Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš (Foto: LETA)

NEPLP: ja gribam aizsargāt informatīvo telpu un stiprus vietējos medijus, valstij tie ir jālīdzfinansē

Kultūra
2022. gada 13. februārī 05:02 2022. gada 13. februārī 05:02
  LETA
Janvāra beigās Saeima amatos apstiprināja četrus no pieciem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Ivars Āboliņš un Aurēlija Ieva Druviete padomē tika pārvēlēti, bet Ilva Milzarāja un Andis Plakans padomē darbosies pirmo reizi. Piektā padomes locekle Ieva Kalderauska NEPLP tika ievēlēta 2020.gadā un viņas termiņš šajā amatā noslēgsies vēlāk.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka mediju vide vairs nekad nebūs tāda kā pirms pandēmijas un, ja mēs gribam aizsargāt savu informatīvo telpu un stiprus vietējos medijus, tad valstij ir jālīdzfinansē arī komercmediji un reģionālie mediji. Citādāk mūsu informatīvo telpu pārpludinās, pirmkārt, ar Krieviju saistīti mediji, otrkārt, globālie spēlētāji. Viņš arī atzīst, ka esam iekrituši nelielās lamatās, jo visu laiku uzsvars ir likts tieši uz satura attīstību. Taču tikpat svarīga ir mediju tehnoloģiskā attīstība. Ja netiks piešķirts valsts līdzfinansējums arī šim mērķim, tad pēc pieciem gadiem daudzi vietējie mediji tehnoloģiski būs bezcerīgi atpalikuši un nebūs vairs, kam radīt vietējo saturu.


No jauna ir apstiprināta lielākā daļa NEPLP sastāva. Kādi būs galvenie padomes uzdevumi nākamajā darbības periodā?

Gan es, gan mana vietniece Aurēlija Ieva Druviete, kandidējot uz šo amatu, teicām, ka mūsu programmas piedāvājums ir konsekventi un stingri turpināt esošo kursu. Arī ar jaunajiem kolēģiem esam pārrunājuši prioritātes, un tās paliek nemainīgas. Pats svarīgākais ir informatīvās telpas drošība un viss, ko tas ietver, - vietējo mediju stiprināšana, cīņa ar pirātismu, kas šobrīd izkristalizējas kā viens no būtiskākajiem padomes darba virzieniem, jo nelegālā satura patērēšana nodara reālus zaudējumus Latvijas medijiem, un tā ir faktiski no Latvijas medijiem izņemta nauda. Tāpat mēs vēlamies veikt kabeļoperatoru nozares pilnu auditu, jo tur ir ļoti daudz izaicinājumu un daudz lietu ir saglabājies vēl no 90.gadiem. Es gan te negribētu kritizēt šīs jomas uzņēmējus, bet kopumā nozare prasās pēc pilnvērtīga un dziļa audita.

Tāpat ir jāizveido pakalpojumu pēc pieprasījuma uzraudzības sistēma. Pirms diviem gadiem Latvijā bija reģistrēti vien daži pakalpojumi pēc pieprasījuma sniedzēji. Šobrīd mēs redzam, ka ir ļoti liels jaunpienācēju klāsts, un ir skaidrs, ka pēc diviem trīs gadiem tie būs līdzvērtīgi radio un televīzijām. Tas būtībā ir jauns elektronisko plašsaziņas līdzekļu veids, kas šobrīd ļoti strauji uzņem apgriezienus.

Tāpat nozīmīga ir starptautiskā sadarbība. Mēs būtībā divu gadu laikā esam kļuvuši par vienu no aktīvākajiem regulatoriem Eiropā sadarbības jautājumos, un citi regulatori prasa mums viedokli un lūdz dalīties ar pieredzi.

Tāpat starp prioritātēm jāmin mediju pratība, kas šobrīd ir NEPLP atbildība.

Daļa no NEPLP sastāva ir ievēlēta atkārtoti, daļa padomē ir jauni cilvēki. Kā pašlaik veicas ar sastrādāšanos, un vai viegli bija sadalīt atbildības jomas?

Jomas bija ļoti viegli sadalīt. Mēs katrs nosaucām jomas, ko gribētu pārvaldīt, un pusstundas laikā vienojāmies par to sadali. Viss notika ļoti koleģiāli. Jaunie kolēģi sāka strādāt 2.februārī, un es ļoti pozitīvi skatos uz mūsu sadarbību nākotnē.

