Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Palestīnas uz Izraēlas karogi. (Foto: IMAGO/Panama Pictures)

Tuvo Austrumu karš arī dezinformācijas frontē

Pasaulē
2023. gada 28. novembrī 07:07 2023. gada 28. novembrī 07:07
  LETA
Izraēlas un palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" karu no pirmajām minūtēm pavadījusi dezinformācija un propaganda, kas ar savu intensitāti un apjomu pārsteigusi amatpersonas un pētniekus. Veci attēli tiek pasniegti kā jauni un videospēļu kadri kā realitāte. Amatpersonas ir uzķērušās uz meliem, bet starptautiski mediji tikuši kritizēti par kļūdainām ziņām un turēti aizdomās par ētikas normu pārkāpumiem.

"Hamas" dezinformācijas vēriens


"New York Times" raksta, ka amatpersonas un ekspertus, kas seko līdzi dezinformācijai un ekstrēmismam, pārsteidzis tas, cik ātri un plaši "Hamas" vēstījums izplatījās tiešsaistē. Izraēla, ASV un Eiropas Savienība (ES) pamatoti uzskata "Hamas" par teroristu organizāciju.

Grupējums izmanto palestīniešu civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu, un savus komandpunktus un slēptuves Gazas joslā teroristi ir ierīkojuši zem tādiem civilās infrastruktūras objektiem kā slimnīcas un mošejas. Sākot karu, "Hamas" 7. oktobrī Izraēlas dienvidos sarīkoja slaktiņu, nogalinot 1200 cilvēkus, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonu. Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Akli ticēt "Hamas" būtu tas pats, kas paļauties uz "Al Qaeda" vēstīto, un "Hamas" apgalvojumu nekritiska atkārtošana faktiski ir dezinformācijas izplatīšana. Galu galā kāds ir pamats uzskatīt, ka teroristi, kas rūdīti melojuši gadiem ilgi, šoreiz stāsta patiesību? Taču neskatoties uz to, pārsteidzoši daudzi starptautiski mediji turpina pārpublicēt "Hamas" ziņoto par Gazas joslā nogalināto un ievainoto cilvēku skaitu bez piebildes, ka šie skaitļi, domājams, ir pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamas", un ka liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu kaujinieki.

Iedvesmojoties no tādiem teroristu grupējumiem kā "Islāma valsts", "Hamas" jau no pirmajām uzbrukuma stundām izmantoja pārdomātu mediju stratēģiju. "Hamas" aģenti izplatīja attēlus, izmantojot sociālo mediju botus no tādām valstīm kā Pakistāna, apejot "Hamas" aizliegumus "Facebook" un "X", secinājis Izraēlā bāzētais uzņēmums "Cyabra", kas analizē sociālos medijus. Palestīniešu grupējums publicējis gan acīmredzami brutālo uzbrukumu video, gan centies attēlot sevi labā gaismā. Skaidrs, ka divējādie vēstījumi paredzēti atšķirīgām auditorijām, bet to kopējais efekts ir radīt neskaidrību par reāli notiekošo.

"Cyabra" konstatēja, ka vienas dienas laikā pēc kara sākuma aptuveni katrs ceturtais konts "Facebook", "Instagram", "TikTok" un "X", kas publicēja ziņas par konfliktu, bija viltus konts. Uzņēmums konstatējis desmitiem tūkstošu viltus kontu, no kuriem liela daļa radīti pirms vairāk nekā gada. Lielais apjoms liecina, ka saturs tika gatavots iepriekš un tika plānots, kā to ātrāk izplatīt, secinājuši "Cyabra" eksperti. Līdz novembra sākumam "Cyabra" identificēja sešas koordinētas kampaņas, kuru mērogs bija tik liels, ka tas liecina par valstu vai lielu nevalstisku dalībnieku iesaisti.

"Hamas" vēstījuma izplatību veicināja arī Izraēlas un palestīniešu jautājuma emocionālā intensitāte un ainas ar vardarbību, ko "Hamas" kaujinieki ar videokamerām fiksēja reālajā laikā un pēcāk izplatīja sociālajos tīklos.

