foto: Shutterstock
Viena brokastu pārslu porcija katru dienu – zinātnieki atklāj, cik ļoti tas var kaitēt veselībai
Esi vesels
2024. gada 22. februāris, 06:27

Viena brokastu pārslu porcija katru dienu – zinātnieki atklāj, cik ļoti tas var kaitēt veselībai

Jauns.lv

Pētījumi liecina, ka regulāri ēdot brokastu pārslas, var pieaugt demences risks nākotnē. Zinātnieki ir atklājuši saikni starp augstu tiamīna - vitamīna, ko parasti pievieno brokastu pārslām, - līmeni un kognitīvo spēju pasliktināšanos, vēsta britu mediji. 

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Alcheimera pētnieku pētījumu datiem vienam no 10 cilvēkiem, kuriem ir viegli kognitīvie traucējumi, vēlāk attīstās demence.

Tiamīns, pazīstams arī kā B1 vitamīns, palīdz pārtiku pārvērst enerģijā un uzturēt nervu sistēmu veselu, norāda Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests. Organisms pats to neizstrādā, bet parasti visu nepieciešamo vitamīna daudzumu var iegūt ar uzturu.

Dažos pārtikas produktos tas ir dabiski sastopams, citos - pievienots, un to pārdod arī uztura bagātinātāju veidā.

Saskaņā ar Hārvarda T. H. Čana Sabiedrības veselības skolas datiem pārtika, kas parasti satur šo vitamīnu, ir:

  • bagātinātās brokastu pārslas
  • cūkgaļa
  • zivis
  • pupiņas un lēcas
  • zaļie zirņi
  • bagātināti graudaugi, maize, nūdeles, rīsi
  • saulespuķu sēklas
  • jogurts

Pētījumos jau iepriekš ir konstatēts, ka tiamīna trūkums ir saistīts ar neiroloģiskām problēmām, piemēram, kognitīvo spēju pasliktināšanos. Ar dzīvniekiem veikti pētījumi liecina, ka tiamīna trūkums var izraisīt oksidatīvo stresu vai nervu šūnu bojāeju, atmiņas zudumu, un samazinātu glikozes metabolismu, kas ir Alcheimera slimības riska faktori.

Taču tagad žurnālā "General Psychiatry" publicētajā jaunajā pētījumā ir konstatēta arī saikne starp lielāku tiamīna uzņemšanu un kognitīvo spēju pasliktināšanos, īpaši cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu vai aptaukošanos.

Pētnieki aplūkoja Ķīnas Veselības un uztura pētījuma datus, kurā 3016 pieaugušajiem tika lūgts ziņot par savu uzturu un atkārtot kognitīvo funkciju testus - tie ietvēra vārdu atcerēšanos un skaitļu modeļu uzdevumus.

Dalībnieku vidējais vecums bija 63 gadi.

Pēc aptuveni piecu gadu ilgas novērošanas pētnieki konstatēja J veida līknes sakarību starp tiamīna patēriņu un kognitīvo testu rezultātu pasliktināšanos.

J-veida līkne nozīmē, ka mazi vai pārāk lieli tiamīna daudzumi var radīt nelabvēlīgu ietekmi. 

Pētnieku veiktā analīze atklāja, ka ideālais tiamīna daudzums ir 0,68 mg dienā, tomēr katrs 1,0 mg dienā virs drošās 0,68 mg robežas bija saistīts ar kognitīvo spēju rādītāju kritumu par 4,24 punktiem.

"Šis atklājums saskan ar mūsu nesen veiktajiem pētījumiem, kuros tika konstatēts, ka ilgstoša pārmērīga tiamīna uzņemšana ir saistīta ar paaugstinātu diabēta un hipertensijas rašanās risku vispārējā populācijā,” sacīja pētnieki. 

Viņi paskaidroja, ka tiamīns var regulēt acetilholīna - neirotransmitera, kam ir nozīme atmiņā, mācībās un uzmanības koncentrēšanā - līmeni, kavējot enzīma holīnesterāzes aktivitāti. Augsts acetilholīna līmenis smadzenēs var negatīvi ietekmēt izziņas spējas.