Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
no privātā arhīva

Meklē risinājumu taurgovju glabāšanai Latvijai

Likums un taisnība
2022. gada 19. martā 04:44 2022. gada 19. martā 04:44
  Kārlis Seržants | "Likums un Taisnība"
"Likums un Taisnība" jau rakstīja par problēmu ar vairākās vietās savvaļā izlaistajām Heka šķirnes govīm jeb taurgovīm. Govis izmanto dabisko pļavu noganīšanai, taču turēšanas noteikumi ir būtībā identiski ar parastajiem liellopiem. Diemžēl tie praktiski nav izpildāmi, un saimnieki jau sāka spriest par govju likvidāciju. Nu uzmanību pievērsusi Saeima, un ir cerība uz risinājumu.

Atgādināsim, ka sabiedrības uzmanību šai problēmai pievērsa zemnieku saimniecības "Jungas" īpašnieks Dainis Ozols. Viņš savā "Facebook" lapā rakstīja: “"Jungu" ganībās pamazām atvadāmies no taurgovīm, kuras palīdzēja kopt pļavas un uzturēt ainavu. Saprātīga budžeta ietvaros nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības par čipiem un potēm. Bet sodus maksāt negribas. Ganībās paliks zirdziņi – ar tiem ir mazliet vienkāršāk.”

Likvidēt vai glābt


Intervijā Ozols toreiz stāstīja: “Pēc likuma Latvijā visiem govju dzimtas dzīvniekiem ir vienotas prasības – 21 dienas laikā pēc dzimšanas viņas ir jāiezīmē ar speciālajiem čipiem ausīs un vienu reizi piecos gados jāņem asins analīzes. Diemžēl viņas ir dzimušas un augušas brīvā dabā, tādēļ ir visai mežonīgas un to neviens neuzņemas darīt – arī klāt govis nevienu nelaiž. Vienīgais risinājums šādai situācijai būtu dzīvnieka attālināta iemidzināšana ar speciālo ieroci, bet tas jau būtu pārāk dārgs prieks.”

Noteikumu neievērošana saimniekam var beigties ar tiešo līdzmaksājumu apturēšanu vai naudas sodu – 50 eiro nedēļā. Ozolam gan ir tikai sešas govis, taču Latvijā ir arī daudz lielāki ganāmpulki.

Gaida risinājumu

Taurgovis savvaļā lielākā skaita ir Papes dabas parkā un Ķemeru nacionālajā parkā. Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa, kura aprūpē ir aptuveni 170 šo dzīvnieku, uzskata, ka vispārējo lopu turēšanas prasību piemērošana nav pareiza.

“Šī šķirne ir savvaļas taura restaurācijas šķirne. Tas nav ne gaļas, ne piena lops, bet gan mēģinājums atgriezt dabai reiz zudušu dzīvnieku, tādēļ to vilkšana kādos rāmjos ir pilnīgi nevajadzīga. Mēs, protams, cenšamies noteikumus ievērot, cik vien iespējams, bet to ir visai nereāli izdarīt. Šādi dzīvnieki būtu nodalāmi atsevišķā grupā ar īpašiem turēšanas noteikumiem, kā tas ir izdarīts. Savulaik pat vairākkārt ir mēģināts mainīt likumdošanu, taču atsaucības nav bijis, jo taurgovju  skaits nav  liels – aptuveni 300 dzīvnieku,” stāsta Liepa.

Ledus ir sakustējies

Taurgovju problēmai uzmanību pievērsusi arī Saeima, kur notika speciāli šim jautājumam veltīta Vides un klimata apakškomisijas sēde.

Tās vadītāja Dace Rukšāne-Ščipčinska ir informējusi: “Taurgovīm, kuras nogana pļavas aizsargājamās dabas teritorijās, birokrātisku iemeslu dēļ draud likvidēšana. Eiropas Savienības likumdošana paredz iespēju veidot atkāpes vietējos normatīvajos aktos, tāpēc es ceru, ka ierēdņi vairāk neaizbildināsies ar ES regulām un centīsies atrast sapratīgu risinājumu šai problēmai, kas pašā būtībā nav nemaz tik sarežģīta. Taurgovīm un Konika zirgiem jāturpina ganīties mūsu aizsargājamās pļavās, kur tie ir jau krietni iedzīvojušies, un nav pieļaujama to iznīcināšana birokrātisku iemeslu dēļ.”

"Likums un Taisnība" noskaidroja pašā apakškomisijā, ka pirmo sēdi varētu uzskatīt tikai par diskusijas aizsākšanu, jo nekādi iepriekš sagatavoti dokumenti apspriešanai iesniegti nebija.

Sēdē piedalījās arī vairāki taurgovju audzētāji, bet Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vienīgais priekšlikums ir bijis – atzīt taurgovis par savvaļas dzīvniekiem. Tas izraisīja audzētāju iebildumus, jo tādā gadījumā viņi par taurgovīm vairs nevarēs saņemt subsīdijas. Tiesa gan, neizpildot normatīvus, rezultāts var būt tāds pats.

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns uzskata: “Tas, ka taurgovis savvaļā tiek turētas, automātiski par savvaļas dzīvniekiem tās nepadara, un uz šo dzīvnieku attiecas mājdzīvnieku turēšanas noteikumi.”

Plāno sanāksmi

PVD līdz šim bija visai skeptisks viedoklis, un dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe skaidrojusi: “Mums ir Eiropas regula, kurā skaidri un gaiši ierakstīts, ka Heka govis ir mājdzīvnieki. Ir jāsaprot, ka Eiropa ilgus gadus sūri un grūti ir cīnījusies ar liellopu slimībām, sevišķi tām, kas apdraud arī cilvēkus, tādēļ te jābūt ļoti uzmanīgiem.”

Saistītās ziņas

"Laiks atvadīties..." Lai nebūtu jāmaksā sodi, saimniekam teju neizpildāmo prasību dēļ jānogalina taurgovis 6
Ķemeru parka dārgumi: te mīt ērgļi un slēpjas purva velns
Kā Balvu pusē ganās Latvijā vienīgās svētās Āfrikas govis

3. janvārī notikusi atbildīgo institūciju apspriede jau bez audzētāju klātbūtnes. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa vien informē: “VARAM jau iepriekš ir aicinājusi un turpina aicināt Zemkopības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu rast risinājumu taurgovju turēšanas problēmai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Šie dzīvnieki ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, it īpaši ņemot vērā to lomu bioloģiski vērtīgu zālāju noganīšanā un uzturēšanā. Par iespējamo risinājumu vēl tiek plānota sanāksme, kuru tuvāko nedēļu laikā organizēs Zemkopības ministrija, uzaicinot arī dzīvnieku īpašniekus.”

Citi šobrīd lasa

Viena brokastu pārslu porcija katru dienu – zinātnieki atklāj, cik ļoti tas var kaitēt veselībai
Jelgavā manīts neparasts putns. Eksperts skaidro, ka tam varētu būt divi iemesli
No kurzemnieces izkrāpti 160 tūkstoši eiro; policija brīdina par krāpnieku aktivitāti! 3
Pievienot komentāru