Iztērēta liela nauda, bet prieks ir tikai mazu brītiņu. Mammai nepatīk bērnu apsēstība ar "Lego"

Piecu bērnu mamma, Montesori pedagoģe un bloga "Es pats" autore Viktorija Ozola intervijā portālam Jauns.lv atzīst: ""Lego" ir manta, par kuru ir tabu runāt, ka tā varētu nepatikt, jo teorētiski tā visiem patīk. Man pret to nav pretenziju kā pret attīstošu rotaļlietu, kas attīsta sīko motoriku un kurā var būt daudz radošuma, bet radošums ir līdz tam brīdim, kamēr nav sākts pirkt īpašos komplektus."

Īpašajiem komplektiem Viktorija saskata vairākas negatīvas iezīmes. Pirmkārt, parasti tos saliek tikai pēc instrukcijas un tikai vienu reizi - tas neattīsta bērna radošumu un fantāziju. "Tā ir vienas reizes priecīga pieredze."

Parasti pēc pirmās salikšanas bērni ar šo rotaļlietu kādu laiku spēlējas, bet tad tai sāk birt nost un pazūd detaļas. Pēc tam manta kādu laiku stāv plauktā, bet vēlāk nonāk vienā lielā kastē kopā ar citām smalkām detaļām. Tās mēdz arī putēt plauktā vai mētāties pa grīdu, galdu un citām virsmām, apgrūtinot pārvietošanos un telpu tīrīšanu.

Nākamo, nākamo, nākamo!

Pēc kāda laika bērni vēlas iegādāties nākamo "Lego" komplektu, jo līdzšinējais jau ir apnicis. "Mārketings fantastiski strādā, tiek piedāvātas tādas mantas, ka bērnam gribas tās pirkt."

Viktorija norāda, ka "Lego" mārketings ir gana agresīvs, jo, ja uzņēmumam nevajadzētu visu laiku pārdot jaunus komplektus, tad varētu turpināt tirgot parastos bāzes komplektus, kas ļoti attīsta radošumu un kuros nav jāsaliek kaut kas ļoti konkrēts.

Visvairāk izmanto vienkāršās detaļas

Ar tiem var patiešām radoši darboties, piemēram, būvēt mājas un citas lietas. Bet ražotājiem vajag pārdot vēl un vēl, tāpēc viņi izgatavo komplektus ar bērnu iecienītajiem "Batman", "Minecraft" un "Friends" elementiem, mamma atklāj.

Viņa novērojusi, ka no mājās esošā milzīgā "Lego" kluču daudzuma bērni pēc tam atkārtoti izmanto salīdzinoši mazu detaļu skaitu. "Jo specifiskākas ir detaļas komplektā, jo mazāk tās izmanto atkārtotajā būvniecībā."

Visbiežāk bērni atkārtotajā būvniecībā izmanto pašas vienkāršākās detaļas, piemēram, parastos taisnstūrus, kvadrātus un auto riteņus. Ļoti maz tiek izmantoti dažādi specifiskie krikumi, kas parasti ir katrā komplektā.

Iztikt ar parastajiem klučiem

"Ja man vajadzētu dot ieteikumu, tad es aicinātu, cik vien ilgi var, nerādīt bērniem "Lego" katalogus, bet nopirkt visparastākos "Lego" klučus un ļaut ar tiem būvēties," viņa aicina, piebilstot: ja ir iespēja, klučus varētu arī šķirot.

Tiesa, Ozolu ģimenē dažādas šķirošanas sistēmas laika gaitā ir "izgāzušās". "Beigās tāpat visi kluči nonāk vienā kastē."

Piemēram, vecākais dēls labprāt spēlējas ar klučiem, bet šķirošana darbojas tikai uz īsu brīdi: "Viņš sašķiro, bet pēc tam tas viss atkal ir vienā ķīselī, it īpaši, ja pēkšņi ir jāsakārto istaba. Tad vairs negribas neko šķirot un viss aiziet vienā kastē. Tā iet riņķa dancis visu laiku."

Grūti iztīrīt māju

Viktorija pamanījusi, ka parasti lielāko bērnu radošās būvniecības gadījumos vecāki gandrīz nedrīkst ieiet istabā, izsūkt grīdu un noslaucīt putekļus, jo būvniecības process ir atvērts un pieaugušajiem nav iespēju istabā kāju paspert vai nolikt kaut ko uz galda. "Visur valdošā nekārtība manī rada nepatiku. Bet bērniem kaut kādā ziņā ir vienalga."

