Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Mēs, redzot citu cilvēku ciešanas un uztverot to kā apdraudējumu, it kā inficējamies – sākam šo pieredzi, šos secinājumus pārnest uz savu dzīvi, uz savu nākotni. (Foto: Shutterstock)

Gāžas virsū daudz biedējošu ziņu. Kā izturēt informatīvo stresu, iesaka psiholoģe

Dzīvesstils
2023. gada 5. decembrī 07:29 2023. gada 5. decembrī 07:29
  Jauns.lv
Informatīvais stress rodas no uztveramās informācijas pārslodzes. Šobrīd, kad ikdienā jau ilgstoši saskaramies ar negatīvas un biedējošas informācijas lavīnu, tas mūs ietekmē pastiprināti, raksta Lsm.lv. Turklāt smadzenes ir iekārtotas tā, ka pievērš lielāku uzmanību tieši negatīvajām ziņām.

Lai izvairītos no hroniska stresa simptomiem, jāierobežo ziņu plūsma, ko saņemam, īpaši – vizuālās informācijas, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe Marina Brice, ziņo Lsm.lv.

Virsrakstu trauksme


Pēdējā laikā informatīvais stress visbiežāk tiek pieminēts, runājot par informācijas plūdiem, par ziņu un notikumu pārbagātību, ar kuru saskaramies ikdienā. 

"Diemžēl tieši ar negatīvas un biedējošas informācijas lavīnu, kas saistīta ar ekoloģiju, nacionāliem konfliktiem, politiskām domstarpībām, apšaudēm, dabas katastrofām un, protams, karu Ukrainā, karu Izraēlā. Ir ļoti daudz negatīvas un biedējošas informācijas, kas gāžas mums virsū, un vairums cilvēku piedzīvo ievērojamu stresu," norādīja Brice.

Protams, katru cilvēku negatīvo ziņu plūsma ietekmē citādāk. Tas, cik spēcīgi izjūtam informatīvo stresu vai cik ātri sākam satraukties, lasot ziņas, atšķiras.

Vienlaikus speciālisti ir nobažījušies. 

"Tiek pat veidoti jauni apzīmējumi tādam stresam. Šobrīd runā par mediju ziņu pārsātinātību vai virsrakstu trauksmi, vai pat virsrakstu stresa traucējumiem," stāstīja Brice.

Smadzenes pievērš lielāku uzmanību tieši negatīvajām ziņām

Mūsdienās informācija ir kļuvusi viegli pieejama, mēs saņemam ziņas bez piepūles, tās ielaužas mūsu ikdienā caur dažādiem kanāliem. Pateicoties tehnoloģiju sasniegumiem, mēs jūtamies ļoti pietuvināti notikumiem pat otrā pasaules malā.

"Parādās tāds kā liecinieka efekts, ka mēs esam ļoti pietuvināti notikumiem, par kuriem mums ziņo. Tāda klātesamības sajūta, ka esam turpat, ka mēs visu to piedzīvojam. Diemžēl tās negatīvās, biedējošās ziņas nes vēstījumu mums, ka mūsu dzīve ir apdraudēta. Vai mūsu nākotne, vai mūsu pasaule, vai mūsu miers," Brices teikto pārstāsta Lsm.lv.

Turklāt arī cilvēku smadzenes evolūcijas gaitā attīstījušas tā, lai pievērstu padziļinātu uzmanību draudiem, mūsdienās attiecīgi negatīvajām ziņām. 

"Mums izdzīvošanai nav svarīgi atcerēties, paturēt prātā un būt fokusētiem uz kaut kādām labām lietām. Atcerēties sliktu, paturēt prātā, kur ir bīstami, kur ir kāds apdraudējums, būt fokusētam uz to, kas notiek, – tas bija svarīgi izdzīvošanai.

Šis mehānisms mūsu smadzenēs ir iestrādāts un turpina izvēlēties no ziņu plūsmas to negatīvo, pievērst tam uzmanību.

Mūsu smadzenes domā, ka tās sagatavo mūs izdzīvošanai, mobilizē, ieslēdz visas stresa reakcijas un gatavību vai nu cīnīties, vai bēgt," skaidroja Brice.

