"Viņš vienmēr ir palīdzējis savai komandai" - Artūra Šilova vecvecāki atceras, kā veduši viņu uz treniņiem

Pēc 10 gadu pārtraukuma Irina un Aleksandrs Šilovi atkal ieradās ledus arēnā Ventspilī. Tieši uz šejieni vecāko no pieciem mazbērniem, Artūru Šilovu, viņi katru dienu veda uz treniņiem, bieži vien pa divām reizēm dienā. Viņš sācis nodarboties ar hokeju bērnudārzā, četru gadu vecumā.

Irina un Aleksandrs kopā ir jau 44 gadus. Artūra Šilova vecmāmiņa paveikusi lielu darbu, gatavojot vārtsargu lielajam sportam. Kamēr dēls un vedekla mācījās, viņa veda mazdēlu uz treniņiem.

"Visas sacīkstes, visas spēles, es biju ar viņu visur. Sākumā viņš bija uzbrucējs, tad mums radās problēmas, un nolēmām izmēģināt vārtsarga lomu. Ne daudzi puiši ir vārtsargi. Un viņš ir malacis. Viņš vienmēr ir palīdzējis savai komandai," saka vecmāmiņa Irina Šilova.

Viņa ļoti pārdzīvo par mazdēlu: "Man aiz sienas skaļi kliedz jauns līdzjutēju pāris, blakus kliedz vīrs. Nevaru kliegt, sirds neiztur. Gadi jau neļauj. Es tā uztraucos. Es dodu priekšroku atkārtojumiem. Tad var visu mierīgi skatīties."

Vectēvs Aleksandrs Šilovs dalās atmiņās: "Nekad neesam viņu lamājuši par kļūdām. Ja viņš kaut ko nav izdarījis, vai zaudējis, vai slikti nospēlējis. Padomā, šodien esi zaudējis, bet rīt vinnēsi! Domāju, ka tā mums izdevās saglabāt viņa vēlmi spēlēt. Lai nesalūztu. Tā notiek: ja ir liels spiediens no vecāku puses, tad bērns domā – kāpēc man to vajag!?"

Bērnībā Artūrs nodarbojies ne tikai ar hokeju, bet arī ar dejām un angļu valodu. Nācās visu apvienot ar mācībām. Vecmāmiņa, demonstrējot vecākā mazdēla fotogrāfijas, atzīst, ka ir ļoti priecīga, ka Artūrs ir vārtsargs. Šādi ķivere aizsedz viņa seju, pasargājot no sitieniem, skaidro mīlošie vecvecāki.

Šilovi noskatījās, kā līdzjutēji viņu mazdēlu sagaidījuši Rīgā, un būs priecīgi viņu drīzumā redzēt Ventspilī.