Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2023. gada 30. novembrī Maķedonijā. (Foto: ddp/abaca press/ Vida Press)

"Ikvienai valstij ir vērts aizdomāties," Lavrovs Moldovai pareģojis Ukrainas likteni 1

Pasaulē
2023. gada 30. novembrī 21:24 2023. gada 30. novembrī 21:24
  Jauns.lv
Eiropas Savienības (ES) un NATO rīcība Piedņestras konflikta noregulēšanā liecina, ka Rietumi gatavo Moldovu "nākamā upura" lomai pēc Ukrainas, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, ES un Ziemeļatlantijas alianse "nogalina" sarunu formātu "5+2", lai risinātu Piedņestras problēmu. "Pēc būtības Moldovai ir piemeklēts nākamā upura liktenis Rietumu sāktajā hibrīdkarā pret Krieviju," Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Ministru tikšanās laikā norādīja Lavrovs.


Formātā "5+2" piedalās Kišiņeva un Tiraspole kā konflikta puses, Krievija, Ukraina, EDSO - kā starpnieki, Eiropas Savienība un ASV - kā novērotāji. Pēdējais sarunu raunds notika 2019. gada oktobrī.

Lavrovs arī atgādināja par prezidenta administrācijas vadītāja Dmitrija Kozaka 2003. gada memorandu, kas paredzēja Moldovas federalizāciju. Bija paredzēts, ka Piedņestras Moldovas Republika un Gagauzija paliks tās sastāvā, taču iegūs īpašu statusu. Ministrs norādīja, ka memorands ļautu "droši noregulēt situāciju" jau pirms 20 gadiem, taču Kišiņeva un Tiraspoles jau parafēto dokumentu "bezceremoniāli torpedēja" ES un NATO.

Lavrovs deva mājienu, ka Moldova varētu nebūt pēdējā "upuru" sarakstā. "Ikvienai valstij, kur šobrīd aktīvi darbojas Rietumu emisāri, fondi un tā dēvētās nevalstiskās organizācijas, ir vērts aizdomāties," viņš sacīja, atgādinot, ka "pretkrieviskā placdarma" izveidošanai Ukrainā bija nepieciešams 2014. gada valsts apvērsums un astoņi gadi kaujas darbības Donbasā.

Pirmo reizi par vēlmi izstāties no Moldovas sastāva Piedņestra paziņoja jau PSRS laikā, 1989. gadā. Savukārt 1992. gadā cīņa starp Tiraspoli un Kišiņevu izvērtās bruņotā konfliktā, kas prasīja aptuveni 1000 dzīvību. Kaujas darbības tika pārtrauktas pēc Krievijas militāras iejaukšanās, tās karaspēks reģionā atrodas joprojām. Moldova vairākkārt pieprasījusi Maskavai izvest savus militāristus, kurus Republika uztver kā "okupācijas spēkus" un "draudus nacionālajai drošībai". Rezolūcija ar līdzīgu aicinājumu tika pieņemta ANO, taču Krievija atteicās to pildīt, vēsta "The Moscow Times".

Šā gada februārī Lavrovs jau runāja par to, ka Moldova varētu kļūt par "nākamo Ukrainu", jo tās prezidente Maija Sandu "raujas" uz NATO. Savukārt Kišiņevs apsūdzēja Maskavu vēlmē sarīkot valsts apvērsumu valstī. Sandu norādīja, ka Krievija Ukrainā iebrukusi ar nodomu "izveidot militāro sauszemes koridoru līdz Moldovas Republikai, kas radītu priekšnoteikumus tūlītējai vardarbīgai konstitucionālās kārtības maiņai un mūsu valstiskuma likvidēšanai".

Jaunajā nacionālās drošības stratēģijā varas iestādes tieši nodēvējušas Krieviju par "draudu" un pierakstījušas stratēģisko partnerību ar NATO dalībvalstīm. Tāpat Moldova pērn ieguva kandidātes statusu dalībai Eiropas Savienībā.

Citi šobrīd lasa

Īstajā brīdī satiksi vajadzīgos cilvēkus - horoskops visām zodiaka zīmēm no 26.02. līdz 3.03.
Ģimenes ārsts atklāj spēcīgu diētu, kas var samazināt vēža, demences un sirds slimību risku
Kā tad tā?! Nodokļu atmaksu par medicīnas un izglītības izdevumiem Latvijā vēlas atcelt
Pievienot komentāru