Jāsaprot arī tas, ka, neraugoties uz funkciju paplašināšanos, NEPLP ilgstoši ir strādājusi nepilnā sastāvā. Vispirms no amata atkāpās Gunta Līdaka, pēc tam Dace Ķezbere, un mēs palikām trīs. Pēc tam tika ievēlēti divi jauni NEPLP locekļi, bet Jānis Eglītis tika ievelēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP). Tagad beidzot NEPLP ir pilnā sastāvā, un domāju, ka padome kļūs tikai stiprāka.

Kā vērtējat to, ka jūsu līdzšinējais kolēģis Patriks Grīva netika pārvēlēts?

Es personīgi to vērtēju kā lielu zaudējumu Latvijas informatīvajai telpai, Latvijas demokrātijai un Latvijas valstij. Taču tāds lēmums Saeimā tika pieņemts, un tas ir jārespektē.

Nu jau divus gadus dzīvojam pandēmijas apstākļos, un mediji vismaz tās sākuma periodā saskārās ar diezgan lielu reklāmas apjomu kritumu. Kāda situācija ir pašlaik? Vai elektronisko mediju vide ir pārdzīvojusi šoku, un tie mediji, kas cieta zaudējumus, atkopjas, vai arī ir sagaidāms, ka lielas finansiālas problēmas būs arī turpmāk?

Es domāju, ka mediju vide vairs nekad nebūs tāda kā pirms pandēmijas, tāpat kā tā vairs nekad nebija tāda, kā pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Ir jāsaprot, ka, ja mēs gribam aizsargāt savu informatīvo telpu un stiprus vietējos medijus, tad diemžēl valstij tie ir jālīdzfinansē. Latvija šobrīd ir viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā, kas tiešām sniedz atbalstu saviem medijiem, bet, ilgtermiņā skatoties, tas, protams, ir nepietiekami. Ja mēs runājam pavisam godīgi, tad, ja valsts nelīdzfinansētu medijus, mums būtu tikai izklaides saturs un daudzi mediji vienkārši nevarētu izdzīvot. Tie paši kanāli, kas ir TV bezmaksas apraidē. Es zinu, ka ir daudz cilvēku, kas uzskata, ka tie ir lieki, bet patiesībā tas ir viens no informatīvās telpas stūrakmeņiem, jo šie mediji nodrošina viedokļu daudzveidību, tā ir vieta, kur jaunie žurnālisti var augt un attīstīties, tie ir mediji, kas saglabās arhīvus par to, kas notiek Latvijā. Piemēram, lielākā mediju grupa "All media" nerada tik daudz vietējā satura, cik rada šie TV bezmaksas apraidē esošie mediji, un tieši vietējais saturs arī ir pats būtiskākais. Es uzdrošinos teikt, ka citādi vairāk nekā puses vietējā satura, kas šobrīd elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos tiek radīts ārpus sabiedriskajiem medijiem, vienkārši nebūtu. Kā piemēru minēšu to, ka virknē radiostaciju daudzi tiešām brīnišķīgi un klausītāju klausīti raidījumi bez valsts līdzfinansējuma vienkārši tiktu slēgti. Tādēļ visiem ir jāsaprot, ka, ja mēs gribam stiprus medijus, valstij tie būs jādotē.

Manuprāt, mēs esam arī iekrituši tādās nelielās lamatās, jo visu laiku uzsvars ir likts tieši uz satura attīstību. Taču attīstīt tikai saturu ir ļoti tuvredzīgi, jo tikpat svarīga ir mediju tehnoloģiskā attīstība. Ja netiks piešķirts valsts līdzfinansējums arī šim mērķim, tad pēc pieciem gadiem daudzi vietējie mediji tehnoloģiski būs bezcerīgi atpalikuši un nebūs vairs, kam to saturu radīt. Līdz ar to uz mediju attīstību ir jāskatās ļoti kompleksi un paralēli saturam ir jāattīsta arī tehnoloģijas un kapacitāte. Viens no soļiem, kas ir izdevies, - NEPLP šogad savā budžetā izcīnīja pusmiljonu eiro tieši komerciālo mediju kapacitātes stiprināšanai. Konkurss tiks izsludināts vasarā, un komerciālajiem medijiem būs iespēja pieteikties uz finansējumu tehnoloģiju attīstībai. Mēs arī plānojam šo programmu nākotnē paplašināt un paralēli satura attīstībai palīdzēt medijiem attīstīties digitāli. Kā piemēru varu minēt lietotnes. Ja paskatāmies uz vadošajām mediju grupām, tad ļoti spēcīga lietotne ir, piemēram, EHR, bet citām mediju grupām šīs lietotnes nav tik spēcīgas. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam reāli konkurēt ar tādiem globāliem spēlētājiem kā "Spotify".

