Baravikas ir sēņu aristokrātes ar īpašām prasībām, kuras mainās no šīm sēnēm vien zināmiem apstākļiem. Tās dzīvo simbiozē ar noteiktiem kokiem, tām patīk augt skrajos egļu mežos un ozolu audzēs, arī ošu sabiedrībā – tā uzskatīja ilgus gadus, taču pēdējā laikā tās uzrodas arī citos mežos un klajumos, tā ka baraviku patiesās vēlmes cilvēkiem līdz šim tomēr nav izdevies līdz galam izprast.
Dažādi avoti Latvijā izšķir no 4 līdz 19 baraviku formām, kuras ir atkarīgas no augšanas vietas: egļu, priežu, bērzu, ozolu un citas.
Lai gan baravika ilgus gadus tika uzskatīta par pašu populārāko Latvijas sēni, nu to sāk „izspiest” dzīslkātu beka, ko uzskata par invazīvu sugu. Lai gan dzīslkāta bekas ir lietojamas uzturā un garšīgas, turklāt tās vēl nav iemīlējuši tārpi, invazīvu sugu ienākšana mežā nav nekas iepriecinošs, jo tā var izzust pārējās mums pazīstamās un mīļās sēņu sugas.
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
