Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: iespējams, nogremdēts krievu karakuģis "Sergei Kotov" 21

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 14. februārī 14:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Neveiksmīga diena krievu okupantu kara tehnikai Bahmutas apkaimē 09:01

 

  NATO mācībās Polijā gatavojas iespējamai Krievijas agresijai 08:42

NATO manevru ietvaros aptuveni 20 000 karavīru no deviņām NATO valstīm ar tankiem, bruņu transportieriem un citu kara tehniku pirmdien forsējuši Vislu.

Mācību operācija "Dragon 24" tika īstenota pie Kožeņevo, aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Gdaņskas. No 20 000 karavīru, kas piedalījās mācībās, 15 000 bija poļi, paziņoja Polijas armija.

Vairāk lasiet šeit.

  "Kremļa Gebelss" Vladimirs Solovjovs ieradies ciemos pie "Sīrijas miesnieka" Bašara Asada un prognozē ASV prezidenta vēlēšanas 08:27

 

  Krievu okupants kara trešajā gadā joprojām nesaprot, kādēļ ukraiņi viņus tā neieredz 08:07

Varbūt tādēļ?

ww

  Vācijas televīzijā izsmej kanclera Olafa Šolca bailes no Kremļa saimnieka Vladimira Putina 07:50

 

  Krievijas iebrukuma pretinieku nepielaidīs "Putina vēlēšanās" 07:35

Krievijas Augstākā tiesa pirmdien atstājusi spēkā lēmumu, kas liedz opozīcijas politiķim Borisam Nadeždinam kandidēt tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Tā dēvētās vēlēšanas, kuras patiesībā ir tikai izrāde diktatora Vladimira Putina turpmākās valdīšanas leģitimācijai, notiks no 15. līdz 17.martam. Saskaņā ar 2020. gadā steigā pieņemtajiem Krievijas konstitūcijas grozījumiem Putins var turpināt valdīt vismaz līdz 2036. gadam.

Vairāk lasiet šeit.

  Medvedevs atkal mēģina piepūsties līdz reihsfīrera izmēriem, sanāca diezgan nožēlojami 07:17

Parasti Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ar savām nekrofīliskajām un seksuāli perversajām fantāzijām par Ukrainu, kas varētu izraisīt psihiatru un narkologu ievērību, dalās savā privātajā “Telegram” kanālā, taču šonedēļ viņš nolēma ar tām klātienē padalīties plašajai auditorijai, turklāt tērpies kostīmā, kas ļoti atgādināja Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna vai Ostina Pauersa komēdiju tēlu “Doktoru Ļaunumu”.

Vairāk lasiet šeit.

  Ziņo, ka dronu uzbrukumā Kerčas šaurumā pie anektētās Krimas pa burbuli nogājis okupantu karakuģis "Sergei Kotov" 07:01

 

  Tusks aicina ES piemērot sankcijas pārtikas importam no Krievijas un Baltkrievijas 23:51

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) piemērot visaptverošas sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret stingrajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, kā arī pret, viņuprāt, negodīgo konkurenci, ko rada lēts imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības, un zemajiem ienākumiem.

"Es gribētu, lai mēs kā Eiropas Savienība izlemtu par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem," žurnālistiem vizītē Lietuvā sacīja Tusks.

  Ukraina šogad plāno izveidot vienu miljonu dronus, lai stātos pretī okupantiem 23:28

Ukraina izmanto bezpilota lidaparātus, lai novērotu un uzbruktu Krievijas karaspēkam, un 2024. gadā plānots izveidot vēl 1 miljonu dronu. Šīs veiklās, zemo izmaksu ierīces ir ļoti svarīgas Ukrainas cīņā pret Krieviju, trāpot mērķos, piemēram, tankiem, lidmašīnām un objektiem Krievijas teritorijā.

 

  Okupanti pirmo reizi veikuši triecienu pa Kupjansku ar aviācijas bumbu ar kasešu lādiņu 23:15

Vakar, 3. martā, Krievijas okupanti pirmo reizi izmantoja aviācijas bumbu ar kasešu lādiņu, lai dotu triecienu Kupjanskai. Šādi ieroči civiliedzīvotājiem rada vēl lielākus draudus, vēsta Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītāju Oļehs Siņehubovs.

"Iepriekšējā dienā Kupjanskā pirmo reizi tika reģistrēts vadāmas aviācijas bumbas uzbrukums ar kasešu lādiņiem. Tas palielina trieciena zonu un rada vēl lielākus draudus civiliedzīvotājiem," sacīja amatpersona.