Kā pašlaik izskatās ar valsts amatpersonu gatavību iestāties par šādu līdzfinansējumu? Katru gadu Saeimā ir diezgan asas diskusijas jau par to naudu, kas piešķirama sabiedriskajiem medijiem. Kā būs ar lielāku finansējumu vēl arī komercmedijiem?

Mēs pašlaik runājam par mūsu valsts drošību. Sabiedriskajiem medijiem šobrīd ir tik liels finansējums, kāds nav bijis nekad, un ir notikusi iziešana no reklāmas tirgus ar ļoti cienījamu finansējuma piešķiršanu. Sabiedriskie mediji nekad nav bijuši tik stipri un labi finansēti kā šobrīd. Mēs arī vairs nevaram runāt par katastrofālu atpalicību, skatoties Eiropas līmenī. Bet valstij ir jāsaprot, ka, ja netiks atbalstīti komercmediji, mūsu informatīvo telpu pārpludinās, pirmkārt, ar Krieviju saistīti mediji, otrkārt, globālie spēlētāji un vietējā satura nebūs. Sabiedriskie mediji ir tikai viena daļa no visas lielās mediju ekosistēmas. Ir jāatbalsta arī komercmediji, arī reģionālie mediji. Latvijas mediju sistēmas spēks ir daudzveidība un tas, ka mediji ir ļoti dažādi. Ja šī daudzveidība mazināsies, tad šo vietu aizņems manis nosauktie, ar Krieviju saistītie mediji un globālie spēlētāji.

Par ko liecina līdzšinējās sarunas ar finansējuma piešķīrējiem?

Covid-19 krīzes laikā citas Baltijas valstis mūs varēja apskaust par to, cik ātri finansējums tika piešķirts medijiem. Naudas vienmēr ir nepietiekami, un ir jādara viss, lai tā nebūtu, bet ar katru gadu šīs summas nedaudz aug. Man nav pieredzes ar iepriekšējām valdībām, bet par to, ka šai koalīcijai ir izpratne par mediju jautājumiem, šaubu nav.

Eiropas Savienības līmenī jau ilgstoši norisinās sarunas par digitālo nodokli, kas varētu mainīt spēles noteikumus arī mediju vidē. Kā jūs redzat Latvijas lomu šajos procesos, un vai ir iespējams šādu nodokli ieviest valstij individuāli?

Individuālā līmenī to nav iespējams izdarīt, to var izdarīt tikai tad, ja lēmums tiek pieņemts Eiropas Savienībā. Par to ir ļoti daudz runāts arī Latvijā, un Kultūras ministrija ir aktīvi šajā procesā iesaistīta. Latvija var bloķēties kopā ar citām mazajām valstīm un censties virzīt savu pozīciju, bet, ja tas netiks pieņemts Eiropas Savienības līmenī, tad tas vienkārši nav iespējams. Diemžēl tāda ir realitāte.

Arvien lielāka loma ir "Netflix", "Disney" un līdzīgām platformām. Vai Latvijas medijiem ir reāli ar tām konkurēt, vai drīzāk jāmeklē sava niša?

Mediji ir ļoti dažādi, un mēs situāciju nevaram vispārināt. Ir mediji, piemēram, radio segmentā, kuriem nemaz nav jāapsteidz "Spotify", lai sekmīgi konkurētu par auditoriju. Var būt mazs nišas spēlētājs, bet veiksmīgs gan no biznesa, gan arī no piesaistītās auditorijas viedokļa. Tādēļ es domāju, ka radio segmentā ir ļoti liels potenciāls arī vietējiem medijiem gan konkurēt, gan kaut kādos segmentos pat varbūt apsteigt globālos spēlētājus. Piemēram, ja runājam par latviešu mūziku, tad mēs pilnīgi noteikti varam būt priekšā tam, ko piedāvā "Spotify".

