendzimuma laulībām un ar tām saistītajiem jautājumiem. Tas bija ļoti diskutabls un no dažādiem tiesu varas līmeņiem kritiski vērtēts Saeimas lēmums, bet jāapzinās arī šī parlamenta deputātu dažādie uzskati un vērtības saistībā ar ģimeni.

Līdz ar to var secināt, ka Osipovas kandidatūra diez vai varētu būt reāli iespējama, lai gan pieļaujams, ka “Progresīvajiem” un “Jaunajai vienotībai” (JV) teorētiski nav nekādu iebildumu pret viņu kā profesionāli.

Zināms, ka JV jau paudusi atbalstu esošajam prezidentam. Līdzīgu atbalstu, šķiet, paudusi arī Nacionālā apvienība (NA), bet pārējiem politiskajiem spēkiem pozīcija vēl ir neskaidra, Metla-Rozentāle teica.

Lelde Metla-Rozentāle. (Foto: LETA)

Diezin vai virzīs arī Ziemeles kandidatūru

Vērtējot Ziemeles kandidatūru, politoloģe atzina, ka viņa ir ļoti profesionāla un harizmātiska personība. Vienlaikus jāatceras, ka viņa savos uzskatos bijusi diezgan kritiska pret parlamenta darba kvalitāti un izpratni par tiesu varas un likumdevēja varas pienākumiem, mijiedarbību.

“Līdz ar to es neesmu droša, ka parlaments gribētu virzīt Valsts prezidenta amata kandidātu, kura patiesībā pēc būtības uzskata, ka parlaments bieži vien līdz galam nesaprot, kā vajadzētu veidoties attiecībām starp parlamentu un tiesu varu valstī. Kādam varētu likties, ka viņa varētu mēģināt vairāk aizstāvēt tiesu varas pozīciju.”

Cik reālas ir Bražes un Sārta kandidatūras?

Tāpat izskanējis, ka Valsts prezidenta amatam varētu virzīt NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos Baibu Braži. Viņa publiskajā telpā, intervijā teikusi, ka neplāno kandidēt uz šo amatu un viņas vārda piesaukšana īsti nav saskaņota ar viņu, politoloģe teica. “Tāpēc vismaz šobrīd šķiet, ka viņai ir citi izaicinājumi, ar kuriem viņa jūtas daudz komfortablāk.”

Grūti spriest par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, kura kandidatūra Valsts prezidenta amatam izskanējusi sociālajos tīklos. Viņš līdz šim nav publiski komentējis šo informāciju. Dzirdēts, ka diez vai viņš būtu ieinteresēts mainīt savu esošo pozīciju pret Valsts prezidenta amatu, Metla-Rozentāle sacīja.

Toreiz pamatīgi kritizējām arī Vīķi-Freibergu

Galvenais secinājums ir tāds, ka mēs kā sabiedrība vispār vairs neuzticamies politiskajai elitei. Iespējams, tas saistīts ar Austrumeiropas sabiedrības tendenci. “Mēs jau arī nemīlam savus Valsts prezidentus.

Šobrīd atskatoties, mums liekas, ka mums ļoti patika Vaira Vīķe-Freiberga. Bet, ja mēs palasām tā laika aktuālās publikācijas, tad redzam, arī pret viņu tika vērsts ļoti liels negatīvisms. Tika teikts: “Ko tad viņa, no ārzemēm atbraukusi latviete, vispār uz vietas saprot! Viņa jau tikai par ārpolitiku rūpējas, bet nerūpējas par cilvēku dzīvi uz vietas!” Liela daļa sabiedrības arī tad bija ļoti nežēlīga un kritiska.”

Iedzīvotāji no prezidenta mēdz sagaidīt kaut ko vairāk

Mums jāapzinās, ka Valsts prezidentam Latvijā nav ļoti daudz reālu funkciju. Viņš vairāk darbojas kā reprezentatīva figūra. Protams, viņam ir līdzsvarojošs spēks starp likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Viņš ir kā mediators, kurš nepieciešamības gadījumā var rosināt sasaukt Saeimas un Ministru kabineta sēdi. Bet tās nav viņa pamata funkcijas. Viņš nevar pārņemt Ministru kabineta vai Saeimas vadību.