Izraēla tika pārsteigta nesagatavota

Izraēla, kurai pašai ir pārdomātas informācijas operācijas, negaidīti nonāca aizsardzībā. "Līdzīgi kā Izraēlas militārie spēki, arī Izraēlas sociālie mediji tika pārsteigti nesagatavoti un reaģēja ar vairāku dienu novēlošanos," norādīja konsultāciju uzņēmuma "Memetica" vadītājs un bijušais "New York Times" pētnieks Bens Dekers. Izraēlas atbilde bija haotiska. Divas Izraēlas valdības amatpersonas "New York Times" atklāja, ka Izraēla izseko botu aktivitāti no Irānas un citām valstīm. Viņi atzina, ka šī bijusi lielākā kampaņa, kādu viņiem nācies pieredzēt.

Pasaules karš internetā?

"New York Times" skatījumā konflikts starp Izraēlu un "Hamas" strauji pāraug pasaules karā internetā, un Krievija, Irāna un Ķīna šajā konfliktā atbalsta "Hamas", lai gan to motīvi atšķiras. Šīs valstis izmanto medijus un sociālos tīklus, lai atbalstītu "Hamas" un kaitētu Izraēlai un ASV. Irānas marionetes Libānā, Sīrijā un Irākā arī ir iesaistījušās cīņā tiešsaistē kopā ar tādiem ekstrēmistu grupējumiem kā "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kas iepriekš nebija draugos ar "Hamas".

Karš ir pastiprinājis ASV un citu Rietumu valstu bažas par autoritāro valstu ietekmi uz noskaņojumiem Āfrikā, Dienvidamerikā un citās pasaules daļās, kur apsūdzībām par Amerikas un Rietumu dominanci ir auglīga augsne. Krievija un Ķīna, kas pēdējos gados ir satuvinājušās, šķiet, ir nolēmušas izmantot konfliktu, lai kaitētu gan ASV, gan Izraēlai, norāda "New York Times".

Kopš kara sākuma Ķīna sevi ir prezentējusi kā neitrālu miera uzturētāju, savukārt tās amatpersonas ir attēlojušas ASV kā gļēvu kara kurinātāju, kas cietusi stratēģisku neveiksmi Tuvajos Austrumos. Krievijas amatpersonu un valsts mediju kontos sociālajos tīklos pausts līdzīgs noskaņojums. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pēc kara sākuma tikās ar "Hamas" līderiem, karus Ukrainā un Izraēlā nodēvēja par daļu no plašās cīņas pret amerikāņu globālo dominanci.

Tikmēr uzkrītoši daudz dezinformācijas, kas vērsta pret musulmaņiem un palestīniešiem, nāk no Indijas. Analītiķi to skaidro ar tuvojošos vēlēšanu sezonu un spriedzi starp musulmaņiem un hinduistiem, kas valda kopš Indijas premjerministra Narendras Modi pārstāvētās Indijas Tautas partijas nākšanas pie varas 2014. gadā.

Kas izplata melus?

Iepriekš gan Izraēlas valdība, gan "Hamas" kaujinieki tikuši apsūdzēti mēģinājumos izkropļot tiešsaistes naratīvus, izmantojot "botu" tīklus - neautentiskus kontus, ar kuru palīdzību tiek izplatītas maldinošas idejas. Sociālajos tīklos dezinformāciju izplata gan anonīmi, gan verificēti lietotāji, un meli internetā bieži vien izplatās straujāk par patiesību. Piemēram, "X" lietotājs "Sprinter", kurš tika nobloķēts par prokrieviskas dezinformācijas izplatīšanu, bet pēc "X" nonākšanas miljardiera Īlona Maska īpašumā ieguva zilo verificēta konta atzīmi, apgalvoja, ka "Wall Street Journal" rakstā teikts, ka uz Gazas pilsētas Al-Ahli slimnīcu nomestas ASV ražotas bumbas. Šis viltus ieraksts saņēma gandrīz sešas reizes vairāk skatījumu nekā "Wall Street Journal" īstais ieraksts par šo notikumu.