Savukārt, ja mēs runājam par televīziju un izklaides saturu, diemžēl situācija ir tāda, ka izklaides segmentā viņi pārņem tirgu. Tur konkurence ir un būs daudz sīvāka. Tas, ko mēs varam darīt, ir radīt savu saturu. Ja nebūs mūsu pašu satura, tad televīzijas rādīs tikai seriālus, filmas un neglābjami zaudēs "Netflix" un līdzīgām platformām. Līdz ar to, ja mēs gribam saglabāt savu kultūrtelpu un informatīvās telpas drošību, tad ir jāgulda nauda vietējos medijos.

Turklāt kļūdaini ir domāt, ka jāatbalsta tikai informatīvi analītiskais saturs. Cilvēks nevar visu laiku skatīties ziņas un izmeklējošus raidījumus. Cilvēks vēlas dažādu saturu - izklaides, kultūras un sporta saturs ir tikpat nozīmīgs. Jā, ziņu un informatīvajam saturam jābūt ļoti svarīgam, bet nedrīkst aizmirst par dažādību.

Svarīgs būtu tikai saturs latviešu valodā, vai arī jādomā par saturu mazākumtautību valodās?

NEPLP pozīcija pēdējos gadus ir bijusi tāda, ka valstij šobrīd nav jāiegulda līdzekļi mazākumtautību saturā komercmediju vidē. Savukārt vieta, kur tas var attīstīties, ir sabiedriskie mediji. Mēs arī redzam, ka Latvijas Radio 4 ir pirmajā vietā, ja mēs runājam par tādu nišu kā informatīvi analītiskie raidījumi mazākumtautību iedzīvotājiem. Tas ir ļoti veiksmīgs projekts, kas ļoti labi sasniedz savu auditoriju.

Ja mēs runājam par LTV7, tad diemžēl mazākumtautību satura reitingi bija katastrofāli zemi. Piemēram, Alekseja Dundas raidījums "Punkti uz i" sasniedza aptuveni 4000 skatītāju auditoriju, no kuriem aptuveni puse bija latvieši. Tātad būtībā par teju pusmiljonu eiro tika pirkta 2000 mazākumtautību skatītāju uzmanība. Jā, ziņas skatījās nedaudz vairāk kā 20 000 skatītāju, bet arī tas ir nepietiekami. Tādēļ ir izveidota mazākumtautību platforma, kura šobrīd darbojas daudz veiksmīgāk nekā LTV7 projekts. Tas ir ceļš, kā attīstīt mazākumtautību saturu caur sabiedriskajiem medijiem. Ir jāsaprot, ka ļoti liela daļa mazākumtautību iedzīvotāju dzīvo Latvijai naidīgas valsts informatīvajā telpā. Tādēļ tieši tas ir veids, kā šos iedzīvotājus sasniegt ar uzticamu un pārbaudītu informāciju un valstij būtu jāstiprina mazākumtautību platforma. Citu ceļu es neredzu.

Kādas ir jūsu cerības attiecībā uz jauno kabeļtelevīzijas kanālu, kas top tieši mazākumtautību auditorijai?

Es negribētu to komentēt, jo šobrīd Latvijas Televīzija mums ir iesniegusi dokumentus apraides atļaujas saņemšanai un tie ir izskatīšanas stadijā. No manas puses nebūtu korekti to pašlaik komentēt. Mēs esam konsultējušies arī ar nozari, un ir pilnīgi skaidrs, ka, ja šāds kanāls būtu, tas nebūtu tā saucamajā "must carry" statusā jeb obligāti jāņem visiem kabeļoperatoriem. Bet, ja Latvijas Televīzija un SEPLP redz, ka viņi vēlas konkurēt kabeļoperatoru tirgū, tad tas ir viņu redzējums. Mēs šobrīd vērtējam iesniegtos dokumentus.

Kāda ir situācija regulācijas jomā pēc SEPLP izveidošanas? Jums ir atbrīvojusies kapacitāte citām lietām, vai arī pašlaik tirgus ir mākslīgi sadalīts un tas traucē?

Šīs izmaiņas bija nepieciešamas. Iepriekš tomēr likumā bija iestrādāts pilnīgi reāls interešu konflikts, jo vienas dienas laikā NEPLP varēja pieņemt lēmumu par sabiedrisko mediju administratīvu sodīšanu par likuma pārkāpumiem un tajā pašā dienā iet uz Ministru kabinetu un prasīt līdzekļus sabiedriskajiem medijiem. Tas bija jāizbeidz.

