Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ir aplami uzskatīt, ka viegli asiņojošas smaganas ir normāla parādība, tīrot zobus. Tieši asinis siekalās ir pirmā nopietnā pazīme, ka ir nepieciešams apmeklēt zobārstu, jo tās liecina par mutes dobuma iekaisumu. (Foto: Shutterstock)

Vai zobu birstīti nomainīji? Biežākās kļūdas, kas kaitē veselībai

Runā speciālists
2023. gada 18. oktobrī 10:56 2023. gada 18. oktobrī 10:56
  Jauns.lv
Zobu birstīte ir jāmaina ik pēc trim mēnešiem, neatkarīgi no tā, vai tā izskatās nolietota vai ne. Baktērijas uzkrājas zobu sariņos, tādēļ regulāri ir jāmaina gan parastās zobu birstes, gan arī elektroniskās zobu birstes “galviņa”.

Pret mutes dobuma higiēnu vajadzētu izturēties tikpat rūpīgi, cik vispārējo ķermeņa kopšanu. Mutes dobuma iekaisumus un citas ar to saistītas saslimšanas var savlaicīgi novērst, ja ievēro svarīgākos higiēnas pamatprincipus. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kas ir biežāk pieļautās kļūdas mutes dobuma kopšanā, kā arī dalās ar ieteikumiem, kas jāievēro, lai varētu lepoties ar veselīgiem zobiem.


Nepietiekama zobu un mutes dobuma higiēna var rezultēties iekaisušās smaganās, kas, savukārt, var veicināt citas veselības problēmas, piemēram, novājinātu imūnsistēmu un līdz ar to lielāku risku tikt pakļautam dažādām vīrusu saslimšanām. Tāpat arī paviršas rūpes par mutes kopšanu un tai sekojošas zobu sāpes tiešā veidā ietekmē kopējo pašsajūtu, tostarp cilvēka emocionālo stāvokli. Farmaceite skaidro biežāk pieļautās kļūdas mutes kopšanā un aicina ikkatram izvērtēt savus mutes higiēnas paradumus.

Arī nedaudz asiņojošas smaganas nav norma

Ir aplami uzskatīt, ka viegli asiņojošas smaganas ir normāla parādība, mazgājot zobus. Farmaceite uzsver, ka tieši asinis siekalās ir pirmā nopietnā pazīme, ka ir nepieciešams apmeklēt zobārstu, jo tās liecina par mutes dobuma iekaisumu. Protams, jāizvērtē, vai kādā brīdī nav pārāk spēcīgi tīrīti zobi vai kā citādi traumētas smaganas, taču, ja pie katras zobu mazgāšanas siekalās redzamas asinis, ir jāmeklē cēlonis. Visbiežāk smaganu iekaisums izpaužas kā pietūkušas, sāpīgas smaganas, bet nopietnākos gadījumos var parādīties pat čūlas jeb aftas.

Vitamīnu trūkums organismā

Kā viens no iemesliem, kas var veicināt smaganu iekaisumu, ir nepietiekams B grupas vitamīnu un kalcija līmenis organismā. B6 vitamīns atbild par cilvēka kopējo imūnsistēmu. Ja organisms ir novājināts, tas vieglāk  pakļaujas dažādām vīrusu infekcijām, kas var tikt uzņemtas arī caur muti, līdz ar to ir svarīgi ikdienā uzņemt B6 vitamīnu, jo tas darbojas kā aizsargs un cīnās par labu imūnsistēmu, tostarp, lai novērstu iekaisumus. B6 vitamīnu var uzņemt, pārtikā lietojot, piemēram, aknas, sojas pupiņas, riekstus un zivis. Kalcijs, savukārt, atbild par zobu emaljas stāvokli un rūpējas par to, lai emalja būtu gana stipra un pasargātu zobus no skābēm. Ja kalcijs organismā ir nepietiekamā daudzumā, cilvēks var izjust, ka zobi kļuvuši jutīgāki. Pirmais rādītājs visbiežāk ir pastiprināta zobu jutība pret aukstiem un cietiem ēdieniem. Lai izvairītos no šīm problēmām, ļoti ieteicams piedomāt pie kalciju saturošu produktu uzņemšanas ikdienā. Visefektīvāk kalciju var uzņemt, dzerot pienu vai ēdot siera produktus, taču kalcijs ir arī, piemēram, svaigi spiestā apelsīnu sulā, mandelēs un baltajās pupiņās.

