Veids, kādā tu runā, var būt demences riska rādītājs
Jaunā pētījumā atklāts, ka demences risks ir lielāks cilvēkiem, kuri runā ātrākā tempā. Toronto Universitātes pētnieku komanda atklāja, ka runas ātrums varētu būt pat precīzāks smadzeņu veselības rādītājs salīdzinājumā ar grūtībām atrast vārdus, kas rodas cilvēkiem novecojot.
Pētījuma līdzautors Dr. Džeds Meltzers paskaidroja: "Mūsu rezultāti liecina, ka izmaiņas vispārējā runāšanas ātrumā var atspoguļot izmaiņas smadzenēs. Tas liek domāt, ka runāšanas ātrumu vajadzētu pārbaudīt kā daļu no standarta kognitīvo spēju novērtējuma, lai palīdzētu ārstiem ātrāk atklāt kognitīvo spēju pasliktināšanos un palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem uzturēt savu smadzeņu veselību vecumdienās.”.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Ageing, Neuropsychology and Cognition", 125 veseli brīvprātīgie vecumā no 18 līdz 90 gadiem veica trīs dažādus novērtējumus.
Viens no novērtējumiem bija attēlu nosaukšanas spēle, kurā dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumiem par attēliem, ignorējot traucējošus vārdus, kurus viņi dzirdēja austiņās.
Citā testā dalībnieki tika ierakstīti, kad viņi 60 sekundes aprakstīja divus sarežģītus attēlus. Lai analizētu viņu valodas sniegumu, tika izmantota uz mākslīgo intelektu balstīta programmatūra.
Galīgo novērtējumu veidoja standarta testi, lai noteiktu garīgās spējas, kas ar vecumu parasti pasliktinās un ir saistītas ar demences risku. Izrādījās, ka daudzas no šīm spējām ar vecumu pasliktinās, tostarp vārdu meklēšanas ātrums.
Komanda arī atklāja, ka vislielākā saistība ar smadzeņu veselību ir nevis pauzēm, lai atrastu vārdus, bet gan runas ātrumam. Normālas runas palēnināšanās, neatkarīgi no pauzēm, var būt "svarīgāks rādītājs" par smadzeņu veselības pārmaiņām, norādīja zinātnieki.
