foto: Netflix/courtesy Everett Collection/ Vida Press
Sazvērestības epicentrā. Seriāla "The Night Agent" recenzija
Kadrs no seriāla.
TV
2024. gada 1. februāris, 08:10

Sazvērestības epicentrā. Seriāla "The Night Agent" recenzija

Laila Pastare

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

"Nakts aģents" ir seriāls, ko gribas noskatīties vienā elpas vilcienā. Gards kumosiņš politisko trilleru cienītājiem ar smalki izspēlētu sazvērestības teoriju un prasmīgi samezglotu sižetu, kas dzen izmisumā galveno varoni un notur skatītāja uzmanību līdz pēdējai minūtei.

«Nakts aģents» ir viens no veiksmīgākajiem šā gada seriāliem «Netflix» straumēšanas platformā, kam izdevies iekļūst «Netflix» visu laiku skatītāko seriālu listē. Jau otrajā nedēļā pēc pirmās sezonas iznākšanas tika paziņots – būs nākamā.

Seriāla pamatā ir amerikāņu rakstnieka un žurnālista Metjū Kvirka tāda paša nosaukuma grāmata un vēsta par FIB aģenta Pītera Sazerlenda pašaizliedzīgo cīņu ar netaisnību ASV varas gaiteņos. Kas patiesībā notiek un kā no šī vājprāta izkulties, ir jautājumi, uz kuriem viņš meklē atbildes, cenšoties palikt dzīvs un vienlaikus glābjot valsti. Lai gan tas izklausās jau neskaitāmas reizes redzēts, seriāls ir patiešām ievelkošs. Lielā mērā to nosaka sīki izstrādātie varoņu dzīvesstāsti, negaidītie sižeta pavērsieni un lieliskais komandas darbs.

Stāsts ir šāds. FIB aģentam Pīteram Sazerlendam izdodas novērst teroristu organizētu spridzināšanu metro, taču situācija pavēršas pret viņu, un Pīteru tur aizdomās par sadarbību ar teroristiem. Viņa karjeru glābj prezidenta palīdze Daiena Farra, norīkojot Sazerlendu veikt nakts aģenta darbu Baltā nama pagrabā. Nakts aģents – tas tikai izklausās tā smalki, cienījami un atbildīgi. Patiesībā Sazerlends ir spiests caurām naktīm dirnēt pie telefona, uz kuru teorētiski varētu zvanīt ASV slepenie aģenti, kas nokļuvuši nepatikšanās, taču telefons klusē. Sazerlends ir savas dzīves zemākajā punktā, taču, izrādās, var būt vēl sliktāk. Kādu nakti telefons beidzot iezvanās, un viņš tiek ierauts plaša mēroga nodevības izmeklēšanā ASV valdības augstākajos līmeņos. Zvanītāja ir Roza Larkina, jauna kiberdrošības uzņēmēja, kuras dzīve pirms mirkļa apmetusi kūleni. Viņas vienīgie tuvinieki – tante un onkulis – ir brutāli nogalināti jaunās sievietes acu priekšā, turklāt izrādās – abi ir bijušie slepenie aģenti.

Lai gan turpmākais sižets varētu šķist paredzams – Pīters dodas aizsargāt Rozu un viņi kopā mēģina izskaitļot nodevēju –, tajā ik uz soļa ir kāds negaidīts pavērsiens, kas notur skatītāja uzmanību un spriedzi. Drīz vien kļūst skaidrs, ka terorakts ir saistīts ar slepkavībām, un tas nepārprotami norāda uz informācijas noplūdi, iespējams, krieviem Baltajā namā. Diemžēl arī Pīters ir aizdomās turamais. Viņš ir nokļuvis neapskaužamā situācijā, un uzticēties nevar nevienam.

Tā ir sazvērestība!

Cilvēkiem patīk sazvērestību teorijas. Jo īpaši tās, kas saistītas ar politiku un politiķiem, un, pateicoties sociālo mediju algoritmiem, kas lietotājiem dāsni piedāvā arvien emocionālāku un sazvērnieciskāku saturu, tās izplatās gaismas ātrumā. Ja sociālo tīklu pasaulē viss ir atkarīgs no jūsu izglītības un kritiskās domāšanas, tad, baudot kino, var atslābt un vienkārši sekot scenāristu fantāzijas lidojumam. Un «Nakts aģentā» tas ir galvu reibinošs! Vairākas augsta līmeņa ASV amatpersonas darbojas neticami aukstasinīgi, pārkāpjot jebkuras ētikas, uzvedības un pilnvaru normas. Nekas nav svēts, pat miesīgs bērns. Ciniski radītā sazvērestība un pakāpeniski kāpinātā spriedze veicina skatītāja empātiju pret galveno varoni un liek noticēt, ka pasauli var glābt tikai godīgums, pārcilvēciska drosme un viens drosmīgs FIB aģents.

Būtisks veiksmes stāsta stūrakmens ir pieredzējušais scenārists un producents Šons Raiens, kura radītos spraiga sižeta seriālus televīzijā esam skatījušies gadiem. To vidū ir «Vairogs» (2002–2008) un «Speciālo uzdevumu vienība S.W.A.T.» (2017), kam patlaban tiek filmēta septītā sezona.