Nekārtība rodas arī tad, ja bērni pamanās "Lego" mantas aiznest uz vannas istabu. Piemēram, mazgāšanās procesā izmantotais kuģītis izjūk pa detaļām, kas pēc tam jāžāvē. "Kā mamma es neesmu priecīga par nekārtību un to, ka bērni tam tērē gana lielu naudu, jo viņu fantāzija apstājas pie tā, ka viņi vienkārši grib nākamo "Lego"."

Lai kā mamma mēģinātu ieinteresēt ar citu mantu, dažkārt bērnam nekas cits nepatīk un viņš grib tikai jaunu "Lego" komplektu. "Man ir žēl, ka lieli līdzekļi aiziet vienas reizes priekam."

Dusmīgs, ka nesanāk tik labi kā pieaugušajiem

Viktorijas ģimenē aug pieci bērni, un viņa novērojusi, ka katrs no viņiem ar "Lego" darbojas nedaudz citādi. Piemēram, kāds būvē ļoti vienkāršas konstrukcijas, bet cits būvēšanas procesam pieiet ar inženiera skatu. Savukārt trešais bērns darbojas pēc instrukcijas, bet pēc tam īsti negrib neko būvēt pats, jo viņam nesanāk tik labi, kā rādīts instrukcijās un kastu attēlos.

"Viņš sevi riktīgi noraksta. Viņš saka: "Fui! Viss ir slikti! Man nesanāca." Viņš sviež pa gaisu, viņam nekas nepatīk, jo viņš nespēj sacensties ar pieaugušu cilvēku fantāziju. Instrukcijas izgudrojuši pieauguši cilvēki ar pieredzi. Viņš neredz sevī tādu potenciālu, ka varētu uzbūvēt līdzīgi. Viņam nepatīk, kā viņam sanāk. Viņš sevi noraksta uzreiz."

Speciāla lietotne, kas palīdz būvēšanā

Vienlaikus, rakstot par "Lego" savā blogā, Viktorija atklājusi arī vairākas labas lietas. Piemēram, viņa uzzinājusi par speciālu lietotni. Ar tās palīdzību var nofotografēt klučus un atrast instrukcijas, ko no tiem var uzbūvēt. "Tas man likās riktīgi forši."

Vērtīgais "Lego" gavēnis

Tāpat viņa atcerējusies par "Lego" gavēni. Kāda cita mamma rakstīja, ka viņas bērniem "Lego" bija kļuvis par "nenormālu apsēstību", jo atvases visu laiku domā un runā tikai par šiem klučiem un viņus neinteresē nekas cits.

Tādās situācijās ir vērtīgi piedzīvot "Lego" gavēni, piemēram, nedēļu vai ilgāku laiku iztikt ar citām mantām. Ozolu ģimenē "Lego" gavēnis ir bijis arī vairākus mēnešus ilgs, jo tas bija nepieciešams, kad mazie dvīņi bija aktīvi rāpotāji.

Pēkšņi pamana arī citas rotaļlietas

"Tad bērni pēkšņi atklāj, ka viņiem ir kaut kas cits mājās, piemēram, citas rotaļlietas un nodarbes bez "Lego". Tas kaut kādā ziņā ir līdzīgi kā ar televizoru vai planšeti - visu laiku gribas skatīties izklaidējošas lietas. Kad to paņem nost uz laiku, cilvēks saprot, ka ir tik daudz citu interesantu lietu, ko mājās darīt, izņemot šo nodarbošanos."

"Lai arī tā skaitās attīstošā rotaļlieta, ir tīri labi brīdi bez tās padzīvot un paskatīties, kas vēl mums mājās ir." Protams, bērni kādu laiku var protestēt, ka viņiem liegta pieeja iemīļotajiem klučiem, bet pēc tam viņi sāk atklāt citas interesantas nodarbes.

Daudz drāmas ap "Lego"

Ja ģimenē ir vairāki bērni, nav patīkami, ka mammai jādarbojas kā sargam, lai pasargātu vecāko bērnu būves no jaunāko brāļu un māsu pieskārieniem, kas ātri vien var sagraut visu būvējumu. "Tad ir puņķi un asaras, ka tik sarežģīti uzbūvētu būvi mazais izjauca.

Ap "Lego" ir daudz drāmas. Drāma ir arī tajā brīdī, kad bērns nevar atrast vienu konkrēto gabaliņu, par kuru man nav ne mazākās nojausmas, kur tas ir un kāds tas ir."

""Lego" nav tik melns, ar to nav viss slikti, bet man nepatīk bērnu apsēstība ar to - ka viņi visu laiku grib nākamo komplektu, ka nav piesātinājuma, ka to vienu reizi uzbūvē un noliek, ka tā ir vienreiz lietojama manta. To vienu reizi uzbūvē, bet pēc tam tā put plauktā vai milzīgā kastē, taču bērnam visu laiku gribas aizvien jaunu un jaunu komplektu," Viktorija rezumē.