"Bauskas alum" ražošanas jaudu palielināšana būs tuvāko gadu prioritāte

Dālbergs pozitīvi vērtē to, ka pēdējos gados izaugsmi piedzīvo "premium" klases un amata alus segments, tāpat tirgus attīstībai par labu nāk jauno, mazo alus darītāju veidošanās, kas rada jaunas vēsmas. Uz nākotni "Bauskas alus" valdes loceklis raugās ar optimismu un ir pārliecināts, ka šī sezona Latvijas alus darītājiem būs laba.

Pagājuši trīs gadi, kopš "Bauskas alus" ir iekļauts "Cido grupā". Kas šajā laikā ir mainījies?

Šo laiku var aplūkot no divām pusēm. No vienas puses "Bauskas alus" ražotnē nemainījās nekas, "Bauskas alus" turpina darbu tāpat kā iepriekš, kā neatkarīga alus darītava. Ražojam un virzām savus produktus tirgū. Lielākās izmaiņas ir saistītas ar pārdošanas kanāliem un tīklu, un tagad, protams, mēs varam izmantot "Cido grupas" jaudas un pārklājumu, lai padarītu mūsu produktus daudz pieejamākus patērētājiem.

Nevienu brīdi nav bijusi doma grupas ietvaros ražošanu pārcelt kaut kur citur?

Nē, "Bauskas alus", tāpat kā līdz šim, tiek ražots Bauskā, un šajā ziņā nekādu izmaiņu nav. Bet ir izaugsme, plānojam ražot arvien vairāk.

Citi Latvijas alus ražotāji saka, ka Lietuvā un Igaunijā alu ražot ir lētāk nekā Latvijā.

Ir vairāki aspekti. Viena lieta ir tirgus lielums. Lietuvā ar lielāku tirgu, lielāku skaitu iedzīvotāju, savukārt ar mazāku ražotāju skaitu efektivitāte var būt lielāka nekā Latvijā. Tas saistīts arī ar izejvielu pieejamību, izejvielu cenām, nodokļu politiku. Izejvielu pieejamībā, cenās un tirgus lielumā Lietuvai ir zināmas priekšrocības.

Svarīgākā vērtība "Bauskas alum" ir ražot tradicionālu latviešu alu pēc unikālas tehnoloģijas, kas mūsdienās ir ļoti maz izplatīta. Esam vieni no retajiem, kas mūsdienās izmanto šo tehnoloģiju. Tas arī rada "Bauskas alus" vērtību, tieši tādēļ arī patērētāji novērtē šo unikālo alus garšu.

Kā "Bauskas alum" pagāja pēdējie divi pandēmijas gadi? Kas bija lielākais izaicinājums?

Kopumā jāsaka, ka šie divi pandēmijas gadi nozarei nav bijuši viegli. Izejvielu un energoresursu, darbaspēka izmaksu pieaugums, īpaši pēdējā laikā, tāpat arī akcīzes nodokļa pieaugums ir bijis izaicinājums. Protams, arī kopējā pandēmijas ietekme, kad tika paralizēta bāru un restorānu darbība, nav nākusi par labu.

2020.gadā bija īpaši liels pārdošanas apjomu pieaugums, par vairāk nekā 10%, un arī 2021.gadā bija pieaugums. Pateicoties savai pārdošanas stratēģijai un mazumtirdzniecības veikalu tīkla attīstībai, pandēmijas zaudējumus spējam kompensēt, kas pārejai nozarei bija negatīvi.

Cik liela daļa "Bauskas alus" saražotās produkcijas tiek realizēta viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segmentā?

Mums tā ir maza daļa, vien daži procenti. Ir mums plāni attīstīties arī šajā segmentā līdz ar pandēmijas, gribētos domāt optimistiski, beigām. Ja Covid-19 rudenī neatgriezīsies, tad mums ir plāns paplašināt savu tirgus daļu un pārdošanas apjomus bāros un restorānos.

Ar ko jūs skaidrotu savu pārdošanas apjomu palielinājumu pandēmijas laikā, ja pārējai nozarei tie samazinājās?

Es teiktu, ka tā bija mūsu spēja paplašināt pārdošanas kanālus un pieejamību. Mēs pēdējos gados esam spējuši iegūt jaunus klientus, tur, kur iepriekš mēs nebijām pieejami, pateicoties "Cido grupas" izplatīšanas tīklam. Kopumā to var saistīt arī ar alus kategorijas attīstību līdz ar ekonomisko izaugsmi. Cilvēki līdz ar ienākumu palielināšanos vairāk izvēlas dārgāku, "premium" klases alu. Tas palīdz "Bauskas alus" pārdošanai. Jāsaka gan, ka šobrīd tendences vēršas pretējā virzienā. Ekonomiskai izaugsmei samazinoties, iespējams, arī mums draud īstermiņa pārdošanas apjomu samazinājums un recesija. Ekonomikas sabremzēšanās atkal otrādi - veicina lētāku produktu un zīmolu pārdošanu.