Galveno lomu atveido amerikāņu aktieris Gabriels Baso, kura ievērojamākais veikums ir Džei Dī Vansa loma patiesos notikumos balstītajā biogrāfiskajā drāmā «Hillbilly Elegy» (2020). Filma tapusi pēc tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem, ko laikraksts «The Times» ierindojis starp sešām grāmatām, kas palīdz izprast Donalda Trampa uzvaru 2017. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Lai gan filma nav guvusi plašu kritiķu atzinību, tās ekranizācija, tāpat kā pats darbs, ievērojama ar visai precīzu ASV vidusšķiras un disfunkcionālas ģimenes posta portretējumu. Gabriela Baso partnere ir jaunzēlandiešu aktrise Lusjana Bučanana (Luciane Buchanan), kurai Rozas Larkinas tēls ir pirmā nozīmīgā loma ar starptautisku svaru. Seriāla aktieru ansambļa pērle ir Honga Čau (Hong Chau). Vjetnamiešu izcelsmes amerikāņu aktrise savu zvaigžņu mirkli piedzīvoja šopavasar, kad tika nominēta «Oskara» balvai par Lizas lomu filmā «Valis». Seriālā viņa atveido vienu no Baltā nama atslēgas cilvēkiem – Daienu Farru. Skarbais un nosvērtais tēls Hongas Čau izpildījumā iegūst eleganci un raisa uzticamību, kas apvienojumā ar varaskāri rada ne vienu vien izaicinājumu Gabriela Baso varonim...

foto: Publicitātes

Nodevējam pa pēdām

Sazerlenda biogrāfija ir pamatīgi samezglota. Viņa karjeru un reputāciju ietekmē neatbildēti jautājumi par mirušā tēva profesionālajiem grēkiem, kas met aizdomu ēnu pār Pīteru un ir galvenais iemesls viņa reputācijas apšaubīšanai. Iztēlojieties, ka neprotat peldēt un tiekat izgrūsts no laivas vai gluži kā Robinsons Krūzo esat nonācis uz neapdzīvotas salas, un nu ir jāizdzīvo. Apmēram tā jūtas galvenais varonis.

Tiesa, Sazerlends tomēr ir FIB aģents – īpaši trenēts, un tas viņa situāciju būtiski uzlabo. Kamēr Pīters izmisīgi mēģina saprast, kas patiesībā notiek un kurš tad ir īstais nodevējs (to nezina arī skatītājs, un tas seriālu padara vēl aizraujošāku!), viņam vismaz ir iespēja līdzvērtīgi cīnīties ar ļaunajiem. Gabriela Baso sniegums cīņas ainās ir patiesi iespaidīgs. Teiksiet – seriālā jau var parādīt sazin’ ko, taču šis nav tas gadījums. Aktieris ar cīņas sporta veidiem ir uz tu kopš bērnības, tāpēc visas cīņas ainas izpilda pats.

Seriāla veidotāji bez sirdsapziņas pārmetumiem spēlējas ar skatītāja emocijām, risinot viceprezidenta Redfīlda un viņa meitas Medijas sarežģītās attiecības, kas tiek veikli izmantotas politiskās manipulācijās. Tā ir skarba spēle bez noteikumiem starp labo un ļauno bez apsolījuma par laimīgām beigām. Taisnības labad jāatzīst, ka starp bēgšanu, pakaļdzīšanos, nolaupīšanu, sprādzieniem, intrigām un sazvērestībām skatītājam tiek arī romantika – Pītera un Rozas attiecības pakāpeniski kļūst arvien ciešākas un intīmākas.

Komisku šķautni seriālam piešķir aukstasinīgie profesionālie slepkavas Elena (Eva Hārlova) un Deils (Fīnikss Rejs), kas Baltā nama nodevēja uzdevumā – svarīgi cilvēki taču paši «nesmērēs»  rokas! – cenšas nogalināt Pīteru un Rozu. Šī pārīša afrodiziaks ir slepkavība. Veicot uzdevumus, viņi pārģērbjas un iejūtas dažnedažādos tēlos, kas dažbrīd līdzinās neveiksmīgiem Halovīna kostīmiem. Mēģinājums radīt kaut ko līdzīgu Bonijas un Klaida savienībai ir neveiksmīgs un periodiski nozog skatītājam maģisko «viss notiek pa īstam» izjūtu. Tas ir neveikli un pārlieku kariķēti.

Kas tālāk?

Seriāla pirmā sezona sniedz atbildes uz visiem jautājumiem – tam ir atrisinājums, tādejādi «Nakts aģents» patīkami atšķiras no citiem seriāliem, kam stāsta turpinājums jāgaida gadiem, līdz iznāk jauna sezona. Tiesa, šāds koncepts vienlaikus liek pavaicāt – vai tad otrā sezona nebija paredzēta? Patiesība ir vienkārša – seriāla veidotājs Šons Raiens jau sākumā bija iecerējis radīt katrai sezonai savu neatkarīgu stāstu, tāpēc otrajā sezonā aģentu Pīteru Sazerlendu droši vien gaida pavisam jauni izaicinājumi. Tā kā Metjū Kvirks par pašaizliedzīgo nakts aģentu ir sarakstījis tikai vienu grāmatu, Pītera Sazerlenda turpmākais liktenis ir noslēpumā tīts. Visticamāk, nākamajās sezonās redzēsim tikai dažus pirmās sezonas varoņus, taču man ir nojauta, ka Pītera dzīvē pavisam noteikti būs Roza Larkina.