Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Šķelda – siltums no Latvijas mežiem

Noderīgi ikdienā
2023. gada 2. novembrī 13:45 2023. gada 2. novembrī 13:45
  Reklāmas projekts
Sākas apkures sezona, un viens no ekonomiski izdevīgākajiem kurināmajiem ir tepat Latvijā no vietējiem resursiem ražota šķelda. To ražo arī akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) un piedāvā gan katlumājām, gan industriālajiem klientiem.

Lai skujas nobirst


Apmēram 70 % šķeldas ražo no atjaunošanas cirtes atlikumiem, izmantojot zarus un galotnes, tātad būtībā tas ir blakusprodukts, kas rodas cirsmā. Atlikušie 30 % tiek iegūti meliorācijas darbos, ceļmalu tīrīšanā un jaunaudžu kopšanā.

Zarus no cirsmas savāc vienuviet, sakrauj kaudzēs ceļa malā, kur tie žūst un gaida šķeldotāju. Lai koksne izžūtu un būtu gatava šķeldošanai, nepieciešami 3–6 mēneši, kad šķeldas enerģētiskā vērtība sasniedz optimālo līmeni, bet ir periodi, kad šķelda tiek uzglabāta arī ilgāk. Tās enerģētiskā vērtība būtiski neizmainās arī tad, ja koksne glabāta gadu vai ilgāk. Ir vēl viens iemesls nogaidīšanai – LVM šķeldo pārsvarā skujkokus, taču skujas pazemina pelnu kušanas temperatūru, tādēļ jāgaida, kad kaudzē sakrautajiem zariem skujas nobirs. Meža šķelda tās sīko frakciju, arī skuju dēļ nav piemērota visām katlumājām. Jaunākās un modernākās ar to viegli tiks galā, taču vecāka modeļa katlumājām var rasties katlu piesārņojuma problēmas.

“Slapju šķeldu nevienam nevajag, tāpēc to nokraujam pie ceļa, apsedzam ar speciālu papīru, lai rudens lietus netiek kaudzes iekšpusē, un žāvējam. Kādēļ nešķeldo turpat mežā? Pirmkārt, šķelda labāk žūst lielās kaudzēs, nevis mazās kaudzītēs mežā. Otrkārt, šķeldotājs jau varbūt arī iebrauks mežā, taču mašīnām tur tikt ir grūtāk. Tāpēc esam palikuši pie risinājuma, ka forvarders izved zarus līdz ceļam un tur sakrauj, bet pēc tam atbrauc šķeldotājs un šķeldvedējs, kas gatavo produktu nogādā mūsu pircējiem,” skaidro LVM enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks.

No uzglabāšanas laukuma pie klienta

Kad zari sašķeldoti, tie nonāk vienā no LVM šķeldas uzglabāšanas laukumiem Baldonē, Skultē vai Kuldīgā. Tur šķelda gaida brīdi, kad būs nepieciešama klientam. Šķeldas uzglabāšanas laukumi nodrošina, ka LVM var piedāvāt nepieciešamo piegāžu servisa līmeni katlumājām, kurām šķeldu vajag konkrētā dienā, laikā un apjomā – neatkarīgi no tā, vai uzsnieg sniegs, kad vairākas dienas var šķeldai netikt klāt, vai pavasara šķīdonī ir slēgti ceļi. Tāpēc šķeldas rezervēm vienmēr jābūt pieejamām. Turklāt šķeldas krājumi laukumos ļauj efektīvāk plānot piegādes. Laukumi nepieciešami arī tāpēc, ka vasarā klientiem šķelda vajadzīga daudz mazākā apjomā, jo katlumājas strādā ar samazinātu jaudu, bet ziemā LVM ražošanas apjomus trīskāršot nevar, tādēļ rezerves jāsagatavo laikus. Jāplāno arī piegādes, jo parasti pie katlumājām nav lielu uzglabāšanas laukumu, bet  jābūt skaidrībai, uz kurieni un kad konkrētā šķeldas krava būs jānogādā.