Medijos un sociālajās platformās plaši izplatījās arī "Hamas" pārspīlējumi par uzbrukumā Al-Ahli slimnīcai bojāgājušo skaitu. "Hamas" kontrolētās iestādes apgalvoja, ka slimnīcai 17. oktobrī trāpīja Izraēlas raķete, nogalinot aptuveni 500 cilvēku. ASV izlūkdienesti bojāgājušo skaitu novērtēja 100 līdz 300, piebilstot, ka tas varētu būt tuvāks 100. Izraēlas armija tikmēr paziņoja, ka sprādzienu izraisījusi kaujinieku grupējuma "Islāma džihāds" neveiksmīgi izšauta raķete un tas noticis autostāvvietā pie slimnīcas, bet citur slimnīcas kompleksā postījumu nav. ASV, Francija un citas Rietumu valstis, atsaucoties uz saviem izlūkdienestiem, arī atbalsta teoriju par "Islāma džihāda" raķeti. Taču uzreiz pēc notikušā mediju mainīgās ziņas un nepārbaudītas informācijas, vecu videoierakstu un viltus aculiecinieku liecību izplatīšanās sociālajos medijos veicināja spekulācijas, aizdomas un sašutumu. Tuvajos Austrumos izcēlās protesti un tika atcelts plānotais samits starp ASV prezidentu Džo Baidenu un palestīniešu, Ēģiptes un Jordānijas līderiem.

Laika posms starp notikumu un brīdi, kad gūts daudzmaz objektīvs notikušā novērtējums, ir ideāls brīdis dezinformācijai. Daudzus nepārbaudītus vai nepatiesus apgalvojumus par sprādzienu slimnīcā, kā arī citus maldinošus stāstus par Izraēlas un "Hamas" karu izplata un pastiprina platformas "X" verificētie konti. Saskaņā ar interneta monitoringa grupas "News Guard" datiem gandrīz trīs ceturtdaļas no 250 populārākajiem ierakstiem platformā "X", kas pirmajā konflikta nedēļā saturēja dezinformāciju, bija publicējuši verificēti lietotāji.

Ja agrāk zilo atzīmi par verificētu kontu varēja saņemt visi lietotāji, kuru identitātes atbilstību kontam bija apstiprinājuši "Twitter" darbinieki, tagad to var saņemt ikviens par pāris dolāriem mēnesī. Tas faktiski nozīmē, ka zilā atzīme "X" vairs neliecina par autentiskumu. Arvien grūtāk paliek atšķirt autentiskus kontus no viltus kontiem, ko radījušas datorprogrammas vai kuru autori uzdodas par to, kas nav.

Izraēla apgalvo, ka kopš kara sākuma tās satura izņemšanas pieprasījumu skaits sociālo mediju uzņēmumiem ir palielinājies 10 reizes. 94% satura tika dzēsti, novembra vidū ziņoja "Forbes". Izraēlas prokuratūra lūgusi dzēst saturu, kas kūda uz vardarbību un terorismu, kā arī ierakstus, kuros pausts atbalsts teroristu organizācijām. Gandrīz 60% no 9500 satura izņemšanas pieprasījumiem, ko prokuratūra nosūtīja lielākajām sociālajām vietnēm, bija adresēti "Facebook" un "Instagram" mātesuzņēmumam, 26% bija adresēti "TikTok", 10% tika nosūtīti "X", bet "YouTube" un "Telegram" saņēma mazāk nekā 5%. Izraēlas prokuratūras preses pārstāvis norādīja "Forbes", ka sadarbībā lielākās problēmas ir ar "Telegram".

Dezinformācijas piemēri

Viltus apsūdzības cilvēkiem ciešanu un ievainojumu tēlošanā kļuvušas par vienu no visparedzamākajām dezinformācijas taktikām krīzes situācijās, "France 24" norādīja Vašingtonas Universitātes Informētas sabiedrības centra pētnieks Maiks Kolfīlds, piebilstot, ka šādas "krīzes aktieru" apsūdzības izskanējušas arī pēc masu apšaudēm ASV un Krievijas iebrukuma Ukrainā. Taču līdz ar Izraēlas un "Hamas" karu šādi naratīvi ir uzplaukuši, kas daļēji skaidrojams ar satura moderēšanas samazināšanos tādās platformās kā "X", AFP norādīja eksperti. Sociālajos tīklos ir sastopams termins "Pallywood" (saliktenis no vārdiem "Palestīna" un "Holivuda"), kas izplatījās kara pirmajās dienās ar kādu video no filmēšanas laukuma, nepatiesi apgalvojot, ka tur redzami palestīnieši, kas tēlo ievainojumus.