Pēc viņa teiktā, šādu uzbrukumu dēļ reģionālā Aizsardzības padome aktualizēja jautājumu par ģimeņu ar bērniem piespiedu evakuāciju no vairākām citām apdzīvotām vietām.

 

  Krievija uzpērk pensionārus okupētajā teritorijā, lai viņi balsotu "vēlēšanās" 22:59

Ukrainas pensionāriem okupētajās teritorijās iebrucēji sola vienreizēju maksājumu 5 tūkstošu Krievijas rubļu apmērā. Līdzekļi tiek piedāvāti ar "humānās palīdzības" nosacījumiem, bet ar nosacījumu, ka tiek parakstīta vēlēšanu zīme, vēsta Nacionālais pretošanās centrs.

"Ienaidnieks apstaigā telpas un piedāvā "humāno palīdzību", bet nosacījums tās saņemšanai ir biļetena aizpildīšana. Līdzekļi tiek izsniegti arī tiem, kuriem nav Krievijas pases," informē Nacionālais pretošanās centrs.

Tiek norādīts, ka šādas darbības ir vērstas uz vēlētāju aktivitāti, kam saskaņā ar Kremļa plānu vajadzētu legalizēt okupāciju.

  Ekskluzīvi foto no Čūsku salas, ko aizsargā ukraiņu karavīri 22:46

Militārais fotogrāfs: "Čūsku sala ir noklāta ar gruvešiem un joprojām ir blīvi mīnēta, bet pastiprināta, lai atvairītu iespējamos krievu okupantu uzbrukumus. Neviena ēka nav palikusi neskarta, taču tur ir patvertnes un karavīri, kas to aizstāv."

Foto uzņēmuši ukraiņu specvienības "Timur" karavīri.

 

  Ukraina ir izveidojusi piecus kopuzņēmumus ar Rietumu ieroču ražotājiem 22:09

Ukraina jau ir izveidojusi piecus kopuzņēmumus ar Rietumu ieroču ražotājiem, preses konferences laikā paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

"Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar pasaules ieroču tirgus līderiem. Jau tagad varam runāt par pieciem noslēgtiem līgumiem un piecu kopuzņēmumu izveidi Ukrainā sadarbībā ar Rietumu ieroču ražotājiem, mūsu partneriem," sacīja Šmihaļs.

Viņš piebilda, ka darbs turpinās un šo uzņēmumu būs desmitiem.

"Jau šogad, esmu pārliecināts, ka redzēsim vai neredzēsim, jo ​​daļu no tiem veidojam nevalstiskus uzņēmumus. Mēs komunicējam, kur tie tiek izveidoti, lai nodrošinātu to drošību," norādīja premjers.

Pēc viņa teiktā, pasaules vadošie ieroču ražotāji, piemēram, "Day & Zimmermann", "Northrop Grumman", "Lockheed Martin" un citi, šodien apsver iespēju būt klāt Ukrainā.

  Ukraiņi ar dronu veic triecienu pa bruņutransportieri uz kura sasēduši 9 okupanti 21:54

Iespaidīgo video publicējuši Ukrainas bruņoto spēku trešā atsevišķā uzbrukuma brigāde.

 

  Samaras reģionā, kur notika sprādziens uz dzelzceļa tilta, atrasts vēl viens sprādzienbīstams priekšmets 21:28

Fotoattēlu ar nesprāgušu bumbu, kas novietota netālu no tilta pār Čapajevkas upi, publicējis Valsts domes Informācijas politikas komitejas vadītājs Aleksandrs Hinšteins. Pēc viņa teiktā, ierīce jau ir atmīnēta.

 

  Valstis, kas atrodas uz robežas ar Krieviju, ir "mazāk atbalstošas" pret Rites kandidatūru NATO ģenerālsekretāra amatam 21:13

Iespējamā Nīderlandes premjerministra Marka Rites iecelšana NATO jaunā ģenerālsekretāra amatā šovasar ir saņēmusi provizorisku apstiprinājumu no Vašingtonas, Londonas, Parīzes un Berlīnes, vēsta "Politico".

Tomēr starp daudzām jaunajām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm, īpaši tām, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, "pieņemšana ir bijusi daudz mazāk silta".

