Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pareizticīgo Lieldienās Harkiva saņēmusi vienu no smagākajiem triecieniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 8 minūtēm
Makrons aicina Sji cieši sadarboties ar Eiropu

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien aicināja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cieši sadarboties ar Eiropu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieņemt godīgus globālās tirdzniecības noteikumus.

Sji svētdien ieradās Parīzē, sākot sešu dienu vizīti Eiropā, kas viņam ir pirmā kopš 2019.gada, un viņam paredzētas arī sarunas Serbijā un Ungārijā. Sji ir paziņojis, ka vēlas panākt mieru Ukrainā, lai gan analītiķi nesagaida būtiskas izmaiņas Ķīnas politikā.

Atklājot trīspusējo sanāksmi, kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Makrons sacīja, ka koordinācija ar Pekinu lielo krīžu, tostarp Ukrainas, jautājumos ir absolūti izšķiroša, un aicināja ieviest taisnīgus noteikumus visiem Eiropas un Ķīnas tirdzniecībā.

pirms 23 minūtēm
Okupētajā Mariupolē ziņo par sprādzieniem
pirms 36 minūtēm
Dānija un Kanāda sponsorēs Ukrainas aizsardzības industrijas ieroču ražošanu

Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins sacīja, ka gan Dānija, gan Kanāda ir vienojušās finansēt Ukrainas aizsardzības industrijas tādu ieroču kā bruņumašīnu un bezpilota lidaparātu ražošanu.

pirms stundas
Krievija rīkos mācības nestratēģisko kodolieroču izmantošanai

Krievija drīzumā rīkos mācības, lai palielinātu nestratēģisko kodospēku gatavību veikt kaujas uzdevumus, pirmdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Kā teikts paziņojumā, norādījumu rīkot mācības devis Vladimirs Putins. Ģenerālštābs sācis gatavoties mācībām "ar Dienvidu militārā apgabala raķešu formējumiem, iesaistot aviāciju, kā arī karafloti". Tiek norādīts, ka mācību laikā "tiks veikts pasākumu kopums, lai praktiski atstrādātu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanas un izmantošanas jautājumus".

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka tiks atstrādāta šādu ieroču kaujas izmantošana, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju".

pirms 2 stundām
Šmihaļs: Ukraina ir viena soļa attālumā no uzaicinājuma pievienoties NATO

Ukraina ir veikusi visas nepieciešamās reformas un tagad ir "viena soļa attālumā no uzaicinājuma" pievienoties NATO, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Intervijā Kanādas raidorganizācijai CBC Šmihaļs sacīja, ka Ukraina sagaida, ka NATO valstis pieņems lēmumu par dalības pieteikumu nākamajā alianses samitā Vašingtonā jūlijā.

"Mūsu armija darbojas saskaņā ar NATO standartiem," teica Šmihaļs.

pirms 2 stundām
Ukraiņi ar jūras dronu Krimā uzbrukuši krievu okupantu ātrgaitas kuterim

Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) okupētajā Krimā uzbrukusi krievu iebrucēju ātrgaitas kuterim. Uzbrukumam tika izmantots jūras drons "Magura V5", ziņo avoti specdienestos.

Avoti izlūkdienestā ziņo, ka jūras drona "Magura V5" uzbrukums naktī uz 6. maiju notika Uzkajas līča rajonā (Černomorskes rajons).

Veiksmīgo Krievijas jūras spēku ātrgaitas kutera iznīcināšanas operācijas veikusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Vairāk lasi šeit.

pirms 2 stundām
Krievija pulcē grupējumu Harkivas virzienam

Krievija turpina veidot savu ziemeļu grupējumu, kas varētu atkal uzbrukt Ukrainas ziemeļaustrumiem, tostarp Harkivai, tomēr Krievijai pagaidām nav spēku pilsētas sagrābšanai, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.

ISW analītiķi ziņo, ka nesen uz Kurskas apgabalu no frontes līnijas Zaporižjas apgabalā pārvietots bataljons no Pleskavas 76. gaisa desantnieku divīzijas.

Pēc ukraiņu militārā analītiķa Konstantīna Mašovca aprēķiniem, Krievija ziemeļu grupējumā jau ir sapulcinājusi aptuveni 50 000 karavīru: vairāk nekā 31 000 Belgorodas apgabalā, vairāk nekā 10 000 Kurskas apgabalā un vairāk nekā 8000 Brjanskas apgabalā.

pirms 2 stundām
Ukrainas aizstāvji ar FPV dronu likvidē okupantu slēpni

Ukrainas aizstāvji ar dronu novēroja krievu iebrucēju, kurš devās savā slēpnī. Pēcāk ukraiņu karavīri ar dronu to iznīcināja.

pirms 3 stundām
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 475 300

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 475 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7380 tankus, 14 213 bruņutransportierus, 12 250 lielgabalus un mīnmetējus, 1057 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 791 zenītartilērijas iekārtu, 349 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9683 bezpilota lidaparātus, 2148 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 477 automobiļus un autocisternas, kā arī 2008 specializēto tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 3 stundām
Krievu īpaši aprīkotā bruņutehnika dūmu aizsegā uzbrūk ukraiņu pozīcijām

Krievu īpaši aprīkotā bruņutehnikas kolonna dūmu aizsegā uzbrūk ukraiņu 5. triecienbrigādes pozīcijām pie Kļiščijivkas. Viens bruņutransportieris (BMP-1) uzbrauca mīnai, eksplodēja un sadega.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".