Ziņu aģentūru AP, AFP un citu mediju faktu pārbaudītāji ir atmaskojuši vairākus šādus video kā safabricējumus. Arī fotogrāfijas ar kādu taizemiešu zēnu Halovīnu kostīmā un video no bēru sagatavošanas kursiem Malaizijā tika uzdoti par liecībām, ka palestīnieši tēlo savas ciešanas.

Dezinformācijā izmantoti arī video un fotogrāfijas, kuros redzamas reālas cilvēku ciešanas. Izraēlas oficiālie konti "X", tostarp vēstniecību, nepatiesi apgalvoja, ka videoierakstā, kurā redzams miris palestīniešu bērns, patiesībā redzama tikai lupatā ietīta lelle. Sociālajos tīklos izplatījās arī video, kurā redzama 16 gadus vecas meitenes nolinčošana Gvatemalā 2015. gadā. Viltus ierakstos tika apgalvots, ka tā ir Izraēlas kareive, ko sadedzinājis saniknots palestīniešu pūlis. Arī video ar mazu zēnu, kas "sēro par savu māsu Gazā", izrādījās gadiem vecs ieraksts no kara Sīrijā.

Reālu video izmantošana dezinformācijā, nomainot tikai parakstu zem tā, ir plaši izplatīta prakse. Video ar paraplāna negadījumu Dienvidkorejā tika uzdots par video no "Hamas" uzbrukuma Izraēlai 7. oktobrī. Cilvēku maldināšanā izmantoti arī kadri no videospēlēm. Sociālo mediju lietotāji dalījās ar klipu, kurā it kā bija redzams "jauns gaisa uzbrukums Izraēlai". Taču patiesībā attēli ir no videospēles "Arma 3". Video no šīs spēles izmantoti dezinformācijā arī par citiem konfliktiem, tostarp karu Ukrainā. Cits video, kurā redzama "tanka uzspridzināšana un karavīra ievainošana", izrādījās fragments no videospēles "Squad" reklāmas.

Internetā cirkulēja arī safabricēts attēls ar dokumentu, kas it kā esot Baltā nama paziņojums par astoņu miljardu dolāru piešķiršanu palīdzībai Izraēlai. Savukārt kāds safabricēts video, kas izplatījās "X" un "Telegram", tika uzdots par BBC ziņu, ka pētnieciskās žurnālistikas centrs "Bellingcat" esot atklājis, ka NATO piegādātie ieroči Ukrainai tikuši pārdoti "Hamas". BBC tādu ziņu nebija publicējusi un šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Sociālajos tīklos izplatījās arī nepatiesi apgalvojumi, ka Izraēlas iznīcinātāji sabombardējuši pareizticīgo baznīcu Gazā un ka tiek evakuēta ASV vēstniecība Libānā, lai gan nekas tāds nebija noticis. Video no protestiem Madridē tika uzdoti par palestīniešu atbalsta demonstrāciju. Patiesībā spāņi protestēja pret amnestiju katalāņu separātistiem. Savukārt video ar demonstrācijām palestīniešu atbalstam Kalifornijas Universitātē un Pensilvānijas Universitātē tika pārpublicēti ar nepatiesu parakstu, ka amerikāņu studenti pieprasa ebreju genocīdu. Patiesībā viņi apsūdzēja Izraēlu genocīdā.

Mākslīgais intelekts un dezinformācija

Izraēlas un "Hamas" kara kontekstā mākslīgā intelekta ģenerētam saturam bijusi mērenāka loma dezinformācijā, nekā varēja domāt, secinājis amerikāņu žurnāls "Wired". Mākslīgā intelekta radīti attēli, protams, cirkulē sociālajos tīklos, taču tie parasti tiek izmantoti, lai vairotu atbalstu kādai no karojošajām pusēm, kas nav pats ļaunākais veids, kā pašreiz var izmantot mākslīgo intelektu, žurnālam "Wired" norādīja domnīcas "Atlantic Council" Digitālās kriminālistikas pētījumu laboratorijas pētniece Leila Meškora.

