Dabiskā pļava – dabiskās biokontroles bāze
Cilvēka maz ietekmētās ekosistēmās kaitēkļu problēmas nav, jo katra suga iekļaujas ekoloģiskajā tīklā. Taču mūsdienu vienkāršotā lauksaimniecības zemju struktūra, vienlaidus monokultūru platības un samazinātā dzīvo organismu daudzveidība izjauc ekoloģisko līdzsvaru starp sugām. Tad atsevišķām sugām pazūd to dabiskie ierobežotāji, tās pārlieku savairojas un kļūst par kaitēkļiem lauksaimniecībā. Dabiskā pļava ir mājvieta daudziem kultūraugu kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem – putniem, sienāžiem, zirnekļiem, mārītēm un citiem plēsējiem. Tie kultūraugu kaitēkļu apkarošanu jeb biokontroli veic ļoti efektīvi. Piemēram, sikspārnis vienā stundā apēd līdz pat 400 kukaiņu.
Cīņā ar kaitēkļiem ik gadu pasaulē tiek izlietoti vairāk nekā 3 miljoni tonnu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu. Tas ietekmē arī kaitēkļu dabiskos ierobežotājus, vēl vairāk izjaucot jau tā trauslo līdzsvaru agroekosistēmās. Savukārt dabiskie kultūraugu kaitēkļu regulētāji saudzē dabu un cilvēku veselību, kā arī ļauj ietaupīt laiku un līdzekļus, netērējot tos mākslīgu kaitēkļu ierobežošanas risinājumu ieviešanai. Tāpat tie var palīdzēt palielināt lauksaimniecības ražu. Zviedru zinātnieku pētījumi parādīja, ka, radot labvēlīgus apstākļus sugām, kas barojas ar laputīm, miežu raža tika paaugstināta par 20%.
Kultūraugu kaitēkļu regulēšana ir dabiskās pļavas sniegtais ekosistēmu pakalpojums. Tādu ir daudz – pļavas nodrošina ārstniecības augus, novērš plūdus, veido augsni, attīra ūdeni un dāvā unikālu ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijas Dabas fonds un projekts GrassLIFE animācijas filmu sērijā ir apkopojis būtiskākos ekosistēmu pakalpojumus, kurus cilvēki iegūst no dabiskās pļavas. Sēriju par kultūraugu kaitēkļu regulēšanas pakalpojumu skaties šeit!
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas fonds.