Citi pretendenti uz šo amatu ir Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, kura valdība februārī paziņoja NATO par savu iespējamo kandidatūru, un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura pērn nepieteicās, bet izrādīja interesi.

Vienlaikus tiek apspriesta iespēja iecelt Kallasu ES galvenā pārstāvja ārlietās amatā.

"Patiešām, par šo iespēju runāts jau vairākus mēnešus, un Eiropas augstākās amatpersonas sagaida, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstīs viņas kandidatūru augstajam amatam. Tomēr ne visi ir pārliecināti, ka viņai ir iespēja," teikts materiālā.

Viena ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka ideja iecelt Kallasu par ES augstāko diplomātu "joprojām jūtīga" dažās ES galvaspilsētās.

"Es neredzu, ka Francija un Vācija tam piekrīt, to pašu iemeslu dēļ viņa nav piemērota darbam NATO. Vai tiešām šajā amatā ieliksim cilvēku, kuram patīk brokastīs ēst krievus?" - sacīja avots.

  Zaharova draud Vācijai ar "denacifikāciju" pēc nopludinātas sarunas par triecieniem Krimas tiltam 20:53

Vācijai būs "briesmīgas sekas", ja Berlīne nemainīs situāciju, sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.

"Viņi, kā mēs tagad saprotam, nekad nav pilnībā denacificēti... Visbriesmīgākais ir tas, ka, ja nekas netiks darīts, tas novedīs pie briesmīgām sekām pašai Vācijai."

 

  Lielbritānijas izlūkdienests nosauc Krievijas dronu triecienu mērķus Ukrainā 20:38

Par gaisa triecienu mērķiem Ukrainā kļuvuši rūpniecības objekti. Atšķirībā no pagājušā gada Maskava galvenokārt izmanto kamikadzes bezpilota lidaparātus, vēsta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ziņojumā teikts, ka 2024. gada februārī Krievija, izmantojot bezpilota lidaparātus, veica kampaņu pret Ukrainas infrastruktūru, tostarp elektroenerģijas nozari.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca bezpilota lidaparātus, bet Krievijas triecieni, iespējams, sabojāja Ukrainas spēkstacijas un elektriskās apakšstacijas. Šie uzbrukumi notika visā Ukrainā, nodarot kaitējumu reģionālajai enerģētikas infrastruktūrai, tostarp Doneckā, Dnipro un rietumos, līdz pat Ļvivai.

Pēc britu izlūkdienesta datiem, Krievijas uzbrukumi, visticamāk, veikti ar dronu-kamikadzes kombināciju, "zeme-zeme" klases raķešu sistēmām un parasto reaktīvo artilēriju, nevis Krievijas tāldarbības aviācijas līdzekļiem, kā tika novērots 2022. un 2023. gadā.

"Visticamāk, ka Krievija mēģināja uzbrukt reģionālajiem enerģētikas objektiem, lai vājinātu rūpniecību Ukrainā. Neskatoties uz šiem uzbrukumiem, Ukrainas elektrotīkli saglabā stabilu darbību," norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

 

  Ieroči tiek nogādāti Ukrainā netraucēti, neskatoties uz protestiem Polijā, atzīst Šmihaļs 20:10

Neraugoties uz poļu zemnieku un pārvadātāju protestiem, ieroču vai humānās palīdzības piegādes Ukrainai aizkavēšanās gadījumu nav, preses konferencē pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

"Ir ļoti svarīgi, ka, neraugoties uz Polijas pārvadātāju un poļu zemnieku protestiem, nav fiksēts neviens gadījums, kad būtu bloķēta ieroču, militārā aprīkojuma, humānās palīdzības vai degvielas piegāde Ukrainai. Tas ir, visas šīs kravas brauc netraucēti. Un tas ir svarīgi, lai izvairītos no manipulācijām,” uzsvēra valdības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, visi gadījumi, kas tiek "skaļi uzpūsti" "Telegram" kanālos, nav militārā tehnika. Tie ir komerciālie transportlīdzekļi.

"Tāpēc ir svarīgi, lai neviena krava, kas oficiāli reģistrēta kā militārais vai humānais atbalsts, netiktu aizturēta," piebilda Šmihaļs.


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

Atklāti 8 produkti, ar kuru palīdzību samazināt augstu asinsspiedienu
Krievija mobilizēs karam dzīvokļu parādniekus
Lielisks palīgs dārzā - kalcinētā soda. Kā to izmantot?
Skatīt visus komentārus