Šobrīd SEPLP likumā ir ļoti konkrēti noteiktas funkcijas. Jāsaprot, ka SEPLP nav regulators. Viņi ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāji. Savukārt NEPLP ir tirgus un nozares regulators. Šobrīd mūsu acīs LTV ir tieši tāds pats medijs kā TV3 vai "SkaTVis" Ventspilī. Līdz ar to tirgus regulācija var notikt daudz jēgpilnāk.

Ir gan izskanējušas ziņas, ka NEPLP ir samazinājies darba apjoms, bet es tās gribētu saukt par viltus ziņām. Te ir jāatceras, ka, pārņemot jauno Eiropas Savienības Audiovizuālo direktīvu, NEPLP funkcijas faktiski tika dubultotas. Pēc noklusējuma principa šīs funkcijas mēs sākām īstenot pēc SEPLP izveides, kad sabiedrisko mediju pārraudzība tika nodota viņiem, citādi šo darba apjomu fiziski nebija iespējams veikt. Tādēļ pašlaik mēs daudz pilnvērtīgāk varam pievērsties pakalpojuma pēc pieprasījuma sistēmas izveidei, mēs varam veltīt laiku kabeļoperatoru nozares auditam.

Tad starp NEPLP un SEPLP nav "rīvēšanās" par to, kurš ko darīs?

Manuprāt, likumā viss ir ļoti skaidri noteikts - SEPLP ir kapitāldaļu turētāji, mēs esam regulators.

Kā vērtējat Latgales mediju satura attīstībai izveidotās programmas ietvaros paveikto, un vai tai ir jābūt ilgtermiņa programmai?

Es domāju, ka jā. Tas, ka tai līdzekļu nebija pietiekami, ir pirmais aspekts, kas jāpiemin, bet, bez šaubām, šī programma ir jāturpina, jo tā ir iespēja uzrunāt Latgales iedzīvotājus ar valstij lojālu saturu. Ar lojālu saturu es domāju tādu, kas neapšauba Latvijas pastāvēšanas pamatus. Mēs zinām, ka Latgalē Krievijas informatīvā ietekme iespējams ir daudzkārt lielāka nekā citos Latvijas reģionos, tādēļ šī programma būtu jāpaplašina un jāstiprina. Mēs arī redzam, ka Latgalē atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, piemēram, ir ļoti spēcīgas vietējās radiostacijas un šos medijus stiprināt un attīstīt noteikti būtu valsts pienākums. Vienlaikus šobrīd NEPLP vairs neadministrē šo naudu, un mēs varam sniegt konsultācijas vai ieteikumus, bet mēs vairs nevaram aktīvi rīkoties, šos līdzekļus piešķirot.

Vai mēs varam uzskatīt, ka, piemēram, "ReTV" ir reģionālo mediju veiksmes stāsts, ko vajadzētu mēģināt atkārtot arī citos reģionos?

"ReTV" ir veiksmes stāsts, jo bez šī projekta daudzi reģionālie mediji vienkārši nespētu eksistēt, jo "ReTV" ir kā cepure, kas tos satur kopā. Es tiešām uzskatu, ka reģionālie mediji ir ļoti svarīgi. Būsim godīgi, ja nebūtu tāda "ReTV", kas veido novadu ziņas arī LTV, tad reģionālā satura daudzos medijos nebūtu vispār vai tas būtu tad, ja tur ir noticis tiešām kaut kas liels. Savukārt par reģionu ikdienu informācija būtu daudz nepieejamāka. Valstij ir jādotē reģionālie mediji un jāpalīdz tiem, jo svarīgi ir saglabāt informatīvās telpas daudzveidību. Mēs nedrīkstam pieļaut tās sašaurināšanos.

Jau minējāt, ka viena no prioritātēm būs nelegālā satura izplatīšanas apkarošana. Kādas pašlaik ir tendences un kurā sektorā ir lielākā daļa nelegālā satura?

Pašlaik pamatā tās ir ar Krieviju saistītas interneta lapas. Pagājušajā gadā mēs esam bloķējuši vairāk nekā 400 domēna vārdus tieši pirātiskām lapām. Šobrīd sadarbībā ar Kultūras ministriju un biedrību "Par legālu saturu" izstrādes noslēguma fāzē ir ļoti plaši grozījumi vairākos likumos, kas paredzēs paplašināt NEPLP iespējas cīnīties ar pirātismu, ļaujot mums bloķēt ne tikai tās lapas, kurās ir televīzijas saturs, bet arī tās lapas, kurās ir filmas, audio grāmatas, mūzika. Līdz ar to mūsu iespējas būs daudz lielākas.