Dezinformācijas ir tik daudz, ka mākslīgā intelekta ģenerētais saturs nespēj ietekmēt un virzīt naratīvu un pēc tā nav pieprasījuma. Sazvērestību teoriju piekritēju un institūcijām neticīgo pieprasījums jau tiek apmierināts, viņiem pietiek, no kā izvēlēties. Arī žurnālistiem un faktu pārbaudītājiem tā dēvētie dziļviltojumi sagādā mazākas galvassāpes nekā attēli, kas izrauti no konteksta vai tiek uzdoti par to, kas nav. Taču ir arī gadījumi, ka tiek apšaubītas patiesas ziņas, apgalvojot, ka tās ir mākslīgā intelekta radītas.

Žurnālisti Gazas joslā

Pastāv uzkrītoša atšķirība starp informācijas daudzumu un kvalitāti, kas pienāk no Izraēlas un Gazas joslas. Žurnālisti, kas strādā ārpus Gazas joslas, lēš, ka aplenktajā anklāvā atrodas tikai daži ārvalstu korespondenti.

Izraēla un Ēģipte kontrolē iebraukšanu Gazas joslā un nav atļāvušas iebraukt ārvalstu žurnālistiem, norādīts petīcijā, ko parakstījuši gandrīz 100 franču žurnālisti, pieprasot piekļuvi Gazas joslai un aizsardzību mediju darbiniekiem. Petīcijā uzsvērts, ka konflikts ir jāatspoguļo no abām pusēm.

Kopš blokādes, ko Izraēla noteica Gazas joslai pirms 16 gadiem, žurnālisti nevar iekļūt palestīniešu teritorijā bez Izraēlas varasiestāžu atļaujas. Sākoties šim karam, Izraēlas iestādes liedza žurnālistiem iebraukt Gazas joslā. Otra iespēja būtu iebraukt caur Rafāhas kontrolpunktu, bet šis robežas šķērsošanas punkts starp Gazas joslu un Ēģipti tika slēgts, televīzijas tīklam "France 24" norādīja viena no žurnālistēm, kas parakstīja petīciju.

Tādēļ informācijas ieguvē no Gazas joslas lielā mērā nākas paļauties uz palestīniešu žurnālistiem un digitālā satura radītājiem, kas dokumentē karadarbību savos sociālajos tīklos. Viens no palestīniešu žurnālistiem kopš kara sākuma ieguvis 12 miljonus jaunu sekotāju savam profilam sociālajā tīklā "Instagram". Līdzīgu sekotāja skaita pieaugumu pieredzējuši arī citi žurnālisti, digitālā satura radītāji un aktīvi sociālo tīklu lietotāji, kas atrodas Gazas joslā. Sevišķi tas novērojams sociālajā tīklā "Instagram".

Žurnālistiem Gazas joslā jāsaskaras ar visdažādākajiem šķēršļiem, sākot no riskiem tikt nogalinātiem uzbrukumu laikā un beidzot ar elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, sakaru un interneta darbības traucējumiem, kas apgrūtina informācijas nodošanu ārpasaulei. Taču arī pirms kara "Hamas" kontrolētā teritorija nebija vide, kurā plaukst vārda brīvība. Žurnālistiem, arī starptautisku mediju darbiniekiem, nereti tika draudēts, tika konfiscēta tehnika un aizliegts piekļūt sensitīviem objektiem, un bieži vien žurnālisti par to klusēja, baidoties no "Hamas". Protams, būtisks ir arī jautājums par palestīniešu žurnālistu personīgo nostāju un vēlmi būt objektīviem. Kopš kara sākuma vairāki palestīniešu žurnālisti ir atklāti simpatizējuši "Hamas" un pauduši atbalstu šai teroristu organizācijai.

Žurnālistus aizsargā starptautiskie tiesību akti, kas nosaka, ka pret viņiem jāizturas kā pret civiliedzīvotājiem un viņi kā tādi jāaizsargā konfliktu laikā. "Reuters" un ziņu aģentūras AFP lūdza Izraēlu garantēt to darbinieku drošību, uz ko Izraēlas armija atbildēja, ka nevar dot šādas garantijas attiecībā uz Gazas joslā strādājošajiem žurnālistiem.

Izraēlas un "Hamas" karā nogalināti jau aptuveni 50 žurnālisti un mediju darbinieki, no kuriem lielais vairums ir palestīnieši, liecina Žurnālistu aizsardzības komitejas (CPJ) rīcībā esošā informācija. Vairāki žurnālisti ir ievainoti vai pazuduši bez vēsts.