Covid-19 pandēmijas sākumā beidzot tika pieņemts lēmums par alkohola tirdzniecības atļaušanu internetā. Kā ar to veicās "Bauskas alum", un vai nav bijusi doma par pašiem sava "online" veikala izveidi?

Protams, "Bauskas alus" ir nopērkams lielo tirdzniecības veikalu "online" platformās, tur mēs esam, taču tirgus pētījumi liecina, ka arī šajā kanālā dzērienu pārdošanas apjomi nav lieli, salīdzinot ar klātienes iepirkšanos. Mūsu sortiments ir samērā šaurs, lai atmaksātos uzturēt interneta veikalu. Nākotnē, vēl vairāk attīstoties šim pārdošanas kanālam, jā, mēs arī tajā virzienā virzīsimies, taču šobrīd tā nav mūsu prioritāte.

Kādas kopumā ir pēdējās tendences alus patēriņā? Vai pandēmija to kā mainīja?

Es teiktu, ka ir vairākas lietas. Kā jau minēju, ir "premium" alus segmenta izaugsme. Ja aplūko alus segmentus, tad jāsaka, ka šobrīd "premium", "craft" jeb amata alus segments ir jau kļuvis par lielāko segmentu. Šī segmenta izaugsme ir vairāk saistīta ar ekonomisko izaugsmi, ne tik daudz ar pandēmiju.

Otra lieta, ka Latvijā joprojām rodas daudz jaunu mazo alus ražotāju, kurus var saukt par hobija ražotājiem. Tie ir pavisam mazi alus darītāji, bet tieši pandēmijas ietekmē viņiem izdzīvot ir ļoti sarežģīti. Viņi kopumā ļoti pozitīvi ietekmē tirgu ar jaunradi, jaunām idejām, garšām, kas lielākiem ražotājiem dažreiz pietrūkst. Tas ļoti pozitīvi ietekmē alus kultūras attīstību, taču bieži vien viņi ir pieejami tikai HoReCa segmentā, dažos restorānos, bāros. Ja "lokdauna" laikā tie ir ciet un mazais ražotājs nespēj apgādāt pat vienu no lielveikalu ķēdēm, tad izdzīvošana tiešām ir ļoti izaicinoša. Pandēmija ir ļoti negatīvi ietekmējusi mazos ražotājus, kuriem lielākā daļa realizācijas ir HoReCa segmentā.

Alus patēriņā cilvēki joprojām vairāk izvēlas vieglo, gaišo alu, kas ir lielākais segments alus kategorijā. Bieži izvēlas bezalkoholisko alu, kas ir saistīts ar pozitīvu tehnoloģiju attīstību. Tagad bezalkoholiskais alus jau garšo pieklājīgi, arī alus mīlētāji vairs nesmejas par bezalkoholiskā alus garšu.

Kopējais alus patēriņš nedaudz samazinās, un tas ir arī tādēļ, ka daudz biežāk izvēlas vieglos alus kokteiļus un bezalkoholisko alu. Joprojām bezalkoholiskā alus niša ir maza, bet strauji augoša. Kopējās tendences ir tādas, ka aug "premium" klases alus segments un bezalkoholiskā un alus kokteiļu ar zemāku alkohola saturu segments.

Vai paši ražojat bezalkoholisko alu?

Nē, mēs neražojam. Šobrīd mēs fokusējamies uz savu pamata sortimentu. Nākotnē, protams, kad šis segments būs vēl nedaudz paaudzis, kas notiks diezgan ātri, arī mēs varētu tam pievērsties. Šobrīd vēl nē.

Kā izjūtat pieaugošās energoresursu cenas, dabasgāzes un elektrības, ņemot vērā, ka alus ir ļoti energoietilpīga ražošana?

Mēs to izjūtam ļoti būtiski un tieši, un tas pašizmaksu ietekmē ļoti. Cenu pieaugums joprojām turpinās, un izskatās, ka turpināsies arī tālāk. Ja vēl pagājušā gada graudu raža netika ietekmēta no augstajām naftas un degvielas, gāzes cenām, pagājušajā gadā tā bija samērā zema, tad šī gada ražu tas ļoti ietekmēs. Šis pieaugums vēl pilnā mērā nav redzams.