Mēs tikko esam veikuši apjomīgāko pētījumu Latvijas vēsturē par nelegālā satura izmantošanu un paradumiem. Februāra beigās vai marta sākumā ar šī pētījuma rezultātiem tiks iepazīstināta arī sabiedrība, bet tas, ko es varu pateikt, ka rezultāti ir graujoši gan par to, cik daudz cilvēku patērē šo nelegālo saturu, gan par to, cik astronomiski lieli zaudējumi tiek nodarīti Latvijas tautsaimniecībai šī nelegālā segmenta dēļ. Līdz ar to es domāju, ka pilnīgi noteikti ir jāveic šīs izmaiņas likumos, un NEPLP arī šogad plāno veikt apjomīgu izglītojošu kampaņu par to, kādu postu nodara šāda nelegāla satura lietošana. Tikai bloķējot lapas, jau neko nevar panākt, jo šis pats pētījums arī parāda to, ka cilvēki nesaprot, ka tas ir kaut kas nelegāls, lai gan realitātē tiek zagta nauda no medijiem. Tādēļ izglītojošais darbs kopā ar ļoti asu vēršanos pret pašām lapām divu trīs gadu perspektīvā var dot rezultātus.

Vai vēršanās pret šīm lapām nav arī nedaudz cīņa ar vējdzirnavām? Piemēram, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pieredze ar nelicencētu azartspēļu vietņu bloķēšanu liecina, ka, slēdzot pieeju vietnei ar domēnu "x", nākamajā dienā parādās domēns "x1" utt.

Mums šobrīd ir tiesības bloķēt arī spoguļlapas. Protams, pirāti nesnauž un meklē visādus variantus, bet ar kaut ko ir jāsāk. Es domāju, ka šobrīd tas, ko mēs esam izdarījuši, ir bijis pietiekami efektīvs, jo vairākas vadošās pirātu lapas Latvijā vairs nav pieejamas. Taču, ja nebūs arī skaidrojošā un izglītojošā darba, nekas nemainīsies.

Kā vispār Latvija izskatās Eiropas kontekstā? Vai Latvijas iedzīvotājs ir gatavs maksāt par mediju radīto saturu?

Nelegālā satura patēriņa ziņā mēs esam vieni no Eiropas līderiem. Situācija ir tiešām traģiska, tādēļ es vēlreiz uzsveru, ka tai ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm, jo tas reāli nodara zaudējumus - turklāt ne tikai medijiem, bet arī visai tautsaimniecībai, jo tie ir neiegūtie nodokļi.

Ja mēs Eiropu sadalām sīkāk, tad tā ir izteikta Latvijas problēma, vai arī mēs runājam par šo nosacīto postpadomju telpas teritoriju, kur ir ar mums salīdzināma iedzīvotāju maksātspēja un varbūt arī vēsturiski veidojušies paradumi?

Es domāju, ka tam nav īstas korelācijas ar maksātspēju. Tā drīzāk ir izpratne par to, kas ir legāls un kas ir nelegāls. Es domāju, tā ir bijusi sistēmiska problēma, kas kaut kad sen atpakaļ tika pieļauta, un tas kā sniega bumbas efekts arī ir aizgājis tālāk.

Protams, var teikt, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, vai tas jau ir nokavēts, bet es domāju, ka, ja tu kādā brīdī apzinies būtisku problēmu un sāc risināt situāciju, to ir iespējams mainīt.

Iepriekš tika bloķēti vairāki TV kanāli, kuru diskusiju vai informatīvajos raidījumos izskanēja visai interesanti apgalvojumi par Latviju un Baltijas valstīm. Kad tagad pētījāt, ko cilvēki nelegāli patērē, vai tur ir arī šāds Latvijai nedraudzīgs saturs vai pārsvarā tās ir filmas, izklaidējoši šovi?

