"Latvenergo" taisnojas par augstajām elektrības cenām

“Lielajā aukstumā jeb -40 grādos uz laiku pārstāja darboties atsevišķas elektrostacijas Zviedrijā un Somijā,” skaidroja eksperts Pieprasījumu komisijas sēdē.

Tomēr “Apvienotais Saraksts”  uzņēmuma pārstāvjiem izteica pārmetumus par to, ka 5.janvārī TEC-2 energobloks bija remontā.

“Iedzīvotāji, tajā skaitā uzņēmēji, "saķēra galvas" no elektrības lielās cenas 5.janvārī!” izteicās Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS)  norādot, ka "Latvenergo" izvēlējās "ragaviņas labot nevis vasarā, bet šajā bargajā ziemā", ar to domājot TEC-2 attiecīgā energobloka remontdarbus.

Kopš augusta vairāk nekā četrus mēnešus remontējot šo TEC-2 energobloku, simtiem tūkstošu iedzīvotāju arī piedzīvoja lielus rēķinus par siltumapgādi, atzīmēja Kulbergs.

"Latvenergo" šo remontdarbu dēļ arī esot zaudējis ap 4,5 miljonu eiro peļņu, aprēķinājis parlamentārietis, kurš norāda, ka remonta laikā netiek izmantots iegūtais siltums.

Kulbergs arī pauda, ka vēl esot paziņots par remonta pagarinājumu līdz martam. Tomēr "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste sacīja, ka tā neesot, jo TEC-2 visi energobloki ir darba kārtībā no 11.janvāra. Informāciju "NordPool" biržā ārpus jomas cilvēki varot uztvert kā ziņu par remontu, lai gan īstenībā tā ir norāde, ka energobloks nodrošina elektroenerģijas balansēšanas jaudas, skaidroja Čakste.

AS deputāts pozitīvi novērtēja, ka pēc viņa veiktās šī jautājuma aktualizēšanas tviterī uz situāciju reaģēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), uzdodot jautājumus "Latvenergo". Kulberga skatījumā ātrākai reakcijai vajadzēja būt arī no klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS).

Ekonomikas ministrs Valainis komisijas sēdē atzina, ka tas, ka TEC2 energobloks tiek remontēts ziemā, nav normāla situācija, tā var notikt tikai kādā ekstremālā gadījumā.

Pašlaik abi TEC strādā, ir pilnā darba kārtībā, pavēstīja Valainis uzsverot, ka neesam riska situācijā attiecībā uz elektrības pieejamību. Tāpat gada laikā TEC-2 pārpildīs plānu par saražoto enerģiju, atzīmēja ekonomikas ministrs.

Tā kā 92% no "Elektrum" klientiem ir līgumi par fiksēto cenu, tad uz viņiem elektrības cenu "pīķis" pēc būtības tik lielu ietekmi neatstāja, vērsa uzmanību politiķis. Tiem, kuri izvēlējušies mainīgo cenu, arī seko līdzi, kurā brīdī izdevīgāk izmantot vairāk elektrības, norādīja ekonomikas ministrs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons norādīja, ka no elektrības tirgotājiem pieejamajiem jaunākajiem datiem uz septembra beigām 85% bija līgums par fiksēto un 15% par mainīgo cenu.

Reizē kopā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju no "NordPool" biržas ir pieprasīti paskaidrojumi par to, kāpēc var notikt "cenu lēcieni", bet vēl atbildes nav saņemtas, atzīmēja ekonomikas ministrs. Informācija par remontiem jau ir zināma, tāpēc šādiem cenu lēcieniem nevajadzētu notikt, sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs arī informēja, ka valdībai drīzumā tiks sniegts redzējums par lielāku atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ja elektrības piegādes līgums noslēgts par pārāk paaugstināto fiksēto cenu.

Atbildot uz Kulberga teikto, Valainis akcentēja, ka pašlaik siltums vairs netiek "pūsts gaisā" un tas atgriezīsies sistēmā - šis jautājums ir atrisināts.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidroja, ka vasarā remontēt TEC nevar hidroelektrostaciju mazo jaudu dēļ. Savukārt rudenī apkopes laikā tika atklāti tādi bojājumi, kuri neļāva tālāk izmantot TEC2 energobloku, tāpēc ārkārtas remonts tika veikts, ka bija pietiekama jauda hidroelektrostacijās.

Latvijas sabiedrība var būt droša par mūsu energodrošību, ka viss tiek plānots augstākajā līmenī, taču neplānoti remonti gadās, sacīja Čakste. Attiecīgā iekārta ir savā ziņā unikāla un tās remontam tika piesaistīti arī ASV speciālisti, atzīmēja "Latvenergo" vadītājs.

Tāpat Latvija pārliecinoši lielāko daļu nesenā perioda bija elektrības eksportētāja, savukārt importētāja - tikai dažas dienas, atzīmēja Čakste. Viņš arī informēja par plānu TEC-1 atbilstoši piesaistīt elektroenerģijas balansēšanai vasarā.

Valainis pateicās Kulbergam par šī jautājuma aktualizēšanu, tajā skaitā, lai panāktu skaidru redzējumu, kā Latvijai nodrošināt energopatstāvību. Nepieciešams attīstīt arī vēja, saules bateriju papildu resursus elektrības ražošanai, pauda ministrs.

"Latvenergo" vadītājs šajā kontekstā norādīja, ka vēl nepieciešamas vienošanās vairākās ministrijās, koalīcijas lēmumiem, lai raitāk varētu virzīties uz vēja parku attīstību.

Opozīcijas pieprasījumu komisija šodien noraidīja. Saeimas sēdē to plānots skatīt nākamnedēļ.

Kā ziņots, AS pieprasījumā prasīja skaidrojumu saistībā ar to, ka 2024.gada 5.janvārī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi saskārās ar "dramatisku elektrības cenas pieaugumu".

"Vērtējot dažādus publiskos informācijas avotus (piemēram, AST, "NordPool"), ir redzams, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" nebija pienācīgi sagatavojusi savas TEC ražotnes stabilam un drošam darbam ziemas periodā," apgalvo AS pārstāvji.

Tāpēc opozīcijas deputāti sagatavojuši ar attiecīgo situāciju saistītos jautājumus.

Savukārt Ekonomikas ministrija savā atbildē cita starpā skaidro, ka objektīvu iemeslu dēļ 5.janvārī nebija pieejams tikai viens TEC-2 koģenerācijas energobloks, savukārt visi pārējie energobloki bija darba gatavībā. Tāpat Latvija minētajā dienā saražoja vairāk elektroenerģijas nekā pašai bija nepieciešams.