Apsūdzības žurnālistiem

"Honest Reporting", kas sevi raksturo kā organizāciju, kas cīnās pret mediju dezinformāciju par Izraēlu, 8.novembrī izteica aizdomas, ka ārštata žurnālisti no Gazas joslas, kuri sadarbojās ar Rietumu medijiem, varētu būt iepriekš zinājuši par "Hamas" 7.oktobra uzbrukumu Izraēlai un, iespējams, bijuši kopā ar "Hamas" kaujiniekiem iebrukuma laikā un pārraidījuši notiekošo tiešraidē. Pēc šīs publikācijas līdzīgas aizdomas izteica arī Izraēlas amatpersonas, pieprasot paskaidrojumus no medijiem.

Ziņu aģentūras "Reuters" un "Associated Press" (AP), kā arī telekanāls CNN un avīze "New York Times" paziņoja, ka nav iepriekš zinājuši par uzbrukumiem. AP un CNN arī paziņoja, ka ir pārtraukušas attiecības ar ārštata fotogrāfu Hasanu Eslaju, kad atklājās, ka uzbrukuma laikā viņš bija kopā ar "Hamas" kaujiniekiem. CNN savā paziņojumā norādīja, ka uzbrukuma dienā Eslaja nestrādāja telekanālā, un AP skaidroja, ka uzbrukuma laikā uz robežas nebija neviena AP darbinieka un neviens AP darbinieks robežu nešķērsoja.

Sociālie mediji un dezinformācija

Nebūs pārspīlēti sacīts, ka dezinformācija plaukst un zeļ tieši sociālajos medijos. Sociālo mediju lietotāji visā pasaulē izmanto platformas, lai izplatītu sev labvēlīgus naratīvus par Izraēlas un "Hamas" konfliktu. "Hamas" atbalstītāji izceļ Gazas civilo objektu bombardēšanu, lai attēlotu Izraēlu kā ļaunumu, savukārt Izraēlu atbalstoši lietotāji apsūdz palestīniešus ievainojumu tēlošanā. Pat šķietami neitrālas puses internetā nostājas kāda pusē. "Bellingcat" dibinātājs Eliots Higinss uzskata, ka tiešsaistes vide veicina cinisku uzvedību. "Situāciju lielā mērā virza indivīdi un krāpnieki, kuriem ir savi mērķi, daļēji tāpēc, ka ikviens "X" tagad var tikt pie verificēta konta. Lielākoties cilvēki nemaz nemēģina atrast patiesību," uzskata Higinss.

Pēc "Hamas" un Izraēlas kara sākuma ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons nosūtīja vēstules lielo sociālo mediju vadītājiem, tostarp "Meta" vadītājam Markam Zakerbergam, "TikTok" vadītājam Šou Dziču un "YouTube" māteskompānijas "Alphabet" vadītājam Sundaram Pičajam, aicinot viņus vērsties pret nelikumīgu saturu. ES ir sākusi pārbaudes pret "TikTok", "Meta" un "X" saistībā ar dezinformāciju pēc "Hamas" uzbrukuma Izraēlai.

Situācija karadarbības zonā mainās strauji un neprognozējami, un dezinformācijai šāda vide ir ideāla augsne. Kamēr patiesības noskaidrošana prasa laiku, dezinformācijai sociālajos medijos ir teju neierobežotas iespējas izplatīties. Vieni un tie paši safabricējumi iegūst tūkstošiem skatījumu dažādās valstīs. Dezinformācija spēlē uz cilvēku jūtām un saduļķo ūdeņus, apgrūtinot reālās situācijas novērtēšanu un sava personiskā viedokļa noformēšanu. Un tai var būt bīstamas sekas reālajā dzīvē, sākot no draudiem to personu drošībai, kas viltus video nepamatoti uzdoti par to, kas viņi nav, un beidzot ar antisemītisma un islamofobijas izplatīšanos.

Avoti: AP, BBC, "NBC News", NPR, "New York Times", "France 24", "Wired".

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantu dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši jau vairāk nekā 410 tūkstošus 18
Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte
Princis Viljams esot greizsirdīgs uz brāli Hariju par viņa panākumiem. Kāpēc?
Pievienot komentāru