Mēs kā sabiedrība dažkārt sagaidām no Valsts prezidenta kaut ko vairāk, taču patiesībā viņa funkciju apjoms neparedz vairāk. Viņš tiešām ir valsts reprezentētājs starptautiskajā arēnā un likumu apstiprinātājs, izsludinātājs, bet arī tā vairāk ir reprezentatīva funkcija.

Personības šarma nozīme

Tādējādi Valsts prezidenta postenī ļoti liela nozīme ir personības spēkam, šarmam. Ar darbiem prezidentam ir diezgan grūti pārliecināt sabiedrību, ka viņš ir brīnišķīgs šajā amatā. “Vairāk to var izdarīt tieši ar savu personību. Ar to, ka tu esi ļoti harizmātisks, spēcīgs, lielas sabiedrības grupas uzrunājošs, spējīgs sarunāties ar dažādām atšķirīgām sabiedrības grupām.”

Līdz ar to sabiedrība sagaida un partijas varētu domāt par kādu harizmātisku personību Valsts prezidenta amatā.

Par Levitu varētu būt tikai 49 balsis

Bet analizējot gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas no matemātiskās puses, redzams, ka var būt grūtības. "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvji izteikušies, ka virzīs savu kandidatūru. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi izteikušies līdzīgi.

“Tas nozīmē, ka reāli atbalsts Levitam šobrīd varētu būt no NA, JV un, iespējams, “Progresīvajiem”, kas nav pauduši skaidru pozīciju šajā jautājumā.” Saliekot kopā šo trīs politisko spēku balsis, redzam, ka viņiem ir tikai 49 deputātu balsis, bet, lai ievēlētu Valsts prezidentu, vajadzīga vismaz 51 balss.

Vairākas balsis jāmeklē kaut kur citu

Speciāliste norādīja, ka balsojums par Valsts prezidentu Saeimā ir atklāts. “Mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka absolūti visi cilvēki no NA, JV vai “Progresīvajiem” atbalstīs Levitu. Pastāv iespēja, ka kāds izvēlēsies neatbalstīt, zinot to, ka viņš sabiedrībā ir dažādi vērtēts.”

Līdz ar to jārēķinās, ka 3, 4 vai pat 5 balsis varētu pietrūkt, tāpēc tās jāmeklē kaut kur citur. Ir jautājums, kur tās varētu atrast, ja AS un ZZS virzītu savus kandidātus un neatbalstītu Levitu?

"Latvija pirmajā vietā" un “Stabilitātei" politiķu balsis

Vai tie varētu būt politiķi no "Latvija pirmajā vietā"? Iepriekš viņi diezgan negatīvi izteikušies par tā dēvēto Kariņa-Levita režīmu. “Līdz ar to liktos jocīgi, ja “Latvija pirmajā vietā" izvēlētos Levitu tomēr atbalstīt. Protams, scenāriji var būt dažādi.”

Runājot par partijas "Stabilitātei" deputātu balsīm, Metla-Rozentāle atgādināja, ka “Saskaņas” pārstāvju balsis kādreiz bija tās, kas nodrošināja kādu trūkstošu balsi. Iespējams, "Stabilitātei" vēloties parādīt, ka viņu deputāti ir sadarboties spējīgi un ieinteresēti sadarbībā, teorētiski varētu pieļaut, ka kāds no viņiem vai vairāki pārstāvji nodrošina trūkstošās balsis.

Protams, tad rodas jautājums, kādu iespaidu tas atstāj uz valdības koalīcijas stabilitāti, ja Valsts prezidentu ievēlē, atrodot vairākas balsis opozīcijā. Kā uz to pēc tam reaģēs AS politiķi, kuri var sajusties izstumti no šīs spēles?

