Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors Andris Skride. (Foto: Zane Bitere/LETA)

“Esam uzstādījuši pamatīgus antirekordus!” Kardiologs Skride aicina cilvēkus “zināt savus skaitļus”

Runā speciālists
2023. gada 24. augustā 10:18 2023. gada 24. augustā 10:18
  Jauns.lv
“Zini savus skaitļus!” – tā savu vēstījumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iesāk kardiologs, reto slimību speciālists Andris Skride, savā “Facebook” kontā daloties ar vērtīgiem padomiem un savu skatījumu uz to, kāpēc Latvijā vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropā. Ko varam darīt, lai to mainītu? Un, vai vispār varam? 

Pagājušajā nedēļā kardiologs Skride dalījās savās pārdomās, kāpēc veselības aprūpe Latvijā ir tik sliktā situācijā (lasi šeit), nu ārsts pavisam atklāti izteicis viedokli par to, kāpēc esam vieni no pēdējiem Eiropā, vidējā mūža ilguma ziņā. 


Publicējam nerediģētu asoc. prof. Dr. med. Andra Skrides vēstījumu sabiedrībai:

Kad kardiologs saka — “Zini savus skaitļus!”—, runa lielākoties ir par holesterīnu, asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, cukura līmeni u. tml. rādītājiem, kas raksturo sirds veselību. Tie patiešām katram ir jāzina, citādi sanāk pašsabotāža. Sasniedzot kritisko masu, kaitējums kļūst par valsts līmeņa problēmu. Tāpēc parunāsim par diviem saistītiem, mums kopīgiem lielumiem! 7 un 11. Vismaz viens no tiem šķiet tipiska veiksmes zīme, bet ne šoreiz.

Saskaņā ar “Eurostat” 2021. gada datiem jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vidēji ES ir 80,1 gads. Latvijā tas tiek prognozēts vien 73,1 gada ilgumā. Zemāk atrodas tikai Rumānija (72,8) un Bulgārija (71,4). Savukārt valstis ar vislielāko paredzamo dzīves ilgumu ir Spānija (83,3) un Zviedrija (83,1). Tā ir atbilde par 7 — vidēji tik gadu mazāk dzīvosim, salīdzinot ar citu ES valstu iedzīvotājiem.

Starp citu, Igaunijai izdevies pamatīgs izrāviens: no 2000. līdz 2021. gadam igauņi ir visvairāk uzlabojuši jaundzimušo paredzamo dzīves ilgumu, pievienojot 6,1 gadu. Seko Īrija (+5,8) un Luksemburga (+4,7). (Dati par Latviju šajā rādītājā nav pieejami.)

Tālāk par 11. Pēc 2020. gada datiem, veselīgi nodzīvoto gadu skaits dzimšanas brīdī ES ir 64,5 gadi sievietēm un 63,5 gadi vīriešiem. Savukārt Latvija ir valsts ar vismazāko veselīgas dzīves gadu skaitu gan sievietēm, gan vīriešiem – attiecīgi 54,3 un 52,6. Par veselu desmitgadi (!) atpaliekam no ES vidējā un aptuveni divas desmitgades (!!) no līdervalsts Zviedrijas, kur sievietes labā veselībā dzīvo vidēji 72,7 un vīrieši — 72,8 gadus. Veselīgas dzīves ilgums ir rādītājs, kas signalizē, kādā kvalitātē pavadīsim pēdējos savas dzīves gadus.

Mēs esam uzstādījuši pamatīgus antirekordus. Ir nopietni jādomā, kā dzīvot ilgāk un būt veseliem. Kontekstam ir vērts pieminēt, ka 2018. gadā Pasaules Veselības organizācija nāca klajā ar jaunu vecumposmu klasifikāciju, jaunu cilvēku definējot vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Ko darīt, lai Latvijā pieaugtu veselīgi nodzīvoto gadu skaits un reizē ar to arī mūža ilgums? Ir jāiegulda liels darbs gan veselības aprūpē, gan sabiedrības dzīvesveida koriģēšanā. Par ārstēšanu uzrakstīšu nākamreiz, te turpināšu par sabiedrības veselību no dzīvesveida aspekta, ko uzsvēru jau iepriekšējā ierakstā.

Ir vērts pārskatīt un mainīt savus paradumus kā 40, tā 70 gadu vecumā. Nupat viesojos “RīgaTV24” raidījumā “Uz līnijas”, kur arī dalījos ar zinātnē balstītiem veselīga dzīvesveida un sabalansēta uztura padomiem — jā, nosaucu arī konkrētus produktus, ko nevienam nevajadzētu lietot uzturā (frī kartupeļi, enerģijas un saldinātie dzērieni, trekna cūkgaļa, vistas uzkodas (nageti), desas izstrādājumi, saldināti jogurti), atkārtoti uzsvēru par bendi Nr. 1 pārtikā — pārmērīgu sāls lietošanu (norma ir līdz 5 g diennaktī, bet mēs lietojam ~10–15 g), kā arī, protams, praktiski ieteicu, ko ikvienam iekļaut ēdienkartē (dārzeņi, olīveļļa, zivis, rieksti, pilngraudu produkti, pākšaugi). 

Neveselīgas diētas sekas, īpaši kopsolī ar mazkustīgu dzīvesveidu, var būt palielināts asinsspiediens, miokarda infarkts, insults, asinsvadu aizkaļķošanās, onkoloģiskas slimības, diabēts. 

Latvija ir viena no valstīm, kur ir augsti novēršamās mirstības rādītāji, ko varētu būtiski samazināt, ja sabiedrība “zinātu savus skaitļus” un aktīvāk rūpētos par veselības uzturēšanu. Ja dzīvotu veselīgāku dzīvesveidu. Tāpēc neatliekams uzdevums, manuprāt, ir sabiedrības izglītošana, jo īpaši jāiegulda bērnos un jauniešos — vecākiem jākļūst par piemēru saviem bērniem, skolās pietiekami jāsporto un jānodrošina veselīgas, pilnvērtīgas pusdienas. Latvijā jārada iespējas dzīvot veselīgi un aktīvi jebkurā vecumā. Risinājums — pašvaldību ieguldījums kvalitatīvā un brīvi pieejamā sporta infrastruktūrā. Plus profilakse, profilakse un vēlreiz profilakse.

Rūpējieties par savu veselību, pārbaudiet “savus skaitļus”, apmeklējiet ģimenes ārstu — ievērojiet norādījumus, ēdiet veselīgi, guliet pietiekami, sportojiet vismaz 30 minūšu kaut pāris reižu nedēļā!

Citi šobrīd lasa

Kamēr ģenerālis cīnās par "krievu pasauli" Ukrainā, izplatās skrejlapas ar viņa sievas kailfoto 4
Latvijas basketbolisti pirmā puslaika uzvar Slovākiju - bumba grozā varētu krist biežāk
Zelenskis: Ukraina zaudējusi 31 000 karavīru 1
Pievienot komentāru