Diemžēl šis stress nav pārejošs. Nepienāk brīdis, kad varam atslābināties, kad smadzenes var izslēgt izdzīvošanas režīmu un atpūsties, jo biedējošas ziņas vismaz pēdējā pusotra gada laikā pienāk nepārtraukti. 

Jābūt izvēlīgiem ziņu patērētājiem

Mēs, redzot citu cilvēku ciešanas un uztverot to kā apdraudējumu, it kā inficējamies – sākam šo pieredzi, šos secinājumus pārnest uz savu dzīvi, uz savu nākotni.

"Mēs sākam domāt par sevi, par saviem tuviniekiem, par savu nākotni, mēs to sākam uztvert izkropļoti. Mēs piedzīvojam visas attiecīgās fizioloģiskās reakcijas, izmaiņas uzvedībā, ko izraisa hronisks stress, saskaroties ar spēcīgu apdraudējumu," skaidroja Brice.

Tas nozīmē, ka izjūtam lielāku nogurumu, biežākas galvas sāpes, miega traucējumus, gremošanas traucējumus. Parādās virkne negatīvu emociju – skumjas, sēras, bailes, nomāktība, tukšuma sajūta, bezpalīdzības sajūta, vientulība, vienaldzība. Sadzīvojot ar hronisku stresu, mainās arī uzvedība – mēs izvairāmies kaut ko darīt, ierobežojam sevi, vairāk guļam, mazāk staigājam, vairāk ēdam, varbūt biežāk lietojam alkoholu vai citas apreibinošas vielas, lai mazinātu diskomfortu. 

"Līdz ar hronisko stresu mainās arī veids, kā mēs domājam, mainās koncentrēšanās spējas, uzmanība. Mums ir grūtāk pieņemt lēmumus,"

Brices skaidroto citē Lsm.lv.

Ar informatīvo stresu tikt galā nav viegli. Pirmais solis ir saprast, ka negatīvā informācija mūs patiešām ietekmē, tad jācenšas tā ierobežot. 

"Mums ir jāierobežo informācijas plūsma, īpaši vizuālās informācijas. Tām jāseko līdzi. Ir jāmeklē iespējas, kā ierobežot to plūsmu. Es zinu, ka sociālo mediju aplikācijas telefonos mums piedāvā iespēju ierobežot laiku, ko pavadām vietnēs.

Jābūt vērīgiem un jāgādā par savu mieru. Tāpat kā sekojam līdzi tam, ko ēdam, un ierobežojam alkohola daudzumu, ko patērējam, jāattiecas arī pret ziņu plūsmu. 

Labākās zāles pret stresu – veselīgs dzīvesveids

Lai mazinātu stresu, jāievieš korekcijas arī ikdienas ieradumos. Ļoti svarīgi ir regulāri sportot, jo fizisko aktivitāšu laikā samazinās kortizola līmenis. Tāpat jāpievērš uzmanība uzturam. Ikdienas ēdienkartei jābūt veselīgai un sabalansētai, jāierobežo uzņemtā cukura un kofeīna daudzums. Jāatbrīvojas no kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, kā arī jācenšas vairāk laika pavadīt svaigā gaisā.

Noteikti jāvelta laiks hobijiem, domu sakārtošanai sarunās ar tuviniekiem vai sevi pašu. 

Saistītās ziņas

Kā stress bojā skaistumu. Vai tiešām smaidīšana liek izskatīties gados vecākiem? 1
Trīs ikrīta paradumi, kas negatīvi ietekmē veselību un vispārējo pašsajūtu
"Vai nevar vienkārši saņemties un iet?" Kā atpazīt depresiju?

Citi šobrīd lasa

"Man tikko izdega smadzenes!" – "Rīgas satiksmes" jaunie uzlabojumi mājaslapā sanikno lietotājus 6
Arī paši spēcīgākie nav pasargāti. Ļoti nepatīkamā situācijā nonāk savulaik izcilais basketbolists Kambala 1
Igaunijā atklāts grupējums, kas darbojies Krievijas specdienestu uzdevumā
Pievienot komentāru