Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Gabrieļus Landsberģis. (Foto: Vladimir Sindeyeve/Nurphoto/Shutterstock/ Vida Press)

Lietuvas ārlietu ministrs: Rietumi gaida Krievijas kara Ukrainā Pērlhārboru

Pasaulē
2023. gada 28. novembrī 18:58 2023. gada 28. novembrī 18:58
  Jauns.lv / LETA
Rietumvalstis Krievijas karu Ukrainā neuzskatīs par tiešu apdraudējumu, kamēr nenotiks Pērlhārborai līdzīgs trieciens, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš pēdējā laikā izpelnījies kritiku par skarbiem izteikumiem.

Paralēles ar 1941.gadā notikušo japāņu negaidīto uzbrukumu ASV bāzei, kurā tika nogalināti 2400 karavīru un kas lika Vašingtonai iesaistīties Otrā pasaules kara kaujās, Landsberģis vilka Berlīnes Ārpolitikas forumā.


"Mēs joprojām nepieļaujam domu, ka šis karš skar mūs - bet ne vērtību nozīmē, ka mēs cīnāmies, jo tas ir pareizi, jo tas ir pareizs karš, bet gan stratēģiskā nozīmē, ka tas ir par mums, ka Krievija cenšas vājināt Rietumus. Tas nozīmē - ja Ukraina neizturēs, mēs zaudēsim," Lietuvas ārlietu ministrs teica foruma diskusijā, norādot, ka Rietumi pietiekami atklāti un godīgi nenovērtē, ko patiesībā nozīmē Krievijas karš Ukrainā. Landsberģis pieļāva, ka to veicina bažas par konflikta saasināšanos.

"Lielākajā daļā gadījumu mēs cenšamies to pasniegt kā reģionālu, joprojām tālu problēmu, kas mūs nemaz neskar. Tā ir liela politiska problēma, kurai vajadzētu būt diskusiju centrā," paziņoja Landsberģis, paskaidrojot: "Kā cilvēks, kas interesējas par vēsturi, es baidos, ka mūs gaida Pērlhārbora. Mēs jau esam izgājuši cauri visiem posmiem, bet mēs domājam, ka, tā kā Pērlhārbora nenotika, viss ir kārtībā. Tomēr viss nav labi."

Lietuvas ārlietu ministrs otrdien kopā ar Vācijas kolēģi Annalēnu Bērboku atklāja Berlīnes Ārpolitikas forumu.

Ministriem paredzēts apspriest arī drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, atbalstu Ukrainai, ES paplašināšanos un citus jautājumus.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Berlīne ir apņēmusies līdz 2027.gadam Lietuvā izvietot armijas brigādi. Savukārt Viļņa apsolīja sagatavot tam nepieciešamo infrastruktūru.

Lietuva visās starptautiskās sanāksmēs ir konsekventi paudusi atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā. Novembra vidū Eiropas Komisija ieteica ES sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, kas vēl jāapstiprina bloka līderiem.

Landsberģis, kurš Lietuvas ārlietu ministra amatā ir kopš 2020.gada, ir bijis viens no asākajiem Krievijas kritiķiem, kā arī nav kautrējies kritizēt arī Rietumvalstis un citus Lietuvas politiķus un sabiedrību.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas kritiku izraisīja viņa aicinājums neieslīgt apātijā, domājot, ka Lietuvu aizsargā NATO līguma 5.pants. Landsberģis mudināja domāt par stratēģiskām izmaiņām valsts aizsardzībā.

Viņš arī paziņoja, ka ar Ukrainai sniegto atbalstu var nepietikt Krievijas sakaušanai, jo tā dažu gadu laikā var atjaunot spēkus jaunai ofensīvai pret NATO dalībvalstīm. 

Nausēdas padomniece Asta Skaisgirīte otrdien teica, ka ārlietu ministra šaubas par kolektīvo aizsardzību ir dīvainas un bīstamas, jo ministra paziņojumus lasa arī sabiedrotie.

Arī pats Nausēda pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Landsberģa izteikumiem, norādīja, ka nav notikušas straujas apdraudējuma izmaiņas, un aicināja ārlietu ministru "apsēsties un nomierināties".

Citi šobrīd lasa

Produkti, kurus ir vērts pirkt un uzglabāt vairumā
Noskaidrots, cik Rastorgujevs varētu saņemt par medaļu Pasaules čempionātā biatlonā 3
Putins: "Krievijas karaspēks virzīsies dziļāk Ukrainā" 2
Pievienot komentāru