Vai alum cenas jau esat paaugstinājuši un kādas tendences prognozējat turpmākajiem mēnešiem?

Jā, mēs esam paaugstinājuši un mēs uzskatām, ka visticamāk, nāksies paaugstināt vēl.

Vai varat nosaukt procentuālo cenu pieaugumu?

Pavisam precīzi nevarēšu pateikt, bet pieaugums ir būtisks, un tas atšķiras kā kuram produktam. Tie ir pāris procenti līdz pat 15-20%.

Augošās inflācijas, īpaši pārtikas cenu kāpuma, apstākļos, vai nav bažu par alus patēriņa samazināšanos, jo tā nav pirmās nepieciešamības prece?

Protams, kā jau teicu, ka ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās ietekmē patēriņu un, visticamāk, vēl ietekmēs. Visdrīzāk, risks ir tāds, ka cilvēki uz laiku pārslēdzas uz lētākiem produktiem. Visiem tirgus dalībniekiem tādēļ samazinās peļņa, gan ražotājiem, gan tirgotājiem ir jārēķinās ar to, ka būs peļņas un pārdošanas apjomu samazināšanās. Kopumā alus kategorijai pēdējos gados izaugsme ir bijusi ļoti neliela, kādu gadu par pāris procentiem pieaug, kādu samazinās.

Mēs arī esam pieredzējuši 2018. un 2019.gadu, kad alus pārdošanas apjoms samazinājās par attiecīgi 6% un 10%. Kritums Latvijas alus tirgū ir jau bijis pieredzēts. Zinām, ka tas var atkārtoties, pieredze mums tāda ir bijusi un rēķināmies, ka tā var notikt.

Kādēļ tieši 2018. un 2019.gadā?

Tas lielākoties bija saistīts tieši ar akcīzes nodokļa pieaugumu, kas ļoti ietekmē patēriņu.

Vai krīzes laikā alus ražotājiem bažas nerada cilvēku pārslēgšanās uz stipro alkoholu?

Tā ir satraucoša tendence, un tas ir saistīts ar nodokļu politiku. Ja runājam par nodokļu politiku, tad alus ražotājiem ir, pirmkārt, svarīga prognozējamība no valsts puses. Mums nepieciešams trīs četru gadu griezumā skaidri zināma pieauguma trepīte, kādā apjomā katru gadu pieaugs akcīzes nodoklis. Šajā ziņā nevarētu sūdzēties, jo nodokļu prognozējamība pēdējos gados ir stabilizējusies un tiek nodrošināta. Mēs saprotam, ka nodoklis pieaug, bet mums ir svarīgi, lai tas būtu zināms ilgtermiņā.

Negatīvā iezīme ir tā, ka akcīzes nodoklis šogad pieaug tikai alum un sidram. Te ir svarīga proporcija starp vīnu, stipro alkoholu un alu.

Latvijā starp Baltijas valstīm ir viszemākā akcīzes likme stiprajam alkoholam, un tas, protams, mūs dara bažīgus. Arī valstī kopumā, cenšoties mazināt alkohola patēriņu, vajadzētu iet pretējā virzienā, ka stiprais alkohols tiek aplikts ar lielākiem nodokļiem.

Pārtikas ražotāji, dzērienu ražotāji sūdzas par stikla taras deficītu Eiropā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vai jūs to jūtat un kādi ir risinājumi?

Mūs tieši tas neietekmē, mēs nesadarbojāmies ar Krieviju un Baltkrieviju arī pirms 24.februāra. No Ukrainas arī mums nebija tādu piegāžu, kas varētu ļoti sāpīgi ietekmēt. Bet, protams, kopumā to izjūtam, jo konkurentiem Krievija un Baltkrievija stikla pudeles ražoja diezgan daudz. Tas, ka to šīs valstis vairs nedara, nevar darīt vai dažādu iemeslu dēļ atsakās no tā, rada tirgū deficītu. Tāpat dabasgāzes cenu pieaugums stipri korelē ar stikla pudeļu ražošanas cenām, arī Latvijā ieviestā depozīta sistēma nedaudz ietekmē pieprasījumu. Kopumā nozari tas ietekmē un līdz ar to netieši ietekmē arī mūs konkurencē par vietējā tirgū esošo stikla taru un ražošanas jaudām.

Vai pirms 24.februāra "Bauskas alum" ar Krieviju un Baltkrieviju nebija nekādas sadarbības?