Foto: Shutterstock

Aizraušanās ar pārāk intensīvu zobu baltināšanu

Farmaceite uzsver, ka balti zobi nenozīmē, ka tie ir arī veseli. Veidi, kā zobus baltināt, ir dažādi, taču mājas apstākļos tas lielākoties tiek panākts ar abrazīvu zobu pastu palīdzību. Zobu pastas var būt abrazīvas, taču ir jāseko līdzi, kāds ir to abrazivitātes indekss. Ja pieaugušajiem (vecākiem par 18 gadu vecumu) ir vēlme zobus baltināt, reizi nedēļā var lietot zobu pastu ar vidēju abrazivitātes indeksu (60 – 100), tomēr ikdienas lietošanai vēlams izmantot fluoru saturošu zobu pastu, kur fluora koncentrācija zobu pastā ir vidēji 1500 ppm, atkarībā no zobu jutīguma. Ja zobi nekļūst jutīgi, ar zobu pastu veidiem var variēt, piemēram, no rīta tīrīt ar ikdienas lietošanai paredzētu, bet vakaros izmantot baltinošu zobu pastu, lai tā nakts laikā pagūtu labāk iedarboties.

Tomēr, ja rodas sajūta, ka zobi kļūst pārāk jutīgi un izteikti reaģē, ēdot aukstus un saldus ēdienus, noteikti vajadzētu pārtraukt lietot abrazīvu zobu pastu. Savukārt bērniem no pirmā zobiņa līdz aptuveni divu gadu vecumam vajadzētu lietot 500 – 1000 ppm fluorīdu saturošas zobu pastas, bet no sešu gadu vecuma fluorīda saturs var būt lielāks, piemēram, 1000 – 1500 ppm.

Farmaceita padoms: Iegādājoties gan zobu pastu, gan zobu birsti, ir ļoti vēlams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko izvēli. Farmaceits palīdzēs rast risinājumu arī tad, ja nepieciešama zobu pasta specifiskiem gadījumiem, piemēram, jutīgiem zobiem vai asiņojošām smaganām. Nereti cilvēki vēlas zobu birsti ar pēc iespējas asākiem un cietākiem sariņiem, domājot, ka tādējādi tīrīšana būs efektīvāka, taču patiesībā ir pretēji – gan pieaugušajiem, gan bērniem vēlams zobus tīrīt ar mīkstām vai vidēji mīkstām zobu birstēm, lai pēc iespējas mazāk traumētu zobus un smaganas. Tāpat arī rūpīgi jāseko līdzi zobu pastas sastāvam, lai tā netraumētu un nepadarītu zobus jutīgus. 

Divas minūtes un trīs mēneši – skaitļi, kas jāatceras, tīrot zobus

Lai zobus rūpīgi iztīrītu, tas ir jādara vismaz divas minūtes, savukārt zobu birstīte ir jāmaina ik pēc trim mēnešiem, neatkarīgi no tā, vai tā izskatās nolietota vai ne. Baktērijas uzkrājas zobu sariņos, tādēļ regulāri ir jāmaina gan parastās zobu birstes, gan arī elektroniskās zobu birstes “galviņa”. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka ēdienu paliekas lielākoties uzkrājas tieši zobu starpās, tādēļ papildus zobu birstes lietošanai ir jāizmanto arī zobu diegs vai vēl labāk – starpzobu jeb interdentālās birstītes, kas piemērojamas dažādu lielumu zobu spraugām. Ja ikdienā šķiet, ka pietrūkst laika regulārai zobu iztīrīšanai ar zobu diegu vai starpzobu birstīti, to var darīt arī ik pēc pāris dienām.

Zane Melberga uzsver, ka, rūpīgi neiztīrot zobu starpas, ir krietni lielāks aplikuma veidošanās risks, kas veidojas ēdiena paliekām saskaroties ar siekalām. Tieši šī iemesla dēļ zobu tīrīšanu vismaz divas reizes dienā – pēc brokastīm un pēc vakariņām – būtu jāuztver kā pašsaprotamu, tomēr ļoti vēlams zobus izskalot vismaz ar ūdeni arī dienas laikā, piemēram, pēc pusdienām vai kafijas un našķiem. Ja aplikumu rūpīgi nenotīra mājas apstākļos, tas var pārtapt par zobakmeni, kura noņemšana ir krietni sarežģītāka, un šādā gadījumā nepieciešama jau zobārsta vai higiēnista palīdzība.