Ierastais līdzsvara princips koalīcijā

Viņa norādīja uz arī tā saucamo līdzsvara principu, ka katram koalīcijas partnerim ir kāds vadošs amats. Tā kā JV patlaban pārstāv premjers, bet AS – Saeimas priekšsēdētājs, NA varētu diktēt Valsts prezidenta kandidatūras izvēli. Tas būtu saskaņā ar līdz šim ierasto līdzsvara principu starp koalīcijas partneriem.

No tādas pozīcijas skatoties un zinot, ka NA sliecas atbalstīt Levitu, varētu domāt, ka viņam zināmā mērā ir priekšrocības šajā līdzsvara principa ievērošanā.

Dažādas citas kombinācijas

Patlaban ir grūti prognozēt notikumu attīstības scenārijus. Matemātiski nepieciešamo balsu dēļ šobrīd nevienam nav nodrošinātas viennozīmīgi skaidras iespējas uzvarēt. Pastāv arī dažādas citas politisko spēku kombinācijas. Piemēram, iespējama AS, ZZS un “Latvija pirmajā vietā" politiķu bloķēšanās. Taču viņiem kopā sanāk tikai 40 balsis, bet trūkst vismaz 11 balsis. Diez vai JV vai NA kādā svarīgā balsojumā ies kopā ar ZZS vai “Latvija pirmajā vietā".

Vēl viena iespēja, ka AS sadarbojas ar ZZS un NA. Tā var notikt, bet arī viņiem būtu tikai 44 balsis, taču trūktu vismaz 7 balsis.

“Vismazāk balsu šobrīd trūkst, ja mēs redzam kombināciju starp NA, JV un “Progresīvajiem”, kur trūkst tikai 2, 3, vai 4 balsis atkarībā no brīvā balsojuma, balsojuma disciplīnas. Iespējams, tas ir variants, bet tad ir jāprognozē sekas uz koalīcijas kopējo stabilitāti.”

Varētu parādīties kāds pavisam cits kandidāts

Iespējams, varētu parādīties arī kāds neitrāls kandidāts, kurš ir vairāk pieņemams visiem koalīcijas partneriem, kurš nav ne Levits, ne kāda konkrēta politiskā spēka virzīts kandidāts, kurš ir līdz šim mūsu publiskajā telpā neapspriests cilvēks.

Levita izredzes patlaban ir lielākas, nekā bija gadumijā

Ņemot vērā politisko matemātiku, var teikt, ka patlaban Levitam ir izredzes kļūt par Valsts prezidentu uz otro termiņu, protams, ja viņš pats to vēlas. “Ir jautājums, vai viņš pats to vēlas līdz galam. Bet domāju: ja jau viņš vienu termiņu ir izturējis, atbalsts viņam ir un tāda iespēja viņam tiek piedāvāta, tad diez vai viņš no šīs iespējas atteiksies.

Teorētiski šobrīd es teiktu, ka viņa izredzes [kļūt par Valsts prezidentu arī uz otro termiņu] ir lielākas nekā bija gadumijā vai pirms tās, kad likās, ka visi skeptiski un nekonkrēti izsakās.”

Šobrīd iezīmējas, ka JV un NA politiķi skaidri pazuduši savu nostāju. Arī “Progresīvie” nesteidzas ar cita kandidāta atbalstīšanu vai skaidru atbildi, ka noteikti neatbalstīs Levitu. Viņi ietur diplomātisku pauzi, tāpēc var domāt, ka pastāv sadarbības iespējas, politoloģe secināja.

Citi šobrīd lasa

Viss, kas tev jāzina par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu
Veicot izmeklēšanu, KNAB darbinieki ierodas Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā 1
VIDEO: “Paldies, liels!” Valsts prezidents ģērbtuvē sveic pasaules karstāko basketbola komandu, kas viņam radījusi pat veselības problēmas
Skatīt visus komentārus