Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ceptuves "Lāči" saimniekam un maizniekmeistaram Normundam Skauģim šodien šūpļa svētki. (Foto: LETA)

9. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2022. gada 9. februārī 02:02 2022. gada 9. februārī 02:02
  Jauns.lv / LETA
Šodien dzimšanas dienu svin populārās "Lāču maizes" ražotājs Normunds Skauģis. Vēl 9. februāris pasaules vēsturē iegājis ar to, ka 1895. gadā amerikānis Viljams Morgans izgudro volejbolu, kuru sākotnēji viņš dēvē par "mintoneti".

Jubilāri Latvijā


1920. gadā Ēriks Koņeckis - hokejists (miris 2006. gadā).

1942. gadā Lidija Pupure - Dailes teātra aktrise.

1944. gadā Aina Kalnciema - klavesīniste.

1948. gadā Ilma Grauzdiņa - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras profesore.

1967. gadā Normunds Skauģis - SIA "Lāči" īpašnieks un priekšsēdētājs.

1970. gadā Dainis Rācenis - SIA "Annels" dibinātājs un direktors.

1974. gadā Igors Bondarevs - hokejists.

1981. gadā Māris Urtāns - vieglatlēts, 2010. gada Eiropas čempionāta bronzas godalgas ieguvējs lodes grūšanā.

Jubilāri pasaulē

1773. gadā Viljams Henrijs Harisons - ASV prezidents (miris 1841.gadā).

1830. gadā Abdulazizs - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1876.gadā).

1846. gadā Vilhelms Maibahs - vācu autoinženieris (miris 1929.gadā).

1897. gadā Čārlzs Kinsfords Smits - austrāliešu aviators (miris 1935.gadā).

1909. gadā Karmena Miranda - Portugālē dzimusi brazīliešu sambas dejotāja, Brodvejas aktrise un Holivudas filmu zvaigzne (mirusi 1955.gadā).

1910. gadā Žaks Mono - franču bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1926. gadā Garets Ficdžeralds - bijušais Īrijas premjerministrs (miris 2011.gadā).

1940. gadā Dž. M. Kutzē - Dienvidāfrikas rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1942. gadā Kerola Kinga - amerikāņu dziedātāja.

1943. gadā Džo Peši - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1943. gadā Džozefs Stiglics - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1945. gadā Jošinori Ohsumi - japāņu zinātnieks, Nobela prēmijas medicīnā laureāts.

1945. gadā Mia Ferova - amerikāņu aktrise, "Zelta globusa" ieguvēja.

1957. gadā Gordons Strahans - skotu futbola treneris.

1960. gadā Hollijs Džonsons - britu mūziķis ("Frankie Goes to Hollywood").

1963. gadā Lolo Ferrari - franču aktrise, pasaulē lielāko (silikona) krūšu īpašniece (mirusi 2000.gadā).

1987. gadā Magdalēna Noinere - vācu biatloniste, divkārtēja olimpiskā čempione, divpadsmitkārtēja pasaules čempione, 63 reizes kāpusi uz goda pjedestāla Pasaules kausa izcīņas sacensībās.

1974. gadā Žordi Kruifs - Nīderlandes futbolists, tagad treneris.

1973. gadā Svetlana Boginskaja - baltkrievu vingrotāja.

1979. gadā Džana Dziji - ķīniešu aktrise.

1979. gadā Irina Sluckaja - krievu daiļslidotāja, divkārtēja pasaules čempione.

1981. gadā Toms Hidlstons - angļu aktieris, producents un mūziķis, "Zelta globusa" ieguvējs.

1987. gadā Maikls Bakarijs Džordans - amerikāņu aktieris ("Krīds", "Melnā Pantera").

1990. gadā Fjodors Smolovs - krievu futbolists.

Notikumi Latvijā

1234. gadā Pāvests Gregorijs IX Alnas Balduīnu atbrīvo (degradē) no vicelegāta pienākumiem un atceļ no visiem amatiem, izņemot Zemgales bīskapa amatu.

1995. gadā Saeima pieņem likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz visiem uzņēmumiem vienādu nodokļa likmi - 25%.

1996. gadā Rīgas apgabaltiesa atceļ Saimnieciskās tiesas lēmumu atzīt "Banku Baltija" par bankrotējušu.

