foto: AP/Scanpix
Ukraina ir pastiprinājusi savas aktivitātes gar frontes līniju. Vai pretuzbrukums ir sācies?
Ukraiņu karavīri Bahmutas apkaimē šauj ar lielkalibra ieroci.
Pasaulē
2023. gada 18. maijs, 13:03

Ukraina ir pastiprinājusi savas aktivitātes gar frontes līniju. Vai pretuzbrukums ir sācies?

Jauns.lv

Cīņas turpinās, un Kijiva nemitīgi pieprasa saviem sabiedrotajiem vairāk militārās tehnikas. Bet vai Ukrainas ilgi solītā pretuzbrukuma operācija pret Krievijas okupantiem patiešām ir sākusies? Analītiķi apgalvo, ka Ukraina ir pastiprinājusi savas aktivitātes gar frontes līniju, jo īpaši cenšoties nospiest Krieviju un nodarīt pēc iespējas vairāk zaudējumu Bahmutas pilsētas apkaimē, raksta Sargs.lv.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Šobrīd gan vairāk novērojama pretinieku pozīciju novērtēšana, kas liecina, ka drīzumā varētu notikt lielāks uzbrukums okupantu pozīcijām. Tikmēr prezidents Volodimirs Zelenskis ir apceļojis Eiropas sabiedrotos, gūstot Lielbritānijas, Francijas un Vācijas solījumus palielināt militāro atbalstu.

Rietumvalstu galvaspilsētas ar nepacietību gaida ofensīvas sākumu, cerot, ka Ukraina varēs gūt panākumus, piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda ar Kijivas nosacījumiem un pavērt ceļu konflikta izbeigšanai.

Ukraina cenšas atgūt kontroli pār teritoriju, ko Krievijas spēki okupēja pēc 2022. gada februāra iebrukuma, kā arī pār teritorijām, tostarp Krimu un Donbasa daļām, ko Krievija sagrāba 2014. gadā.

Ukraina tagad apgalvo, ka tā virzās uz priekšu Bahmutā, atkarojot Krievijas pozīcijas Bahmutas priekšpilsētās.

"Es sliecos uz interpretāciju, ka Ukraina fiksē Krievijas spēkus Bahmutā, lai noturētu tos piesaistītus konkrētai frontei, kamēr Ukrainas spēki izlūko dažādus citus apgabalus," sacīja Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieks Ivans Kļeščs.

"Mans provizoriskais secinājums ir tāds, ka šīs izlūkošana un formēšanās operācijas turpināsies, bet paliks taktiskā līmenī, proti, līdz brīdim, kad vadība izlems piemērotāko brīdi sākt plašāku operāciju," viņš sacīja aģentūrai “AFP”.

Maskavas spēki pirms vairākām nedēļām pārgāja uz aizsardzības pozīciju izveidi, izmantojot lielu skaitu karavīru, lai noturētu pozīcijas. Viņu izvietojums ietver prettanku grāvjus, barjeras un iepriekš sagatavotas aizsardzības līnijas. Šķiet, ka Ukraina ir sākusi testa periodu, lai novērtētu šīs aizsardzības efektivitāti.

"Ukraina ir veikusi lokālas pretuzbrukuma operācijas Bahmutā un tās apkaimē, lai novērtētu aizsardzības spējas reģionā. Citviet Ukrainas spēki tāpat pārbauda Krievijas aizsardzības un reakcijas uzvedību," sacīja Lūkass Vēbers, ziņu vietnes “Militant Wire”, līdzdibinātājs un redaktors. Viņš sacīja, ka ir "grūti" pateikt, vai ir sākusies plānotā pretuzbrukuma operācija, tomēr šīs darbības liecina, ka Ukraina gatavojas kaut kam daudz lielākam. Tās varētu būt operācijas, lai nostādītu Ukrainu labākā pozīcijā, kad sāksies īstā darbība.

Viņš sacīja, ka pilna mēroga pretuzbrukumā, visticamāk, būs iesaistītas vairākas frontes, tostarp operācijas, lai atņemtu tās Zaporižjas reģiona daļas, kuras pašlaik kontrolē okupanti. Bahmutas atgūšana pati par sevi būtu trieciens Krievijai.

Pilsētas simboliskā nozīme pēc tik ilgas kaujas tagad pārsniedz tās stratēģisko vērtību, īpaši ņemot vērā resursus, ko izmantoja Krievijas armija un Vāgnera algotņu grupa.

Papildu intrigu rada J. Prigožina arvien nepastāvīgākā uzvedība, kurš kļūst arvien skarbāks Krievijas Aizsardzības ministrijas kritikā. Viņš piektdien apsūdzēja Krievijas armiju "bēgšanā", nevis pārgrupēšanā ap Bahmutu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Laikraksta “The Washington Post” svētdien publicētajā ziņojumā teikts, ka J. Prigožins visu kara laiku uzturējis kontaktus ar Ukrainas izlūkdienestiem un pat janvārī piedāvājis Kijivai sniegt informāciju par Krievijas karaspēka pozīcijām, ja Ukrainas komandieri izvedīs savus karavīrus no Bahmutas apkārtnes.

Daži komentētāji tagad apgalvo, ka viņš ir pārkāpis robežu un riskē pretoties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, taču J. Prigožins apsūdzības noraidījis kā "smieklīgas".

Francijā bāzētā Vidusjūras Stratēģisko pētījumu fonda (FMES) akadēmiskais direktors Pjērs Razu sacīja, ka pašreizējā situācija ir raksturīga fāzei, kurā abas puses izmantoja viltus spēles, lai maldinātu otru pirms lielas operācijas.

"Šķiet, ka abās pusēs ir labi uzsāktas slepenu darbību un manipulāciju sagatavošanas fāzes. Ikviena puse, iespējams, cenšas piespiest otru pusi kļūdīties, pārliecinot viņus uzbrukt tur, kur viņi izliekas par vājākiem,” sacīja P. Razu.