Nē, "Bauskas alum" ar Krieviju un Baltkrieviju nebija nekādas sadarbības ne izejvielu iepirkšanā, ne produkcijas pārdošanā. Arī līdz šim neuzskatījām šo valstu uzņēmumus par uzticamiem ilgtermiņa sadarbības partneriem.

Vai pašreizējā situācija nerada problēmas ar iesala iepirkšanu?

Mēs izmantojam iesalu tikai no Latvijā audzētiem miežiem. Iesalu piegādātāji ir vairāki, bet tie ir Latvijā audzēti mieži.

"Bauskas alus" ir orientēts uz vietējo tirgu. Par eksporta iespējām neesat domājuši?

Mūsu prioritāte viennozīmīgi ir vietējais tirgus. Vēl te ir daudz ko darīt, un mēs orientējamies uz vietējo tirgu. Mēs eksportam nesakām nē, bet kopumā tirgus ir pietiekami piesātināts apkārtesošajās valstīs un Eiropā, mēs nevaram konkurēt ar cenu, būdami nelieli ražotāji, tāpēc pamats mums ir Latvijas tirgus. Alus ir lokāls produkts, katrā valstī ir savi zīmoli, savi ražotāji. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs importa segments ir neliels. Mūsu jaudas ir noslogotas vietējam tirgum. Mēs jaudas audzējam un ieguldām attīstībā, bet tas viss ir vietējam tirgum.

Kā "Bauskas alum" sokas ar sava veikalu tīkla attīstību? Cik veikalu ir "Bauskas alum", un kāda ir to attīstība pēdējos gados?

Šobrīd mums ir pieci "Bauskas alus" veikali. Divi Bauskā un trīs Rīgā. Pēdējo veikalu atvērām Rīgā, atjaunotajā Āgenskalna tirgus paviljonā jūnija sākumā.

Pandēmijas laiks nebija viegls mūsu veikaliem, īpaši Bauskā, kuri lielā mērā balstās uz tūrisma plūsmu. Tūristi tādā nelielā pilsētā kā Bauska meklē vietējo produkciju, kolorītu, un "Bauskas alus" veikali ir vieni no tiem, kur var nopirkt dažādus suvenīrus. Tūrisma plūsmas apsīkums, protams, ietekmēja mūsu veikalus Bauskā. Taču joprojām veikali strādā, mēs uz nākotni raugāmies optimistiski, patērētājiem tā ir viena no retajām vietām, kur var iegādāties visu "Bauskas alus" sortimentu, nopirkt izlejamo alu. Mēs ceram, ka arī rīdziniekiem jaunais veikals Āgenskalna tirgū būs iecienīta vieta, kur iegādāties mūsu produktus.

Kas ir lielākie pēdējo gadu investīciju projekti? Kādi investīciju plāni nākotnē?

Pēdējos trīs gadus esam ieguldījuši diezgan daudz gan kvalitātē, gan darbinieku darba apstākļos, jaudās. Pirmkārt, tās ir alus fermentācijas jaudas, arī pildīšanas jaudas, lai nodrošinātu plānoto izaugsmi HoReCa segmentā. Tādā pašā garā esam plānojuši turpināt, ir izstrādāts investīciju plāns vairākiem gadiem uz priekšu.

Viens no lielākajiem investīciju plāniem ir energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos. Esam apņēmušies līdz 2024.gada beigām būt pilnībā klimatneitrāli un neizmantosim fosilos resursus. Tas nozīmē pilnīgu atteikšanos no dabasgāzes, elektrību mēs jau šobrīd izmantojam pilnīgi zaļu. Nākamais solis ir alternatīvas dabasgāzei. Tie ir tuvākie nākotnes plāni. Tas palīdzēs kaut nedaudz neitralizēt energoresursu cenu pieaugumu.

Kādas alternatīvas plānojat dabasgāzei?

Alternatīvas ir vairākas, un mēs tās šobrīd pētām, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu. Vienkāršākā alternatīva ir biogāze. Te gan mēs, protams, esam ierobežoti ar biogāzes ražošanas jaudām. Lai arī Latvijā ir apmēram 50 biogāzes stacijas, to saražotais apjoms ir salīdzinoši neliels. Rūpnieciskie patērētāji mēģinās uz to pārslēgties, bet ir diezgan sarežģīti saražot nepieciešamās jaudas.

Protams, kaut kāds biogāzes pieslēgums no citām valstīm ir iespējams, plāni notiek, bet pagaidām mūsu plāni ir krietni agresīvāki nekā resursu ražotāju plānotais apjomu pieaugums. Valsts veicināšanas pasākumi šajā jomā ir pārāk lēni, lai arī tagad ir sākts kaut kas darīt.