Proporcijas starp saturu, ko cilvēki patērē, ir diezgan līdzīgas. Tomēr tas, kas ir jāsaprot, ja runājam par Krievijas propagandu, tad tā pamatā nav ziņu un informatīvajos raidījumos, bet filmās un izklaides šovos. Tieši caur izklaides saturu arī pamatā visi šie vēstījumi tiek nodoti. Piemēram, Krievijas seriāls par labo milici, kurš cīnās, atmasko noziedzību, liek cietumā slepkavas, un kādā epizodē izrādās, ka viņš 90.gadu sākumā Rīgā ir piedalījies Iekšlietu ministrijas atbrīvošanā no "fašistiem" un bijis Rīgas omonietis. Visi šie vēstījumi tā tiek nodoti, un jāsaprot, ka tieši izklaides saturs arī ir pats bīstamākais. Tas, ka Vladimirs Solovjovs vai Vladimirs Žirinovskis, vai Jevgeņijs Popovs runā savus neslēpti Krievijas šovinisma garā ieturētos vēstījums, tāpat visiem ir skaidrs, bet pamatā tos var nodot, skatoties seriālu par labo milici.

Vai jūs arī esat pētījuši, cik lielā mērā nedraudzīgs saturs ir pieejams ne tikai dažādās nelegālās vietnēs, bet arī pilnīgi legālās, jo teju visiem televīzijas kanāliem vai raidījumiem ir arī savi konti "YouTube" un līdzīgās platformās?

Tā diemžēl ir liela problēma.

Pērn oktobrī tika anulēta apraides atļauja "Pirmajam Baltijas kanālam", pirms tam vēl virknei kanālu. Vai pašlaik NEPLP pastiprināti monitorē vēl kādus kanālus un vai varētu sekot līdzīgi lēmumi?

Mums ir monitoringa plāns, bet mēs izlases kārtībā monitorējam praktiski visus medijus. Pastiprināti ir monitorēts "Rossija 24", kas ir viens no populārākajiem ar Krieviju saistītajiem kanāliem, lai gan tas nav Krievijas, bet Francijas kanāls. Tāpat kā "RTR Rossija" ir Zviedrijas kanāls.

Jau minējāt, ka pie NEPLP pēc padoma vēršas arī citu valstu regulatori. Tas nozīmē, ka šiem, ar Krieviju saistītajiem, kanāliem pastiprinātu uzmanību sāk pievērst arī citās Eiropas valstīs?

Ar Eiropas Savienības dalībvalstu izpratnes veicināšanu varbūt ir gājis lēnāk, un ne vienmēr mēs esam sastapušies ar pilnīgu izpratni par to, cik svarīga Latvijai ir informatīvā telpa un cik lielu kaitējumu nodara šāds Latvijai naidīgas valsts naratīvs, bet es domāju, ka šobrīd ir sākušās nopietnas pārmaiņas Eiropas Savienības dalībvalstu izpratnē. Mēs varam cerēt, ka kaut kas mainīsies, bet mums ir jāvēro situācija.

Jūs minējāt, ka būs arī kabeļtelevīziju audits. Kas, jūsuprāt, tur nav kārtībā?

Es domāju, ka šobrīd līdz galam nav skaidrs, kā šī nozare funkcionē un vai šajā sistēmā pilnīgi viss notiek legāli. Tādēļ mēs vēlamies arī veikt auditu, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par to, kas tur notiek. Ja viss būs kārtībā, tad tā būs ļoti laba ziņa, bet dažreiz šādas pārbaudes ir nepieciešamas.

Vai jums ar kabeļtelevīziju operatoriem vairs nav domstarpību par to, kādi TV kanāli tiek piedāvāti? Iepriekš to pašu RTR daži nebūt nesteidzās izņemt no savām paketēm.

NEPLP nevar ietekmēt to, kādas programmas piedāvā privāti komersanti. Tādēļ no manas puses nebūtu korekti to komentēt.

Vienlaikus kanāli ar Latvijai nedraudzīgu saturu piedāvājumā ir bijuši, un viens - "Rossija RTR" - 15.februārī atgriezīsies, jo beigsies gada termiņš, uz kuru tas bija izslēgts no retranslēto programmu saraksta. 15.februārī mēs atsāksim šo kanālu monitorēt, un, ja tur būs pārkāpumi, tad atkārtots sods būs daudz bargāks nekā pirmais, kas bija viens gads.

Kā nākotnē būtu jāmainās elektronisko mediju uzraudzībai, ņemot vērā, ka tehnoloģijas mainās teju pa dienām un parādās ļoti daudz dažādu jaunu iespēju?

Tehnoloģijas attīstās, attīstās šie paši pakalpojumi pēc pieprasījuma, un ir skaidrs, ka tirgus mainīsies. Vienlaikus nekur nepazudīs arī lineārā televīzija un klasiskais radio. Piemēram, runas par klasiskā radio norietu vispār ir ļoti pārspīlētas, un tas ir spēcīgs medijs. Taču klasiskajiem medijiem klāt nāks aizvien jauni un jauni spēlētāji. Diemžēl ne vienmēr uzraugu, arī NEPLP, resursi tiek palielināti, lai mēs varētu tam visam tik efektīvi, kā gribētos, tikt līdzi.

