Gudra atpūta zilo asiņu cienītājiem. Seriāla "Kronis" recenzija

Sešu sezonu seriāls savā uzbūvē mazliet atšķiras no ierastā daudzsezonu TV stāstu formas un realizācijas. Katras divas sezonas ataino kādu Elizabetes II dzīves posmu, un laika ritums tiek panākts vienkāršā, bet ne tik ierastā veidā. Aktieru sejas nevis tiek nokrāmētas ar aizvien treknākām grima kārtām, bet gluži vienkārši ir nomainīts galveno varoņu atveidotāju ansamblis. Tādējādi veidojas triloģija, kur katras divas sezonas veido savu daļu. Šoruden esam nonākuši pie otrās daļas sākuma jeb trešās sezonas.

Ideja nomainīt visu galveno aktieru ansambli ir ne tikai intriģējoša, bet zināmā mērā arī riskanta. Noskatoties pirmās 20 sērijas, neviļus pieķeramies saviem varoņiem. Fakts, ka pēkšņi viņiem visiem ir citas sejas, var mazliet samulsināt vai dažus pat atgrūst. Tomēr uzreiz skeptiķus gribu mierināt un iebilst. Vispirms jāuzsver, ka, nomainot aktierus, kļūst iespējams tēlus padarīt vēl daudzšķautņainākus, kas šādā psiholoģijā balstītā stāstā ir īpaši nozīmīgi. Protams, ka jaunais aktieru ansamblis savus tēlus nebūvē atšķirīgus no priekšgājēju iesāktā, tomēr nianses neizbēgami atšķirsies. Tādējādi tas rada izjūtu par to, kā mainījušies paši tēli, laikam plūstot. Mēs labi pazīstam paņēmienu no kino, kad tēla novecināšanai tiek izmantoti dažādi sarežģīti grima triki, bet vai jauns aktieris ar vecuma masku uz sejas patiešām zina, kā tas ir – būt daudzus gadus vecākam? Gribētu ticēt, ka aktieris, kurš spēlē sava vecuma varoni, savu dzīves posmu saprot labāk.

Noteikti jaunais aktieru ansamblis dod svaigu elpu seriālam, kas jau ar pirmajām divām sezonām bija uzņēmis drošu kursu. Trešā sezona ir jauns starts, kas dod iespēju «Kroni» sākt skatīties pat bez divu iepriekšējo sezonu pieredzes, uztverot to kā jaunu un pat atsevišķu daudzsēriju filmu. Tieši tā uz seriālu arī cenšos palūkoties, ne tik daudz aizraujoties salīdzinājumos ar pagājušajos divos gados redzēto.

Viens no trešās sezonas spilgtākajiem pirmajiem notikumiem ir Vinstona Čērčila nāve. Tas arī dod zināmu toni saturam, kas mūs sagaidīs šajā sezonā. Visam fonā sāksies jauns laikmets. Atskaitot tādus nozīmīgus politiskus notikumus kā Āfrikas dekolonizācija, tieši trešajā sezonā beidzot ieraudzīsim seriālā princi Čārlzu un viņa pirmos soļos attiecībās ar Kamillu. Bet to skatītājiem seriāls sola visu sezonu. Atgriezīsimies sezonas sākumā, kur centrā ir politiskās izmaiņas un abu karaļnama māsu Elizabetes un Margarētas nesaskaņas.

Jaunās pastmarkas

Kas tad ir jaunā, bet nedaudz vecākā Elizabete II? Viņu iepazīstam ļoti zīmīgā ainā, ar kuru sākas trešā sezona. Elizabetei II, kuru tagad atveidos Olīvija Kolmane, tiek  demonstrētas jaunās pastmarkas skice. Blakus viņa var redzēt iepriekšējās pastmarkas ar aktrises Klēras Fojas sejas pantiem – kā Elizabeti II jaunībā.

Aktrise Olīvija Kolmane iemieso visu to eleganci, ko gribētos piedēvēt angļu augstākās sabiedrības dāmām, tāpēc viņa šķiet brīnišķīga izvēle pusmūža karalienei. Vēlētos gan piebilst arī nedaudz ironisko sakritību veidotāju izvēlē, viņai uzticot atveidot šo lomu. Kolmanes mūža nozīmīgākais darbs, par kuru viņa šīgada sākumā saņēma «Oskaru» kā labākā aktrise, ir Anglijas karalienes Annas attēlojums filmā «Favorīte». Ironisks šis fakts ir ar to, ka pāris gadsimtu agrāk dzīvojusī karaliene Anna bija un ekrānā tika parādīta kā garā trausla lesbiete un it visā gatava pakļauties savām izvēlētajām daiļā dzimuma simpātijām. Viņas tēls ir absolūts pretstats tam, kādu Kolmane atklāj Elizabeti II. Un tas jau kaut ko pasaka par aktrises ģenialitāti, ne tikai par viņas šķietamo eleganci un piemērotību Elizabetes tēlam.