1999. gadā Latviju apmeklē Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" prezidents Vagits Aļekperovs, lai, tiekoties ar Latvijas valdības pārstāvjiem, apspriestu "Lukoil" iespējas piedalīties AS "Ventspils nafta" privatizācijā, kā arī AS "Rietumu cauruļvadu sistēma" projektā - jaunā naftas vada no Krievijas uz Ventspili būvniecībā.

2000. gadā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā.

2001. gadā Baltijas valstu premjerministri Baltijas Ministru padomes sanāksmes ietvaros Rīgā vienojas par kopēju pozīciju saistībā ar virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

2005. gadā pirmo reizi tiek pasniegtas Rīgas kultūras darbinieku gada balvas.

2006. gadā Olainē atvērts pirmais bīstamo atkritumu dedzināšanas komplekss Latvijā.

2007. gadā pēc smagas veselības problēmu paasināšanās Valmieras slimnīcā pēkšņi miris pazīstamais sporta dzīves aktīvists, Gulbenes olimpiskā kluba "Buks" menedžeris un Latvijas Basketbola līgas kluba ""Bumerangs/Gulbene/ASK" direktors Egils Čakars.

2007. gadā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tiek pasniegta Baltijas Asamblejas balva.

Notikumi pasaulē

1621. gadā par Romas katoļu pāvestu kļūst Gergorijs XV, kas ir pēdējais ar mutisku balsojumu ievēlētais pāvests.

1788. gadā Habsburgu impērija pievienojas Krievijas-Turcijas karam, nostājoties Krievijas pusē.

1822. gadā Haiti iebrūk Dominikanas Republikā.

1825. gadā pēc tam, kad ASV elektoru balsojumā neviens no prezidenta kandidātiem nespēj iegūt vairākumu balsu, ASV Pārstāvju palāta par valsts prezidentu ievēl Džonu Kvinciju Adamsu.

1895. gadā amerikānis Viljams Morgans izgudro volejbolu, kuru sākotnēji viņš dēvē par "mintoneti".

1920. gadā virkne pasaules valstis, parakstot Svālbaras līgumu, atzīst Norvēģijas suverenitāti pār Svālbaras arhipelāgu un pasludina to par demilitarizētu teritoriju.

1923. gadā nodibināta Padomju Savienības aviokompānija "Dobrolet", kas 1932. gadā pārdēvēta par "Aeroflot".

1960. gadā amerikāņu aktrise Džoana Vudvarda saņem pirmo zvaigzni Holivudas Slavas alejā.

1962. gadā Jamaika iegūst neatkarību, taču paliek Britu impērijas sadraudzības valstu sastāvā.

1964. gadā "The Beatles" piedalās ASV televīzijas CBS Eda Salivana šovā un viņu uzstāšanos vēro rekordliels skaits - 73 miljoni - skatītāju.

1969. gadā savā pirmajā izmēģinājuma lidojumā dodas lidmašīna "Boeing 747".

1981. gadā 56 gadu vecumā mirst leģendārais amerikāņu rokenrola dziedātājs Bils Heilijs.

1984. gadā pēc 15 pie varas pavadītiem mēnešiem mirst Padomju Savienības līderis Jurijs Andropovs, kurš 1982.gada beigās stājās Leonīda Brežņeva vietā.

1991. gadā Lietuvas iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par neatkarības atjaunošanu.

1996. gadā Londonas Doklendas biznesa kvartālā eksplodē ĪRA uzstādīta spēcīga bumba, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot vēl simtu. Sprādziens iezīmē 17 mēnešus ilgā ĪRA pamiera beigas.

1998. gadā Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze izdzīvo atentāta mēģinājumā.

2001. gadā ASV kodolzemūdene "USS Greeneville", iznirstot pie Havaju salām, uztriecas Japānas zvejas tralerim, kas gūst nopietnus bojājumus un strauji nogrimst. Negadījumā gāja bojā 35 japāņu jūrnieki.

2002. gadā 71 gadu vecumā mirst Lielbritānijas karalienes Elizabetes II māsa princese Margarēte.

2014. gadā Šveices vēlētāji referendumā atbalsta priekšlikumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem.

2016. gadā vilcienu sadursmē Vācijā netālu no Bādaiblingas iet bojā 11 cilvēki.

Citi šobrīd lasa

"Ukraina karu zaudēja," Stepaņenko partijas EP kandidāts dabū pa pakausi Ukrainas atbalsta pasākumā 5
Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte 1
VID plāno mainīt veidu kā tiek veikta nodokļu atmaksa par medicīnas un izglītības izdevumiem
Pievienot komentāru