Jau minējāt, ka medijiem ir nepieciešami ieguldījumi tehnoloģiskajā attīstībā. Kā ar NEPLP?

Es domāju, ka mēs šobrīd tiekam līdzi izmaiņām, kuras notiek nozarē, jo tika dubultota arī summa, kuru mums piešķīra monitoringa rīka iegādei, un kopš pagājušā gada mums ir tieši divas reizes jaudīgāks rīks un mūsu iespējas ir kļuvušas daudz plašākas. Tādēļ es šobrīd tādu risku, ka mēs netiksim līdzi, neredzu.

Ar kādām aktualitātēm elektronisko mediju uzraudzībā būs jārēķinās nākotnē? Piemēram, jau minējāt pakalpojumus pēc pieprasījuma.

Šobrīd mēs nespējam efektīvi kontrolēt šos pakalpojumus pēc pieprasījuma, jo tie vienkārši netiek reģistrēti. Saeimas Nacionālās drošības komisija ir iesniegusi likuma grozījumus, kas ļaus NEPLP, līdzīgi kā pirātu lapas, bloķēt arī tādas interneta lapas, kas atbilst pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm, bet nereģistrējas. Mūsu mērķis ir piespiest reģistrēties.

Minēšu "Brīvvalsts TV" piemēru. Vienīgais, ko NEPLP pašlaik var izdarīt, ir uzlikt 700 eiro sodu fiziskai personai, jo viņi vienkārši atsakās reģistrēties, lai gan tas ir klasisks pakalpojums pēc pieprasījuma gadījums. Veicot izmaiņas likumā un piespiežot reģistrēties visiem pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem, mēs padarīsim viņus par līdzvērtīgiem spēlētājiem radio un televīzijas kanāliem un piespiedīsim pakļauties Latvijas likumdošanai, jo šobrīd viņi ir ārpus likuma un tas nav pareizi.

Saistītās ziņas

NEPLP priekšsēdētāja amatu saglabā Ivars Āboliņš, priekšsēdētāja vietnieces - Aurēlija Ieva Druviete
NEPLP anulē apraides atļauju programmai "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija" 2
NEPLP būs tiesības ierobežot piekļuvi mājaslapām, kuras veic nelikumīgu retranslāciju

Jums ir arī aplēses, cik pašlaik Latvijā ir visdažādākā veida podkāstu, interneta televīziju vietņu?

Uz šo jautājumu pašlaik es nevaru atbildēt, jo, kā jau minēju, ir tikai uzsākts darbs pie pakalpojumu pēc pieprasījuma uzraudzības sistēmas izveides. Šajā darbā mēs nedrīkstam kļūdīties, jo, ja mēs tagad pieļausim kaut kādu kļūdu pašā saknē, tad pēc tam to būs grūti mainīt. Šai sistēmai ir jābūt ļoti pārdomātai.

Ja mēs skatāmies uz NEPLP tagadējā darbības termiņa beigām pēc pieciem gadiem, vai radio un televīzijas auditoriju lejupslīde varētu sasniegt zemāko punktu un apstāties vai pat atsākt pieaugt?

Diemžēl klasiskajai lineārajai televīzijai auditorijas daļa turpinās kristies. Par to es nešaubos, jo ir acīm redzams, ka ļoti daudzi cilvēki skatās šo saturu kā pakalpojumu pēc pieprasījuma jeb izvēlas citus šī satura patēriņa veidus. Tādēļ nevar teikt, ka televīzijas saturs būtu kļuvis mazāk interesants vai pieprasīts, bet tas netiek patērēts caur klasisko televīziju, un tur to patērēs aizvien mazāk.

Arī radio auditorijas daļa kritīsies, bet tas notiks daudz lēnāk un radio lielus satricinājumus nepiedzīvos.

Citi šobrīd lasa

Eksperts: "Rīgas satiksmes" jaunais logo piemērots adīšanas uzņēmumam 8
FOTO: ko Latvijā dara Holivudas aktrise Kristena Stjuarte?
"Trakais kuces dēls!": Baidens neslēpj savu nicinājumu pret Kremļa saimnieku 1
Pievienot komentāru