Labs ēdiens, taču netīras istabas – mūsu Ketija Birzule stāsta par realitāti Rio olimpiskajā ciematiņā
Sportistu labklājības nodrošināšana ir viens no Olimpisko spēļu rīkotājvalsts galvenajiem uzdevumiem, taču, spriežot pēc dažu atlētu teiktā, Brazīlija ne īpaši labi tiek ar to galā. Latviešu burātāja Ketija Birzule, sarunā ar Kasjauns.lv atklāj, ka nepatīkamas ainas un acīmredzamas nepilnības Rio olimpiskajā ciematiņā atklājušās jau tūlīt pēc ierašanās.
Šaubas un neglaimojošas prognozes par 2016.gada Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, Brazīlijā virmoja jau labu laiku pirms to atklāšanas. Bažas par Dienvidamerikas valstī izplatītajām slimībām, policijas protestiem un valsts finansiālajām problēmām izteica kā vietējie, tā arī speciālisti no malas. Tā piemēram Brazīlijas pētījumu institūta „Datafolha” publicētie aptaujas dati rāda, ka 50% valsts iedzīvotāju bija pret 2016.gada Olimpisko spēļu rīkošanu Rio, paužot, ka apjomīgais starptautiskais sporta notikums nesīs vairāk slikta nekā laba. Vēl pirms oficiālās spēļu atklāšanas ceremonijas neviennozīmīgi viedokļi un tostarp arī kritika, nāca arī no atsevišķiem sportistiem, kuri jau bija apmetušies speciāli izbūvētajā olimpiskajā ciematiņā.
Netīras telpas un cūcīgi strādnieki
17 gadus vecā latviešu burātāja Ketija Birzule atklāj, ka sportistiem paredzētajos apartamentos nav trūcis nepatīkamu pārsteigumu un nepilnības bijušas redzamas vien paverot durvis. Nepatīkams gaiss, netīrība un neparedzami viesi – strādnieki, kuri, veicot dažādus labošanas darbus, piecūkojuši sportistu dzīvojamās telpas un nozuduši. „Ienākot istabiņā, pirmajā brīdī bija neliels šoks – grīdas netīras, logi netīri, istaba nelāgi smako un šķiet, ka ir arī nedaudz mitra. Turpinot šeit dzīvot, ievēroju, ka meistari ik pa laikam nāk un kaut ko remontē. Tiesa gan, ienāk, kaut ko palabo un aiz sevis atstāj izdzertas pudeles un nesaslaucītu grīdu. Pašā sākumā bija siltais ūdens, taču tad uz kādu brīdi pazuda un šobrīd ir atkal parādījies,” stāsta Ketija. It kā ar to vēl nebūtu pietiekami, istabiņu kopēji, kuru pienākums ir uzturēt tīrību, uz pāris dienām esot nozuduši vispār. Dienām ejot, Ketija gan novērojusi, ka viss iekustas un palēnām tiek savests kārtībā.
Ūdenī peld dažādi sadzīves atkritumi
Spriežot pēc Ketijas teiktā, ciematiņa teritorijā darbojas arī brīvprātīgie. Šie cilvēki visbiežāk esot atsaucīgi un laipni, taču gadoties arī pa kādam, kurš izrāda neapmierinātību. Visai problemātiska, taču, pēc Ketijas domām, arī interesanta ir situācija ar burāšanas sacensību norises vietu. Viņas novērojumi liecina, ka, lai arī organizatori cenšas ieviest kārtību, atkritumi burāšanas ūdeņos un to tuvumā bijuši redzami vēl pavisam nesen. „Līdz manam burāšanas klubam „Marina De Gloria” ir jābrauc ar autobusu, kurš dažkārt iet pēc „Brazīlijas laika” – kad grib tad izbrauc un ne vienmēr norādītajā laikā. Burāšanas klubā viss apmierina, tiesa gan rampa jahtu burātājiem bija nolūzusi. Cerams, ka salabos, jo mums var nākties to izmantot gadījumā, ja būs lieli viļņi un straumes,” stāsta sportiste, „Pirmajās dienās krasta zona nebija pilnībā satīrīta, taču tagad jau ir.
Ūdenī gan peld visādi atkritumi – plastmasas maisiņi, spaiņi, koka atlūzas, higiēnas preces un daudz kas cits, taču, šķiet, ka tas netraucē šeit dzīvot arī dzīvniekiem – ūdens bruņurupučus un zivis esmu redzējusi.” Pati akvatorija, jeb burāšanai paredzētā ūdens teritorija esot gana sarežģīta – to raksturo straumes, viļņi, brāzmains vējš un kalnains reljefs.
Labs ēdiens un saulainas pludmales
Taču Rio organizētajās spēlēs netrūkst arī labā un patīkamā. Negaidītus prieka mirkļus sportistiem spējis sagatavot viens no lielajiem Rio Olimpisko spēļu sponsoriem „Samsung”, dāvājot jaunus, īpaša izlaiduma viedtālruņus: Mums uzdāvināja jaunus „s7 Edge Olympic Edition” telefonus un austiņas komplektā. Tas patiešām ir patīkams pārsteigums, jo telefons ir labs! Prieks arī par to, ka ciematā ir liela sporta un trenažieru zāle, kas strādā visu diennakti, turklāt ir pieejama poliklīnika, kur iespējams veikt visādas pārbaudes. Arī ēdnīca strādā bez pārtraukuma un ēdināšana patiešām apmierina! Vienīgais, kas pietrūkst ir mūsu pašu latviešu rupjmaizīte,” atzīst latviešu burātāja.
„Nevar jau pilnībā kritizēt organizatoru darbu – vienmēr var gribēt labāk, taču cilvēki cenšas. Pa naktīm gan varētu būt klusāks. Blakus ir šoseja un naktīs ir dzirdams, kā veic remontdarbus,” kopumā spriež Ketija. „Attiecībā pret Riodežaneiro pilsētu jāsaka, ka nekādas nekārtības pati neesmu redzējusi, ir daudz policistu un armijas cilvēku, taču nekādu starpgadījumu nav. visā visumā man viss patīk – saule spīd, vējš pūš un pludmale ar gaišām smiltīm arī ir! Tas ir tas, ko burātājiem vajag. Vēl varu piebilst, ka burājot redzam kā paceļas lidmašīnas, kas ir ļoti interesanti!” iespaidos dalās sportiste.
