Daliņš 1932. gadā Losandželosā startēja kā viens no diviem Latvijas pārstāvjiem olimpiskajās spēlēs un 50 kilometru soļošanas distancē izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.
Trīsdesmitajos gados katrs skolas puika mēģināja atdarināt “Daliņa soli”, bet pieaugušie griezās tik populārajā Jāņa Āres fokstrotā “Ak, kaut man Daliņa kājas būtu”. Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem, soļotājs Jānis Daliņš (1904 – 1978), bija tas, kurš lika pasaulei iemācīties latviešu karoga sarkanbaltsarkanās krāsas.
Kā vienam zemniekam izdevās “aizsoļot” līdz sudraba medaļai 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un kļūt par pirmo Eiropas čempionu soļošanā 1934. gadā Turīnā?
“Kad sāku strādāt Valmieras teātrī kā režisors, atceros, ka ik pa laikam dzirdēju par Jāni Daliņu. Valmierā ir stadions, kas nosaukts viņa vārdā, ir piemineklis, sienas gleznojums un arī iela. Šķita, ka aiz šī cilvēka ir interesants stāsts, kā viņš no zemnieka kļuva par vienu no izcilākajiem sportistiem Latvijas vēsturē. Izrāde būs soļojums cauri gan karstajām Losandželosas ielām 1932. gadā, gan cauri Jāņa Daliņa dzīvei,” izrādes tapšanas impulsus atklāj režisors Toms Treinis.
Izrādes radošajā komandā ir arī scenārija autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marta Treine, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, komponists Platons Buravickis. Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Januss Johansons, Ingus Kniploks, Inese Ramute, Klinta Reinholde, Kārlis Dzintars Zahovskis.
Citi šobrīd lasa