“Šķelda ir produkts, kura sagatavošana ir pietiekami laikietilpīga,  tādēļ pārdošanu mēs sākam jau tad, kad šķeldas materiāls vēl atrodas mežā un žūst. Vislabprātāk mēs strādātu ar pasūtījumiem un līgumiem trīs gadu periodā, lai jau laikus zinātu, kuros reģionos klientiem šķelda būs vajadzīga un kādam klientam – katlumājai vai rūpnieciskajam patērētājam – tā paredzēta. Īpaši tas attiecas uz siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem paredzēto šķeldu nākas glabāt mūsu uzglabāšanas laukumos, un ziemā tā jāpiegādā konkrētajam uzņēmumam vajadzīgajā apjomā,” stāsta LVM koksnes produktu ražošanas un piegādes pārdošanas izpilddirektore Līga Ozola-Šmite.

Taču ne visi klienti vēlas ilgtermiņa sadarbību, tādēļ LVM piedāvā arī viena gada līgumus, kaut gan tas, protams, padara plānošanu sarežģītāku. “Pērn šķeldu vajadzēja visiem un daudz. To veicināja dažādi ģeopolitiskie notikumi kaimiņvalstīs, piemēram, pārtrūka šķeldas piegādes no Baltkrievijas. Ažiotāža bija milzīga, bet mēs, lai gan ar grūtībām, spītējot izaicinājumiem, spējām reaģēt uz būtiskajām pieprasījuma izmaiņām. Sasniedzām rekordu – pagājušajā gadā pircējiem piegādājām ap 700 000 berkubikmetru šķeldas. Šogad esam gatavi nodrošināt līdzīgu apjomu, taču jūtam, ka pieprasījums ir krities, tāpēc kādēļ klientiem piedāvājam elastīgākus līguma noteikumus – pat uz trim mēnešiem. Kopumā ir sajūta, ka tirgū valda liela nenoteiktība un pircēji ir neziņā, jo nav vēl īstas skaidrības par apkures tirgu,” šķeldas tirdzniecības nianses atklāj Ozola-Šmite.

Šķelda kā eksportprece

Šķeldu pērk ne tikai siltumapgādes uzņēmumu, bet arī industriālie klienti – uzņēmumi, kam šķelda vajadzīga ražošanas procesa nodrošināšanai, piemēram, granulu ražošanai. Ražošana notiek visu gadu, tātad arī šķeldas piegādes jānodrošina nepārtraukti. Jāņem vērā, ka šķeldu piedāvā ne tikai LVM, bet arī privātuzņēmēji un zāģētavas, kas to ražo no koksnes atgriezumiem, tātad konkurence ir diezgan liela.

LVM šķeldas piegādes veic tikai vietējiem uzņēmumiem, tomēr uzņēmuma eksperti norāda, ka daļa Latvijas šķeldas tiek arī eksportēta, jo iekšējais pieprasījums ir mazāks par piedāvājumu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šķelda ir izmaksu ietilpīgs produkts ar ļoti mazu peļņas daļu, tāpēc to nav izdevīgi piegādāt lielos attālumos, piemēram, vest uz Eiropas otru malu ar kuģi. No ekonomiskā viedokļa vislabāk ir šķeldas laukumus izvietot iespējami tuvu klientam, saīsinot piegādes distanci. “Šāda pieeja stiprina Latvijas energoneatkarību un, kas ir īpaši būtiski un aktuāli Eiropas Zaļās vienošanās kontekstā, samazina arī CO2 pēdu,” saka Līga Ozola-Šmite.

Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.
 

Citi šobrīd lasa

Pilnīgi viss, kas tev jāzina par savām aknām! No biežākajām slimībām līdz produktiem, kas tām palīdz
Kamēr ģenerālis cīnās par "krievu pasauli" Ukrainā, izplatās skrejlapas ar viņa sievas kailfoto 4
Latvijas basketbolisti pirmā puslaika uzvar Slovākiju - bumba grozā varētu krist biežāk