Kolmanei gan neizbēgt no viņas salīdzināšanas ar Helenas Mirrenas sniegumu filmā «Karaliene», kurā angļu kinoaktrise atveidoja Elizabeti II pāris desmitgades vecāku. Vai Kolmane spēs pārtrumpot Mirrenu? Lai atbildētu uz to, katram no mums jāskatās un jāizdara savi vērtējumi. Pēc pirmajām divām sērijām vēl neizdarīšu pārsteidzīgus spriedumus, bet Kolmanes pieteikums noteikti ir nopietns.

Starp citu, seriālam saistība ar filmu «Karaliene» ir ne tikai tajā ziņā, ka abu darbu centrā ir Elizabete II. Arī autors ir viens un tas pats cilvēks Pīters Morgans. Tāpēc pamatoti var domāt, ka viņš mākslas frontē ir viens no rūpīgākajiem karalienes Elizabetes II un 20. gadsimta britu karaļnama pētniekiem. Elizabetes nenovērtētās un uzdzīvē pārlieku slīkstošās māsas lomā ir iejutusies kolorītā britu aktrise Helēna Bonema Kārtere. Tik ļoti atšķirīgas aktrises tik ļoti atšķirīgu personību lomās trešās sezonas sākumā mums garantē aizraujošu psiholoģisku attiecību un emociju spēli atlikušajai sezonai.

Lielisks laikmeta attēlojums

Nevienam nav noslēpums, ka Apvienotās Karalistes karaļnams ir nozīmīgākais pasaulē. Viņiem nav konkurentu, kaut vai palūkojoties pasaules medijos. Jo kurš gan no mums daudz ko zina par Spānijas vai Dānijas karaļnamiem? Ja francūži nebūtu nocirtuši galvas saviem monarhiem, tad, iespējams, angļu augstmaņiem būtu kāda nopietnāka konkurence.

Jāatzīstas gan subjektīvā niansē, kas noteikti ietekmē manu viedokli par seriālu. Man nekad nav bijusi izprotama lielā jūsma un interese par svešas zemes karaļnamu un tās augstmaņu ikdienu. Vienlaikus ar to nevaru droši atbildēt uz jautājumu, vai šis seriāls pastāsta kaut ko jaunu. Drīzāk tikai vēlreiz ļoti meistarīgā līmenī atgādina veco patiesību, ka bagātie arī raud un viņu dzīve nemaz nav tik viegla.

Šis seriāls viennozīmīgi ir medusmaize tiem, kuru dzīslās rit kaut pilīte aristokrātu asiņu vai vismaz viņi cer, ka tā ir. Seriāls ir ideālais materiāls karaļnamu stāstu vai kostīmdrāmu faniem, kuru noteikti nav maz. Kaut vai spriežot pēc seriāla augstā vērtējuma portālā "imdb.com" (8,7 no 10 zvaigznēm, kuru veido vairāk kā 93 000 skatītāju vidējais vērtējums). Savā žanrā «Kronis» ir profesionāli izcili nostrādāts darbs, kas ne tikai pastāsta par intrigām, kuras vienkāršo ļaužu acīm parasti ir slēptas, bet piedāvā lielisku laikmeta attēlojumu ar gaumīgu britu humora dzirksti. Dialogi, kurus vienlaikus ar politisko intrigu un psiholoģijas atklāšanu caurstrāvo arī vienmēr nedaudz melnais angļu humors, ir tiešām pamatīga vērtība. Tas seriālam piešķir nepieciešamo dzīvības dzirksti. Īsi sakot, viss ir ideālā balansā ar angļu nesteidzību un pamatīgumu.

Katrā kadrā varoņu frizūras, vide, rekvizīti, tērpi un, protams, mūžam pavelkošā sešdesmito gadu popmūzika fonā apliecina, ka mums tiek piedāvāts seriāls ar tiešām lielu vērienu. Tāpēc sarūpējiet kādu smalkāku uzkodu vai dzērienu, jo šeit viss ir kā radīts cēlai un elegantai atpūtai. Kaut bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr varbūt ne vienmēr tie ir vajadzīgi. Jo elegantais britu karaļnams tiešām ir tā vieta, kur pārsteigumi netiek īpaši laipni gaidīti.

Ko karaliene?

Pērn vēstīts, ka karaliene Elizabete II skatās šo seriālu un viena no sērijām viņu sarūgtinājusi līdz sirds dziļumiem. Tajā princis Filips atspoguļots kā neiejūtīgs pret sava dēla Čārlza labklājību, kad viņš paudis nepatiku pret izvēlēto mācību iestādi. Attēlā – Elizabete II 1966. gadā (seriāla 3. sezonā atspoguļotajā posmā) un šodien, kā arī aktrises Olīvijas Kolmanes atveidotā karaliene.