Var sildīties un tvaiku ražot no elektrības, kas ar pašreizējām tehnoloģijām un cenām ir dārgi, bet iespējams tas ir. Ir arī biomasa, šķelda vai kokskaidu granulas, kas ir visizplatītākā tehnoloģija, visattīstītākā un saprotamākā, kas ir jau pieejama lielajās katlumājās. Protams, cenas korelē ar citu resursu cenām, kas ir saprotams. Arī mums ir ražošanas pārpalikumi, kas rodas no iesala un ir izmantojami kā biomasa. Risinājumi ir vairāki, neviens no tiem, vismaz pie esošās tehnoloģiju attīstības stadijas, nav viegls un lēts. Visi tie ir samērā dārgi un sarežģīti risinājumi, bet mēs domājam, ka tas atmaksāsies, tādēļ arī mums ir tik ambiciozi plāni.

Vēl neesat nosliekušies uz kādu konkrētu variantu?

Jā, mēs šobrīd projektējam un rēķinām, kuru risinājumu izvelēties par labāko. Līdz gada beigām būs jau pavisam skaidri zināms, kādu risinājumu izvelēsimies.

Kā vērtējat pašreizējo konkurenci Latvijas alusdarītavu vidū, ņemot vērā pēdējos gados straujo brūvētāju skaita pieaugumu?

Es teiktu, ka pārdošanas rādītājos ietekme nav liela. "Bauskas alus" ieņem stabilu tirgus daļu un augošu tirgus daļu. Mazie, jaunie mikro alus darītāji veicina nozares attīstību, bet nerada būtisku konkurenci vai lielu ietekmi pārdošanas apjomos.

Un kā konkurējat ar importēto alu? Vai latvieši tomēr izvēlas vietējo?

Jā, protams, latvieši izvēlas vietējo un pārsvarā izvēlas saprotamu alu. Jaunas garšas, ietekme no citām valstīm ir ļoti laba, bet patērētāju skaits, kas ir šim segmentam, ir ļoti, ļoti neliels. Latvieši joprojām dzer tradicionālu "lager" tipa vieglo alu, un tas veido 85-90% no visa alus patēriņa.

Minējāt, ka pārdošanas apjomi "Bauskas alum" ar katru gadu pieaug. Kā ir ar ražošanas jaudām, tiekat līdzi pieprasījumam?

Jaudas ir mūsu prioritāte, viena no galvenajām prioritātēm. Var teikt, ka mēs varam pārdot krietni vairāk, nekā spējam saražot, tāpēc jaudu kāpināšana ir svarīga prioritāte tuvākajiem gadiem. Mēs tagad veidojam piecu gadu attīstības plānu, kas nozīmēs būtiskus ieguldījumus ražošanas kapacitātē.

Celsiet piebūvi, jaunu ražotni blakus jau esošajai?

Var būt ne gluži jaunu ražotni, bet ir procesi, kas jāpārbūvē. Alus vārītavā, ja katli ir jāaizvieto ar lielākiem, tad nevar pielikt 10% klāt, ir jāliek uzreiz divas reizes lielāki. Tā tas ir. Daļa no iekārtām ir papildināma, bet daļa ir būtiski jāpalielina un jāaizvieto.

Vai "Bauskas alum" ir problēmas darbaspēka piesaistes jomā? Cik grūti ir sakomplektēt komandu, īpaši sezonā?

Mums darbaspēka situācija ir laba. Esam ieguldījuši darba apstākļu uzlabošanā. Lepojamies, ka Zemgales reģionā 2021.gadā ieguvām trešo vietu kā labākais darba devējs. Tas ir apliecinājums, ka esam labs, populārs un atzīts darba devējs. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums nav izteiktu problēmu ar darbaspēku.

Pavasaris bija salīdzinoši vēss. Ir sākušās vasaras siltās dienas. Vai jau var prognozēt, kāda būs šī sezona Latvijas alus brūvētājiem?

Es domāju, ka vasaras sezona noteikti būs laba. Cilvēki ir noilgojušies gan pēc silta laika, gan pēc socializēšanās, un kā zināms, alus ir viens no labākajiem socializēšanās veidiem. Jāņi un jūnijs ir "Bauskas alum" īpašs mēnesis. Bāri un restorāni būs vaļā, notiks svētki, festivāli, arī Bauskā. Es esmu pārliecināts, ka sezona būs laba, un citādi nevar uz to raudzīties kā vien ar optimismu.