Farmaceita padoms: Ja pirms gulētiešanas ir iztīrīti zobi, pēc tam vairāk nevajadzētu neko ēst, jo īpaši augļus. Pārstrādājot ēdienu, rodas baktērijas, kas veicina skābes rašanos. Ilgstoša skābes klātbūtne mutes dobumā, savukārt, ir viens no iemesliem, kādēļ zobos veidojas caurumi, tādēļ pēc zobu iztīrīšanas nav ieteicams našķēties. Vienlīdz svarīgi ir regulāri mainīt zobu birsti. Farmaceite uzsver, ka, rūpīgi tīrot zobus vismaz divas reizes dienā, nav iespējams, ka zobu birste pēc trim mēnešiem izskatās kā jauna. Šāda zobu birste drīzāk liecina, ka zobi netiek tīrīti pietiekami cītīgi un vajadzētu pārskatīt mutes dobuma higiēnas paradumus.

Nepatīkama elpa ir signāls, ka jāapmeklē zobārsts

Ja, dodoties pie zobārsta, ir sūdzības par sāpošu zobu, visticamāk, kaite ir jau samilzusi un nepieciešams novērst caurumu zobā vai kādu citu problēmu. Vēl būtu jāpievērš uzmanība, vai gadījumā ilgstoši nav nepatīkama elpa. Ja elpa ir nepatīkama arī dienas laikā, ne tikai no rīta, tas var liecināt par smaganu iekaisumu vai kādu citu mutes dobuma problēmu. Lai savlaicīgi novērstu potenciālas mutes dobuma saslimšanas, pie zobārsta ir jādodas arī tad, ja sūdzību nav. Ja mutes dobuma veselība ir apmierinoša, vizīti pie zobārsta un higiēnista var veikt vienu reizi gadā, taču tad, ja ir pastiprināts aplikums vai zobakmens, vizīte varētu būt nepieciešama arī reizi pusgadā.

Farmaceita padoms: Lai no rītiem uzlabotu elpu, pēc zobu tīrīšanas ir ieteicams lietot mutes dobuma skalojamo līdzekli, kura sastāvā ir, piemēram, eikalipts vai mentols. Ja rodas aizdomas, ka nepatīkama elpa radusies no iekaisuša zoba, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie zobārsta. Savukārt, lai savlaicīgi izvairītos no iekaisumu rašanās, ikdienā ieteicams lietot augstas kvalitātes mutes skalojamo līdzekli, kura sastāvā nav spirta, un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu aizsardzību pret baktērijām, kā arī novērstu iekaisuma un asiņošanas procesus. Šos līdzekļus droši drīkst lietot ikdienā, taču tos nedrīkst jaukt ar hlorheksidīnu saturošiem mutes skalojamiem līdzekļiem, kurus drīkst lietot tikai kursa veidā. 

Diabēta slimniekiem jābūt īpaši piesardzīgiem

Uz rūpīgu mutes dobuma higiēnu vajadzētu lūkoties ne tikai skaistu un veselu zobu perspektīvā, bet arī kā atslēgu uz labu kopējo veselības stāvokli. Farmaceite skaidro, ka ikvienam jāpievērš uzmanība pareizai mutes dobuma kopšanai, tomēr diabēta slimniekiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem, jo viņiem iekaisuma procesi organismā izpaužas saasinātāk un ar nopietnākām sekām. Diabēta slimniekiem ir apgrūtināta asinsrite kapilārajos asinsvados, un, ņemot vērā, ka diabēta slimniekiem cukura līmenis asinīs ir augstāks, krietni lēnāk norit arī dzīšanas procesi, tostarp, organismā ātrāk vairojas baktērijas. Šī iemesla dēļ diabēta slimniekiem ir ļoti jāizvairās no sīko traumu, piemēram, smaganu iekaisumiem, lai vēl vairāk nesaasinātu jau esošās veselības problēmas.

Farmaceita padoms: Diabēta slimniekiem jo īpaši uzmanīgiem jābūt, izvēloties mutes kopšanas līdzekļus. Zobu birstes sariņiem jābūt maigiem jeb soft vai pat extra soft, bet zobu pastu un citus mutes kopšanas līdzekļus.

Saistītās ziņas

10 tautas līdzekļi, ja neizturami sāp zobs 7
Divgadnieka mute izskatās kā kapsēta: diemžēl gandrīz visi zobiņi ir smagi bojāti 3
Zobārsts nosauc piecus ēdienus, kas ir nopietns drauds taviem zobiem

Citi šobrīd lasa

Produkti, kurus ir vērts pirkt un uzglabāt vairumā
Noskaidrots, cik Rastorgujevs varētu saņemt par medaļu Pasaules čempionātā biatlonā 3
Putins: "Krievijas karaspēks virzīsies dziļāk Ukrainā" 2
Tēmas: Saldus
Pievienot komentāru