Muižniece: sen bija nepieciešama diskusija par privāto iniciatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanā

Saeima 14. jūlijā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pašvaldības kompetence izglītībā būs arī obligāta privāto izglītības iestāžu finansēšana no pašvaldības budžeta.

Komentējot pieņemtos grozījumus, Muižniece aicina palūkoties uz 2018. gada 20. septembri, kad tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas noteica, ka pašvaldībām ir jāslēdz līgumi ar sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem, kas sniedz izglītības pakalpojumu un kuros ne mazāk par 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām.

Muižnieces vērtējumā publiskā finansējuma noteikšana ir loģiska un taisnīga, jo, kā izriet no Izglītības likuma, atbalsta saņēmēji ir organizācijas, kas strādā bez peļņas un risina specifisku problēmu loku. Tas nozīmē, ka publiskais finansējums neattiecas uz katru privātskolu, kas sniedz izglītības pakalpojumus.

Savukārt, runājot par 14. jūlijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, kas paredz izslēgt papildu prasību, ka izglītības iestādēm ir jāsniedz no pašvaldības sistēmas iestādēm atšķirīga izglītības programma, Muižniece uzsvēra, ka atšķirīga izglītības programma ir formāls parametrs - tas ir birokrātisks šķērslis, kuram nav izšķirīgas nozīmes.

Viņasprāt, izšķirīga nozīme ir prasībai, ka uzņēmumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un, ka 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām. Tieši šīs pazīmes nošķir attiecīgās iestādes darbības mērķi un pakalpojuma orientāciju, skaidro izglītības un zinātnes ministre.

Viņa uzsver, ka pretēji izteiktajām bažām, prasības atcelšana neradīs "fasādes" sabiedriskā labuma vai sociālos uzņēmumus, jo abu šo statusu iegūšana ir saistīta gan ar pārbaudēm un komisijām, gan ar ikdienas darbības papildus prasībām.

Turklāt ikvienas vecāku organizācijas, sociālā uzņēmuma vai sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāji, kas veido izglītības pakalpojumu, visbiežāk to virza specifiskām vajadzībām un tajās īstenotās programmas un darba organizācijas ir citādākas nekā vispārizglītojošo pašvaldības skolu tīklā, norādīja Muižniece.

Viņa atzīmēja, ka esošā situācija tikai kārtējo reizi ir apliecinājusi, ka jau sen bija nepieciešama diskusija par to, vai Latvijā netiek pārāk noniecināta privātā iniciatīva izglītības pakalpojumu nodrošināšanā - sākot ar pirmsskolām un beidzot ar interešu izglītību. Tāpat viņas ieskatā, ir jāsaprot, apzināti vai neapzināti netiek kultivēts alkatīga un bezatbildīga privātā partnera tēls.

Muižniece atgādina, ka privātie partneri ir nepieciešami sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā dažādās nozarēs, ne tikai izglītībā.

Jau vēstīts, ka Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, no tā svītrojot privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.

Priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Ritvars Jansons (NA), iepriekš nebija atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, taču parlaments to atbalstīja. Par priekšlikumu balsoja 46 deputāti no koalīcijā esošajām Nacionālās apvienības un partijas "Konservatīvie", kā arī daļa "Saskaņas" un citi opozīcijas deputāti.

Savukārt pret balsoja 24 deputāti no valdību veidojošajām partiju apvienībām "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!". Balsojumā nepiedalījās 12 deputāti no klātesošajiem - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības un daļa "Saskaņas" parlamentāriešu.

Kā Saeimas sēdē skaidroja Izglītības komisijas atbildīgā ziņotāja, parlamenta deputāte Ilga Šuplinska, atbalstot šādu priekšlikumu, faktiski ir noteiks, ka pašvaldībām visur jāfinansē šāda veida sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Šuplinska atzīmēja, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Savukārt deputāts Jansons debatēs skaidroja, ka viņa priekšlikums nodrošināšot "taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi budžeta līdzekļu sadalē", jo bērna vecāki savai pašvaldībai maksā nodokļus. Jaunā kārtība garantēs bērnu un vecāku tiesību ievērošanu un vecāku brīvu izvēli, bērna labākajās interesēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, uzsvēra politiķis.

Deputāta ieskatā, līdzšinējā kārtība neatbilst bērnu interesēm, un politiķis arī minēja dažas "izcilas privātskolas", kuras būtu jāatbalsta ar finansējumu.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka privāto mācību iestāžu finansēšanu no pašvaldību budžetiem.

LPS norāda, ka primāri izglītības pakalpojuma sniegšana ir valsts un pašvaldības kompetence, kas nodrošina ikvienam bērnam iespēju un tiesības saņemt izglītību sev tuvākajā mācību iestādē.

Līdz šim pašvaldības iesaistījušās privātās izglītības iestādes izglītības pakalpojuma finansēšanā tikai gadījumos, ja šī izglītības iestāde īstenoja tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Turklāt šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10% iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Saskaņā ar Izglītības likuma 29.panta 1.punktu, izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamie finanšu un materiālie līdzekļi. Savukārt, apstiprinot grozījumus šajā likumā, tiek noteikta atteikšanās no dibinātāja obligātā pienākuma nodrošināt savas dibinātās izglītības iestādi ar finanšu līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu tās nepārtrauktai darbībai. LPS ieskatā, tas nozīmē, ka viens likuma pants ir pretrunā ar šī paša likuma citu pantu.

Savukārt, "nediskutējot par paredzamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem", LPS ieskatā, šā likumprojekta pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips.