Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

Covid-19 ir mainījies, tāpat kā mūsu imunitāte. Lūk, kas šobrīd jāzina par vīrusa radīto risku 3

Esi vesels
2023. gada 4. septembrī 07:13 2023. gada 4. septembrī 07:13
  Jauns.lv
Covid-19 nekad nav bijis tikai "kārtējais" saaukstēšanās vīruss. Visa pasaule zināja, ka tas saglabāsies un turpinās mainīties, lai mēģinātu gūt virsroku pār mūsu imūnsistēmu.Taču arī mēs esam mainījušies. Mūsu B šūnas un T šūnas, mūsu imūnās atmiņas glabātājas, nav tik "aklas" pret šo vīrusu kā tad, kad 2020. gadā pirmo reizi ar to saskārāmies.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ir pārbaudījis asins paraugus un aplēsis, ka 97 % ASV iedzīvotāju ir zināma imunitāte pret Covid-19, kas iegūta vakcinācijas, inficēšanās vai abu šo faktoru rezultātā.


Tagad, kad Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits atkal daļā valstu ir sācis pieaugt, zinātnieki pat sacēluši zināmu trauksmi, aicinot atsākt sejas masku nēsāšanu publiskās vietās, ir grūti saprast, kā reaģēt. 

Tātad, ja tagad ir mazāka iespējamība, ka cilvēki tiks hospitalizēti vai mirs no Covid-19 infekcijas, vai briesmas ir pagājušas? Vai joprojām ir iemesls uztraukties, ja jūs inficējaties otro, trešo vai ceturto reizi?

Eksperti apgalvo, ka inficēties ar Covid-19 ir mazāk riskanti nekā agrāk, tomēr joprojām ir pamatoti iemesli, kāpēc pret to nevajag izturēties pavirši.

"Covid joprojām ir bīstamāks par gripu, bet tā bīstamības līmenis kļūst mazāks," norāda Dr. Megana Rannija, neatliekamās palīdzības ārste un Jēlas Sabiedrības veselības skolas dekāne.

"Taču tas, ka tas uzvedīsies tāpat kā citi elpceļu vīrusi, ņemot vērā sezonalitāti un uzplūdus, ir pilnīgi skaidrs," viņa piebilda.

Mūsu imūnsistēma labāk pamana briesmas

Pēc vairāk nekā trim nogurdinošiem gadiem lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju ir zināma imunitāte pret Covid-19. Tas nozīmē, ka mūsu imūnsistēma - ja vien tā ir vesela un darbojas, kā tai vajadzētu - atcerēsies lielāko daļu koronavīrusa formu, kad tas nākamreiz nonāks mūsu ceļā.

Tomēr šim procesam ir nepieciešams zināms laiks. Šī aizkavēšanās var dot vīrusam pietiekami daudz laika, lai nostiprinātos mūsu deguna ejās vai plaušās, un mēs saslimstam. Dažas dienas mēs varam justies slikti, bet tad mūsu B un T šūnas sāk ražot antivielas. Galu galā tās izslēdz vīrusu, un mums kļūst labāk.

Tieši tā tam arī vajadzētu notikt. Taču daudziem cilvēkiem imūnsistēma vienkārši neiedarbojas tik ātri vai tik enerģiski, kā vajadzētu.

Ar vecumu imūnsistēmas darbība dabiski samazinās. Imūnsistēmas darbību nomāc arī daži medikamenti un veselības stāvokļi, piemēram, imūndeficīts vai medikamenti, kas tiek lietoti, lai aizsargātu orgānu transplantātus, vai vēža ārstēšanā izmantotie medikamenti. 

Vēl ir individuālas atšķirības. Ģenētiskas "kļūdas" dēļ dažiem cilvēkiem vienkārši var būt lielāks nopietnu reakciju risks uz Covid-19 infekcijām, un viņi, iespējams, to pat nezina.
Lai gan tagad gandrīz visiem mums ir imūnsistēma, kas spēj atpazīt galvenās Covid vīrusa daļas, pat šī atmiņa pret infekciju laika gaitā izzūd. Jo ilgāks laiks ir pagājis kopš inficēšanās vai vakcinācijas, jo vairāk aizmirst jūsu imūnsistēma.

Jaunu variantu riski

Jaunu variantu parādīšanās pie apvāršņa ir vēl viens iemesls tam, kāpēc nedrīkstam atslābt attiecībā uz Covid-19. Koronovīruss nepārtraukti mainās, lai mēģinātu apiet vakcīnu un izslimošanas radīto imunitāti. Mutācijas padara vīrusu neatpazīstamu mūsu imūnsistēmai un dažkārt arī vakcīnām un medikamentiem, ko lietojam, lai pret to cīnītos.

Tas notika Omikrona pirmā viļņa laikā. Dienvidāfrikā parādījās vīruss, kas pilnīgi atšķīrās no līdz šim izplatītajiem vīrusiem, bet tomēr izraisīja saslimšanu ar Covid-19. Tas ātri izplatījās visā pasaulē, inficējot gan vakcinētus, gan iepriekš inficētus cilvēkus.
Nu pasaulē ir parādījies vēl viens šāds vīruss. Tā nosaukums ir BA.2.86, un tā smailes olbaltumvielā ir vairāk nekā 30 aminoskābju izmaiņas, kas padara to tikpat ģenētiski attālu no nākamā tuvākā priekšteča - BA.2 - kā sākotnējo Omikrona variantu no SARS-CoV-2 vīrusa senču celma, kas parādījās 2019. gadā Ķīnā.

Nav precīzi skaidrs, no kurienes radies BA.2.86. Zinātnieki uzskata, ka tajā esošo mutāciju modelis ir raksturīgs vīrusam, kas ir mainījies hroniski inficēta cilvēka organismā. Parasti šiem pacientiem ir pavājināta imūnsistēmas darbība, tāpēc viņi nespēj pilnībā izvadīt vīrusu no organisma, bet viņiem ir pietiekama imunitāte, kas rada spiedienu uz vīrusu turpināt mainīties, lai izdzīvotu. Vai arī tas var būt iepriekš cirkulējis kādā pasaules daļā, kur ir ierobežota variantu uzraudzība.

Zinātnieki ir pamanījuši, ka sešās valstīs ir apstiprināti 13 cilvēku inficēšanās gadījumi ar šo jauno variantu: Izraēlā, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Portugālē un Dienvidāfrikā. Visos gadījumos pacientu statuss nav zināms. No gadījumiem, par kuriem ir pieejama informācija par pacientiem, viens ir hospitalizēts, un neviens nav miris.

Citi šobrīd lasa

No kurzemnieces izkrāpti 160 tūkstoši eiro; policija brīdina par krāpnieku aktivitāti! 10
Karalis Čārlzs sagrauj prinča Viljama cerības kļūt par monarhu viņa dzīves laikā 3
FOTO: Latvijas basketbolisti spraigā spēles galotnē uzvar spāņus
Skatīt visus komentārus