Viena. Vide. Visiem. Laikapstākļu prognoze – modernu tehnoloģiju, superdatora un ekspertu kopdarbs

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķis Kristiāns Pāps uzsver, ka Latvija atrodas mērenajā klimata joslā, kas nozīmē mainīgus un nepastāvīgus laikapstākļus, kas būtiski apgrūtina to prognozēšanu. Viņš stāsta, ka šī nozare Latvijā attīstījusies līdzīgi kā visā pasaulē – 17. gadsimtā kad parādījušies pirmie mērinstrumenti, sākušies laikapstākļu novērojumi un datu uzkrāšana, bet pirmās prognozes parādījušās 19. gadsimtā. Pirmā Latvijas Republikas valstiskā institūcija meteoroloģisko novērojumu veikšanai radās 1920. gadā – Zemkopības ministrijas paspārnē tika izveidots Latvijas Valsts meteoroloģiskais birojs.

Laikapstākļus analizē superdators

Kristiāns Pāps atklāj, ka prognozēšanas process kopumā ir ļoti sarežģīts un garš. “Viss sākas ar meteoroloģiskiem novērojumiem. Pieņemu, daudziem ir maldīgs priekšstats, ka no šiem novērojumiem, tā teikt, pa taisno tiek prognozēti. laikapstākļi. Realitātē mūsdienās laikapstākļu prognozes balstās uz skaitliskajiem modeļiem. Tas ir liels formulu un algoritmu apkopojums, ko aprēķiniem izmanto superdatori. Tas ir resursu ietilpīgs un dārgs process. Iegūtos rezultātus daļēji var uzskatīt par laikapstākļu prognozēm – tie sniedz kaut kādu priekšstatu par to, kāds laiks gaidāms. Sinoptiķa darbs ir būt lietpratējam šo datu interpretēšanā un analīzē, lai saprastu, kas tur ir ticams, kas nav, un tad mēs izveidojam savu gala prognozi.”

Novērojumi tiešsaistē

Virszemes meteoroloģiskie novērojumi ir tikai pavisam neliela daļa no kopējā datu apjoma, lielākoties skaitliskajos prognožu modeļos tiek izmantoti satelītu dati.

Kristiāns Pāps stāsta, ka Latvijā kopumā ir 33 meteoroloģisko novērojumu stacijas. Katrā no tām novērojumu klāsts ir mazliet atšķirīgs, bet pamata novērojumi, piemēram, gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums, vēja ātrums, virziens, tiek mērīti visās. “Novērojumos iegūtā informācija tiek apkopota un nosūtīta, un ikdienā mēs to varam monitorēt faktiski tiešsaistes režīmā – kā mainās temperatūra, kādas ir vēja brāzmas utt. Agrāk metroloģisko novērojumu stacijās strādāja cilvēki, kas pierakstīja, kādi ir laika apstākļi, un telegrammas veidā novērojumus sūtīja šeit uz Rīgu, bet mūsdienās viss process notiek automātiski.”

Latvijā – sarežģīti laikapstākļi

Latvija un viss Baltijas jūras reģions atrodas mēreno platuma grādu joslā, kur laikapstākļi ir izteikti nepastāvīgi. Starp siltajām un aukstajām gaisa masām augstākajos atmosfēras slāņos notiekot pat nelielām izmaiņām, tas ir nemitīgs konflikts. Tāpat no rietumiem mūs regulāri apciemo Atlantijas okeāna cikloni, kas atnes nepastāvīgus, mainīgus laikapstākļus. Turklāt Latvijā ir dažādas lokālās īpatnības – Baltijas jūras tuvums, purvainums, kas arī ļoti ietekmē laikapstākļus.  Sinoptiķis uzver, ka laika prognožu precizitāte sastāv no vairākiem faktoriem. Viens ir pašu parādību raksturs – vienu parādību prognozēt ir vieglāk nekā citu. “Piemēram, vēja virziena prognoze gandrīz vienmēr būs precīzāka nekā vēja ātruma prognoze. Tāpat arī prognožu termiņš – īstermiņa prognozes, no vienas stundas līdz dažām dienām, protams, būs precīzākas, bet jau vidēja termiņa prognozēs, no nedēļas līdz divām, mēs vairāk skatāmies uz tendencēm. Vienkārši sakot, mēs varam pateikt, laiks būs siltāks vai aukstāks.”

Brīdinājumu trīs krāsas

Pāps aicina pievērst uzmanību, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā ir pieejama svarīga informācija. “Jāsaprot, ka ir diezgan liela atšķirība starp laikapstākļu prognozi un brīdinājumiem. Piemēram, gaisa temperatūra tiek prognozēta katru dienu, to mēs visu laiku dzirdam radio vai varam apskatīties telefona lietotnē. Brīdinājums seko neierastu, bīstamu laikapstākļu gadījumos, kad iespējama liela laikapstākļu ietekme uz dažādām jomām. Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē laikapstākļu brīdinājumi tiek sagatavoti trīs dažādās pakāpēs – dzeltenās, oranžās un sarkanās pakāpes brīdinājumi. Jo tuvāk sarkanajam, jo to ietekme ir lielāka. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra brīdinājumus var redzēt mūsu mājaslapā. Tas ir galvenais informācijas avots, tālāk mēs izplatām šo informāciju caur sociālajiem kanāliem, un to var izmantot mediji.”

Pagātnes dati nākotnes prognozēm

Tā kā laikapstākļi tiek monitorēti nepārtraukti, nemitīgi pieaug novērojumu arhīvs un savākto datu apjoms. Speciālisti šos datus apstrādā un veido klimatiskos apskatus. Tie ir svarīgi ne tikai speciālistiem, bet visai sabiedrībai nākotnes adaptēšanās iespēju apzināšanai, biznesa modulēšanai un tamlīdzīgi.
Kristiāns Pāps atzīst, ka skaitliskā modelēšana, datu nosūtīšana un saņemšana prasa daudz resursu. “Pēdējo gadu laikā Latvija sākusi darboties skaitliskās modelēšanas lauciņā, kas vēsturiski šeit nav bijis īpaši attīstīts, jo tas ir ļoti dārgs process. Tieši tāpēc valstis šajā jomā kooperējas, mēs aktīvi sadarbojamies ar ziemeļvalstīm.”

Runājot par nākotnes mērķiem un uzdevumiem, sinoptiķis uzsver sabiedrības ieguvumus. “Pamanāms ieguvums sabiedrībai, piemēram, būs uzlabota brīdinājumu sistēma. Tā būs vairāk vērsta nevis uz gaidāmajiem laikapstākļiem, bet to ietekmi. Daudziem nav ne jausmas, ko nozīmē desmit milimetri nokrišņu trīs stundu laikā, tāpēc mēs ziņosim par iespējamajām sekām – applūdīs ceļi, būs problēmas ar kanalizācijas sistēmām notekūdeņu apjoma dēļ un tamlīdzīgi. Tad šai brīdinājumu sistēmai būs daudz lielāka praktiskā nozīme. Tāpat esam piesaistījuši Kohēzijas fonda līdzekļus un tagad fokusējamies uz novērojumu sistēmas uzlabošanu. Būs jaunas novērojumu stacijas un ap desmit jaunu meteoroloģisko novērojumu.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu